Kapibara
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Mammalia – zīdītāju klase
- Rodentia – grauzēju kārta
- Caviidae – jūrascūciņu dzimta
- Hydrochoerus hydrochaeris – kapibara
Aizsardzības statuss
Izplatība savvaļā un dzīves vide
Kapibaru izplatības areāls stiepjas pāri Dienvidamerikai – no Brazīlijas, Urugvajas, Venecuēlas, Kolumbijas uz dienvidiem līdz Argentīnas pampām un uz rietumiem līdz Andiem.
Visbiežāk kapibaras ir sastopamas applūdušos zālājos, purvu malās un zemieņu mežos – vietās, kur ūdens ir pieejams visu gadu. Var pielāgoties arī citiem biotopiem, tostarp sausiem mežiem, krūmājiem un zālājiem.

Ķermeņa uzbūve un pielāgojumi
Kapibaras ir lielākie grauzēji pasaulē. Tās sver no 35 līdz 66 kilogramiem un var sasniegt 1,2 metru garumu un 0,6 metru augstumu. Kapibarām ir cilindriska ķermeņa forma un īsas kājas, turklāt priekškājas ir īsākas nekā pakaļkājas. Mātītes ir mazliet lielākas par tēviņiem, bet tos atšķirt ir grūti. Tēviņiem ir arī liels un pamanāms smirddziedzeris (morrillo) virs deguna.
Ķermeni klāj raupjš un plāns kažoks. Tas ir sarkanbrūns bet kļūst dzeltenīgāks uz vēdera.
Kapibaras izcili peld un nirst – tās spēj aizturēt elpu līdz piecām minūtēm. Starp pēdu pirkstiem ir peldplēve, kas palīdz peldēt un staigāt pa purvainām teritorijām. To acis, ausis un nāsis atrodas galvas augšpusē un var palikt virs ūdens virsmas, kamēr pārējais ķermenis ir iegremdēts.
Barošanās
Kapibaras ir augēdāji, kas galvenokārt ēd zāli, dažādus ūdensaugus, retāk augļus un koku mizas. Kapibaras ir koprofāgas – tās ēd savus izkārnījumus, lai iegūtu labvēlīgās baktērijas, kas palīdz sagremot zālē esošās šķiedrvielas. Pieauguša kapibara var apēst līdz 3,6 kilogramiem svaigas zāles dienā. Sausajā sezonā kapibaras ēd arī graudus, melones, ķirbjus un citus savvaļas augus, kā arī barojas kultivētos laukos ar banāniem, saldajiem kartupeļiem un kukurūzu.
Tāpat kā visiem pārējiem grauzējiem, kapibaru zobi nekad nebeidz augt, tāpēc tām ir svarīgi ēst barību, kas zobus nodeldē.
Vairošanās
Kapibaras dzīvo grupās un ir poligāmas – tās neveido pārus, kas ilgstoši paliek kopā. Kapibaras vairojas visa gada garumā, bet visbiežāk lietus sezonas sākumā. Kad mātīte sāk meklēties (sākas estrus), tēviņš tai cieši seko. Pārošanās notiek ūdenī un ilgst tikai dažas sekundes.
Pēc 150 dienu grūsnības piedzimst divi līdz astoņi mazuļi. Tie sāk staigāt uzreiz pēc piedzimšanas, un jau pēc nedēļas sāk ganīties. Mazuļus zīž pienu līdz trīs mēnešu vecumam, turklāt tos bieži zīda arī citas grupas mātītes. Mazuļi pirmo dzīves gadu pavada grupā, kur pieaugušie kopīgi rūpējas par to drošību.
Savvaļā kapibaras dzīvo 6–10 gadus, bet nebrīvē to dzīves ilgums var pārsniegt 12 gadus.
Sugas saglabāšana
Kapibaras visvairāk padraud medības gaļas un ādas ieguvei, taču kapibaru audzēšana fermās dažos reģionos ir mazinājusi spiedienu uz savvaļas populācijām. Dienvidamerikā kapibaru ādās ir ļoti pieprasītas.
Kapibaras ir būtisks barības avots jaguāriem, kaimaniem un anakondām. Mazuļus medī arī oceloti un harpijērgļi.
Informācijas avoti:
https://www.eaza.net/eep-pages
https://www.iucnredlist.org/species/10300/22190005
https://animaldiversity.org/accounts/Hydrochoerus_hydrochaeris
https://ielc.libguides.com/sdzg/factsheets/capybaras/characteristics