Projekti un pasākumi

Projekta mērķis

Projekta mērķis ir atjaunot un eksponēt Latvijas Nacionālā dabas muzeja īpašumā un Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā esošo kuprvaļa skeletu, kura stāvoklis, kopš tā izcelšanas 2006. gadā, ir ievērojami pasliktinājies. Atjaunotais skelets tiks eksponēts Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza iekštelpās un kalpos kā izglītojošs un informatīvs objekts, kas veicinās sabiedrības izpratni par dabas mantojumu, jūras dzīvnieku bioloģiju, ekosistēmu saglabāšanu un dabas aizsardzības nozīmi.

Projekta uzdevumi

A1 Vaļa skeleta tehniskā apsekošana un novērtējums

A2 Vaļa skeleta restaurācija un stiprināšana

A3 Stenda izstrāde pie kuprvaļa skeleta ekspozīcijas

Projekta rezultāti

A1 Vaļa skeleta tehniskā apsekošana un novērtējums. Detalizēta skeleta stāvokļa tehniskā apsekošana, bojājumu un nolietojuma novērtēšana, iekļaujot eksperta ziņojumu. Nepieciešamība – nodrošināt pilnīgu informāciju par skeleta stāvokli un noteikt precīzu nepieciešamo restaurācijas apjomu. Rezultāts – Detalizēts tehniskās apsekošanas slēdziens, kas kalpo par pamatu restaurācijas plāna izstrādei un resursu plānošanai.

A2 Vaļa skeleta restaurācija un stiprināšana. Skeleta bojāto daļu atjaunošana, nostiprināšana un estētisko īpašību uzlabošana ar speciāliem materiāliem un tehnoloģijām. Nepieciešams, lai nodrošinātu skeleta saglabāšanu nākotnei, un lai tas būtu drošs un vizuāli pievilcīgs apmeklētājiem. Rezultāts – atjaunots, nostiprināts vaļa skelets, kas kalpos kā izglītojošs un estētisks izstādes objekts ilgtermiņā. Preventīvā tirgus un izmaksu izpētē, ir noskaidrots ārvalstu pakalpojuma sniedzējs šī darba kvalitatīvai veikšanai.

A3 Stenda izstrāde pie kuprvaļa skeleta ekspozīcijas. Vismaz 300000 apmeklētāju gadā. Netiešā auditorija soc. tīklu sekotāji <50000

Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonds

Projekta mērķis

Mērķis ir izveidot specializētu komandu (turpmāk arī Komanda), kas spēj efektīvi reaģēt uz dažādām ar savvaļas dzīvniekiem saistītām situācijām, tai skaitā savvaļas dzīvnieku izbēgšanu no turēšanas vietām nebrīvē, sniegt atbalstu veterinārās manipulācijās, palīdzību bezpalīdzībā nonākušiem savvaļas dzīvniekiem, un palīdzēt kontrolējošām iestādēm īstenot dzīvnieku izņemšanu to neatbilstošas turēšanas gadījumā vai konfiskāciju to nelegālas tirdzniecības gadījumā.

Projekta uzdevumi

A1 Vismaz 10 darbinieku apmācīšana specifiskās ar savvaļas dzīvniekiem saistītās procedūrās.

A2 Izstrādāt detalizētu un pilnīgu ārkārtas reaģēšanas plānu.

A3 Iegādāties nepieciešamo ekipējumu, kā piemēram, drošības rīkus un dzīvnieku notveršanas aprīkojumu.

Projekta rezultāti

A1 Vismaz 10 darbinieku apmācīšana specifiskās ar savvaļas dzīvniekiem saistītās procedūrās. Projekta ietvaros tiks nodrošinātas apmācības integrētas dzīvnieku labturības un aizsardzības sistēmas ieviešana un uzturēšanai, kuras būs vērstas uz specifisku zināšanu un prasmju apguvi. Tāpat nepieciešams organizēt praktiskās nodarbības dzīvnieku ķeršanai piemērotā inventāra izmantošanā. Apmācības ietvers teorētisko un praktisko daļu, tostarp ārkārtas situāciju simulācijas. Tiks rīkoti vismaz 4h apmācību treniņi mēnesī un vismaz 2 specifiski situāciju simulācijas treniņi gadā, kas atspoguļo reālus iespējamos scenārijus saistībā ar savvaļas dzīvnieku izbēgšanas, transportēšanas un citiem gadījumiem. Tiks organizēti operacionālās gatavības treniņi, kā arī aizsardzības spēju pilnveides apmācības, ko vadīs piesaistīts mācību speciālists. Apmācību nepieciešamību nosaka pieaugošās drošības prasības attiecībā uz sabiedrību kopumā un dzīvnieku labturību. Īstenošanas vieta – Meža prospekts 1, Rīga un tuvējā Ķīšezera apkaime. Īstenošanas laiks – Apmācības norisināsies 2 reizes mēnesī, ar regulāriem pārbaudes testiem un situāciju simulācijām. Pieteikšanās uzsaukums jaunajiem dalībniekiem plānots 1 reizi gadā, komanda bāzējas Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā. Izmērāmi rezultāti – Notikušo apmācību skaits, reģistrēto dalībnieku skaits apmācībās, sertifikātu vai apmācību kursu beigu apliecību skaits. Iegādātais ekipējums un nepieciešamie materiāli profesionāla darba veikšanai.

A2 Izstrādāt detalizētu un pilnīgu ārkārtas reaģēšanas plānu. Izstrādātas un ieviestas 1 vadlīnijas – dokumentāciju apstiprina vadība. Plāns tiks izstrādāts sadarbībā ar DAP un saskaņā ar EAZA standartiem. Protokoli tiks atjaunināti katru gadu, pamatojoties uz jaunākajiem datiem un pieredzi, lai nodrošinātu to atbilstību aktuālajiem normatīviem. Izmērāms rezultāts – vadības apstiprinātas/ parakstītas vadlīnijas.

A3 Iegādāties nepieciešamo ekipējumu, kā piemēram, drošības rīkus un dzīvnieku notveršanas aprīkojumu. Projekta ietvaros tiks iegādāts specializēts aprīkojums, kas nepieciešams apmācītās komandas dalībnieku darbībām un dzīvnieku konfiskācijas procedūrām. Lai nodrošinātu ātru un drošu reaģēšanu, ir nepieciešams specializēts aprīkojums. Pašreizējais aprīkojums nav pietiekams, lai efektīvi veiktu dzīvnieku pārvietošanu un aprūpi situācijās, kas paredz savvaļas dzīvnieku konfiscēšanu, atbalstu transportēšanā, ķeršanu, atbalstu veterinārajās manipulācijās u.c. gadījumos. Izmērāms rezultāts – ekipējuma uzskaite. Pārbaudāms ar iepirkumu (saskaņā ar tāmi), maksājumu attaisnojošiem dokumentiem un materiālu uzskaiti.

Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonds

Projekta apraksts un mērķis 

Dabiskās pļavas sedz 0,9% no Latvijas teritorijas, lai gan 20. gadsimta sākumā tie bija 20%. Tas ir visstraujāk izzūdošais biotops ne vien Latvijā, bet visā Eiropā. Bioloģiski vērtīgajos zālājos ir vairāk kā trešdaļa no Latvijas augu sugām un trešdaļa no Latvijas bezmugurkaulnieku sugām, no kā liela daļa sastāv no apputeksnētājiem. Apputeksnētāji ir būtiska dabas daļa bez kā cilvēki nevarētu dzīvot ierasto dzīvi. 87% no labības, ko audzē Eiropā paļaujas uz bezmugurkaulnieku apputeksnētājiem un to apputeksnēšanas darbība ir 153 miljardu eiro vērtībā. Cilvēku ietekmju dēļ, bioloģiski vērtīgi zālāji tiek pārveidoti augu sugām nabadzīgos zālājos, strauji samazinot apputeksnētāju skaitu. Projekta aktivitātes ir izvēlētas, lai šo informāciju efektīvi nodotu sabiedrībai un pamācītu, dodot apmeklētājiem iespēju to izmēģināt, ka apputeksnētājiem var palīdzēt izveidojot pļavu vai izliekot kukaiņu viesnīcu (koka izstrādājums, kurā var dzīvot un pārziemot vairākas kukaiņu sugas, tajā skaitā apputeksnētāji) savā pagalmā.  

Projekta ietvaros paredzētas dažādas izglītojošas aktivitātes, tai skaitā:  

• Papīra kameņu darbnīca;
• Pastaiga ar entomologu;
• Kukaiņu viesnīcu darbnīca; 
• Pļavas stāsti;
• Kukaiņu pētīšana ar binokulāru un lupām;
• Uzdevuma kopas, digitāls apputeksnētāju noteicējs;
• Sadarbība ar Latvijas skolām.

Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonds

6. un 7. aprīlī Rīga ZOO noritēja ikgadējās Putnu dienas. Tajā, pateicoties “Lidl” atbalstam, tapa zīlīšu un strazdu būri, kā arī 20 īpašās mākslīgās ligzdvietas Latvijā bieži sastopamam, taču maz pamanāmam putnam – mizložņai. Papildus darbnīcai Rīga ZOO apmeklētāji bija aicināti izzināt putnu pasaules noslēpumus tūrē ar gidu “Galvā putni”.

Pasākuma laikā zoodārza apmeklētāji, dodoties pa “Putnu ceļu”, varēja uzzināt daudz interesantus faktus par spārnaiņu olām, to izmēriem, krāsojumu, formām, daudzumu, kā arī perēšanas ilgumu. Tam sagatavots īpašs ceļvedis, ko bez maksas bija iespējams saņemt kasēs.

13. un 14. aprīlī Putnu dienas norisinājās Rīga ZOO filiālē “Cīruļi” Dienvidkurzemes novadā. Abās nedēļas nogalēs kopā apmeklētāji izveidoja vairāk nekā 400 zīlīšu un strazdu būrīšus.

Divus īpašus vasaras vakarus Rīga ZOO notika pasākums “Vakariņas ar sikspārni”. 16. un 17. augustā no plkst. 19.00 līdz 21.30 apmeklētāji piedalījās izzinošās aktivitātēs, atklājot šo mazo, lidojošo zīdītāju ieradumus un īpašības.
Aktivitāšu takas uzdevumi palīdzēja iepazīt visas 16 Latvijā sastopamās sikspārņu sugas atmiņas spēlē, salīdzināt savu roku ar sikspārņa spārnu un izzināt šo dzīvnieku vietu barības ķēdē. Vairāki uzdevumi bija saistīti ar kukaiņiem, kurus ēd visi Latvijā mītošie sikspārņi – dažiem no tiem pat apmeklētāji varēja ieskatīties acīs! Visbeidzot, aicinājām viesus apņemties izdarīt kādu labo darbu, jo izrādās, ka katrs no mums spēj palīdzēt sikspārņiem. Īpaši azartiskajiem piedāvājām ceļa lapu, kurā pildīt uzdevumus un sakrāt zīmodziņus, lai saņemtu Rīga ZOO fanu aproci.

2023. gada 27. maijā pirmo reizi norisinājās “Kokvardes festivāls”, kurā varēja gan izzināt austrumu kokvaržu reintrodukcijas stāstu Latvijā, gan piedalīties jautrās aktivitātēs.
Spēlēs un darbnīcās jaunākie apmeklētāji paši varēja iejusties kokvardes ādā – gan mēģinot “noķert” kukaiņus ar ūdens strūklu, gan palīdzot vardei pārlekt pāri intensīvi apsaimniekotām dzīvotnēm, kuras tai nav piemērotas, gan arī stafetēs kļūstot no kurkuļa par pieaugušu vardi.

Iespēja izzināt varžu dzīvi bija ne tikai bērniem – pasākuma laikā pie Latvijas abinieku un rāpuļu mājas tika atklāts informatīvs stends, kurā izklāstīta austrumu kokvaržu vēsture Latvijā no izmiršanas 20. gadsimta vidū līdz Rīgas Zoodārza darbinieku īstenotajai sugas atgriešanai savvaļā un pētījumiem, kas turpinās vēl arvien. Tāpat izveidots stends par kokvardes attālajiem aukstasinīgajiem radiniekiem, Latvijas rāpuļiem.

Putnu dienās 2023 Rīga ZOO komanda ar Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) atbalstu organizējusi četrus pasākumus – divus Rīgas Zoodārzā, bet pa vienam – Rīga ZOO filiālē “Cīruļi” Kalvenes pagastā un “Rīgas Mežu” Vides izglītības centrā Ogrē.

Pasākumā no zoodārza darbinieku izveidotajām sagatavēm katrs varēja sagatavot būrīti mazajiem dobumperētājiem – zīlītēm, melnajiem mušķērājiem, zvirbuļiem un citiem – vai reti sastopamajiem dobumos mītošajiem zīdītājiem – meža susuriem. Visos četros pasākumos izdevās sagatavot gandrīz septiņus simtus zīlīšu būrīšu un ap četriem simtiem meža susuru būrīšu. Visi susuriem paredzētie būrīši nodoti Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem, kas tos izvietojuši šiem dzīvniekiem piemērotās vietās.

Papildus ierastajai putnu būrīšu veidošanai, ar LVAF atbalstu tika izveidotas arī uzdevumu grāmatiņas jaunākajiem apmeklētājiem. Tos pildot, bērni uzzināja, kāpēc ir svarīgi saglabāt mežu daudzveidību, kur patīk slēpties meža susurim un to, cik dažādi ir dabisko mežu iemītnieki.

Izveidoti arī izglītojoši stendi, kas pēc pasākuma noslēguma Rīgas Zoodārzā un filiālē “Cīruļi” aplūkojami pastāvīgi. Tie vēsta gan par to, kāpēc būrīši nepieciešami ne tikai putniem, bet arī sikspārņiem un meža susuriem.

Projektu finansē Latvijas vides aizsardzības fonda