Pelēkais ronis
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Mammalia – zīdītāju klase
- Pinnipedia – airkāju kārta
- Phocidae – roņu dzimta
- Halichoerus grypus – pelēkais ronis
Aizsardzības statuss
Izplatība savvaļā un dzīves vide
Izplatības areāls atrodas Atlantijas okeāna ziemeļos. Pelēkie roņi sastopami visā Baltijas jūrā, un Latvijas teritorijā no visām roņu sugām tie sastopami visbiežāk.
Roņi medī jūrā un piekrastē, dažreiz iepeld upēs. Dažas populācijas dod priekšroku akmeņainām pludmalēm, bet citas uzturas uz salām vai ledājiem.
Ķermeņa uzbūve un pielāgojumi
Pelēkie roņi ir lielākie no roņiem Baltijas jūrā. Pieauguši pelēko roņu tēviņi ir vairāk nekā divus metrus gari un svarā var pārsniegt 300 kilogramus. Mātītes ir mazākas – apmēram 1,8 metrus garas un sver ap 150 kilogramiem. Biezais tauku slānis pasargā roņus no aukstuma, uzglabā rezerves barības vielas un palīdz peldēt, noturot balansu.
Tēviņus var atšķirt arī pēc garā, izliektā deguna. Tā dēļ suga ieguvusi savu latīnisko nosaukumu Halichoerus grypus, kas nozīmē “līkā deguna jūras cūka”.
Roņi ir izcili pielāgojušies dzīvei ūdenī. Uz purna redzamās garās, biezās “ūsas” sauc par vibrisiem jeb taustes matiem, un tie palīdz sajust ūdens vibrācijas. Zem ūdens pelēkie roņi spēj aizturēt elpu 30 minūtes. Apmatojumu roņi maina vienu reizi gadā no aprīļa līdz maijam.
Barošanās
Roņi ir gaļēdāji, kas pārtiek no zivīm – ihtiofāgi. Tie ķer galvenokārt siļķes, reņģes, mencas, retāk brētliņas, plekstes, lašveidīgos, lucīšus. Medī galvenokārt no rītiem un vakaros.
Vairošanās
Mazuļi roņiem dzimst vienu reizi gadā, agrā pavasarī. Parasti mātītei piedzimst viens mazulis, kas klāts ar dzeltenīgi baltu, biezu apmatojumu. Ronēni dzimst krastā vai uz ledājiem. Par ronēniem rūpējas tikai to mātes. Tās regulāri ierodas mazuli pabarot ar pienu, kura tauku saturs ir ap 60%. Pateicoties barojošajam pienam, mazulis ļoti ātri pieņemas svarā un jau pēc apmēram mēneša var tikt atstāts viens, lai pats mācītos peldēt un medīt.
Pārošanās notiek gandrīz uzreiz pēc iepriekšējo mazuļu piedzimšanas pavasarī. Grūsnība mātītēm ilgst nepilnu gadu. Roņi dzimumgatavību sasniedz 4–6 gadu vecumā, bet to dzīves ilgums ir 30 līdz 40 gadu.
Sugas saglabāšana
Lielākie draudi sugai ir jūras piesārņojums, zvejniecība, cilvēku traucējumi un plēsēju (tai skaitā nepieskatītu suņu) uzbrukumi mazuļu barošanas vietās.
Pavasarī atceries būt uzmanīgs un ļauj ronēniem izaugt savvaļā!
Roņu mazuļu rehabilitācija un atgriešana savvaļā: https://rigazoo.lv/savvalas-dzivnieku-rehabilitacija/
Roņi Rīgas ZOO:
- Heidere I. 2006. Roņu apmācība Rīgas zoodārzā 2005.–2006. gadā. – Par mums un mūsu dzīvniekiem: Rīgas zoodārza dzīvnieku kopēju kurss 2005/2006. Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs. 121.–131. lpp.
- Jačmenkina K. 2007. Roņu trenēšanas metodika. – Par mums un mūsu dzīvniekiem: Rīgas zoodārza dzīvnieku kopēju kurss 2006/2007. Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs. 51.–62. lpp.
- Jačmenkina K. 2008. Roņi Rīgas zoodārzā. Prezentācija seminārā.
Rīga ZOO pētījumi par roņiem:
Informācijas avoti:
Bowen, D. 2016. Halichoerus grypus. The IUCN Red List of Threatened Species 2016. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016-1.RLTS.T9660A45226042.en
UNEP (2025). The Species+ Website. Compiled by UNEP-WCMC, Cambridge, UK. https://www.speciesplus.net
Ministru kabineta noteikumi Nr.396 Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. https://likumi.lv/ta/id/12821-noteikumi-par-ipasi-aizsargajamo-sugu-un-ierobezoti-izmantojamo-ipasi-aizsargajamo-sugu-sarakstu
Smith, J. 2008. “Halichoerus grypus” (On-line), Animal Diversity Web. https://animaldiversity.org/accounts/Halichoerus_grypus/
Kļaviņš A. “Latvijas daba”. https://www.latvijasdaba.lv/ziditaji/halichoerus-grypus-fabricius/
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
