Sākums Dzīvnieki Sīkausu lielais galago

Sīkausu lielais galago

Vašingtonas konvencijas II pielikums

Klasifikācija

Chordata – hordaiņu tips
Mammalia – zīdītāju klase
Primates – primātu kārta
Galagidae – galago dzimta
Otolemur garnettii – sīkausu lielais galago

Izplatība savvaļā

Sīkausu lielais galago izplatīts tikai nelielā reģionā Austrumāfrikā. Tas sastopams četrās valstīs – Kenijā, Mozambikas galējos ziemeļos, Somālijā un Tanzānijā. Suga izplatīta nevienmērīgi – dažviet sastopama bieži (piemēram, Kenijas kalnu rajonos, tāpat Zanzibārā un Pembā – Tanzānijai piederošās Indijas okeāna salās), bet citviet izplatība ir sadrumstalota. Pašlaik skaits samazinās.

Būtiskākie apdraudējuma faktori ir dzīves vides samazināšanās, izpostīšana un fragmentācija. To lielākoties veicina mežu izciršana malkas ieguvei un lai atbrīvotu platības lauksaimniecībai, tāpat apdzīvotu vietu attīstība un tūrisma attīstība.

Vai ir tiesa, ka

Sīkausu lielie galago ar urīnu samitrina savas pēdiņas?
Sīkausu lielie galago vaimanā skaļā balsī?
Sīkausu lielie galago posta ražu?

Aizsardzība

Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.

Dzīves vide un pielāgojumi

Suga sastopama dažādos mežu biotopos – kalnu mežos, sausos piekrastes mežos, galeriju mežos upju ielejās, kā arī ainavā, kur meži mijas ar lauksaimniecības zemēm. Sīkausu lielais galago pielāgojas dzīvot arī lauksaimniecības ainavā, ļoti sadrumstalotos mežu biotopos, ataugās, piepilsētās un Indijas ceriņu audzēs, galvenais – vai ir pietiekami koku un barības.

Kalnos sastopams līdz 2000 m, dažviet pat 2400 m virs jūras līmeņa.

Dzīvo kokos. Spēj veikt lēcienus līdz 2 m attālumā, nezaudējot augstumu.

Tāpat kā citas galago sugas, arī sīkausu lielie galago ar urīnu samitrina kāju pēdas. Tas kalpo kā pielāgojums, kas uzlabo tvērienu. Galago pirkstu galos ir sabiezinātas ādas polsterīši, lai spētu efektīvāk turēties pie zariem un veiklāk pārvietoties, un samitrināšana vel pastiprina efektivitāti.

Aktīvs naktī, ik nakti barības meklējumos veic vidēji 1,6 km.

Dienu pavada, guļot blīvos sazarojumos un vīnstīgās. Nav ziņu, ka sīkausu lielie galago gulēšanai veidotu ligzdas vai izmantotu koku dobumos.

Pētījumos Kenijas piekrastē konstatēts, ka piemērotā biotopā sīkausu lielo galago blīvums ir 31–38 dzīvnieki uz kvadrātkilometru, tēviņiem teritorija ir 17 ha, mātītēm – 12 ha.

Barība un barošanās

Sīkausu lielie galago ir visēdāji. Aptuveni 50% barības sastāda dzīvnieki (galvenokārt bezmugurkaulnieki – vaboles, siseņi un simtkāji), un 50% – augļi.

Sabiedriskā uzvedība

Kad sīkausu lielie galago dienu pavada guļot, mātes guļ kopā ar mazuļiem, bet tēviņi atsevišķi.

Sīkausu lielie galago saziņā izmanto dažādus balss signālus. Vispazīstamākā ir skaļa, mazliet kurkstoša vaimanāšana, kas, tāpat kā citu sugu galago balsis, atgādina zīdaiņu raudāšanu, kā dēļ galago angliski sauc par bušbēbijiem (“meža bērniņiem”). Šī “raudāšana” dzirdama vairākus mēnešus gadā, galvenokārt nakts pirmajā pusē. Tā kā tā dzirdama tieši sīkausu lielo galago vairošanās sezonā, tad jādomā, ka šai vokalizācijai it teritoriāla funkcija.

Vairošanās un dzīves cikls

Sīkausu lielie galago vairojas reizi gadā, bet dažādās areāla vietās ir dažāda informācija par vairošanās sezonu. Somālijā visvairāk mazuļu dzimst martā. Tanzānijas salās Zanzibārā un Pembā visvairāk grūsnu mātīšu novēro augustā. Kenijas piekrastē vairošanās sezona ir augustā–oktobrī. Tanzānijā mazuļi dzimst augustā–novembrī sausās sezonas beigās.

Grūsnība ilgst 130–135 dienas (ap četrarpus mēnešiem). Mātītes ik gadu dzemdē pa 1–2 mazuļiem, bet visbiežāk ir viens mazulis.

Tikko dzimis mazulis sver ap 40 gramiem, acis tam jau ir vaļā, un pēc pusstundas mazulis sāk rāpuļot. Apmēram mēneša vecumā sāk patstāvīgi baroties, bet zīdīšana turpinās līdz pat 5 mēnešu vecumam.

Abu dzimumu sīkausu lielie galago spēj vairoties no 20 mēnešu vecuma.

Dzīves ilgums nebrīvē pārsniedz 14 gadus.

Sīkausu lielais galago un cilvēks

Būdami augļu ēdāji, sīkausu lielie galago mēdz kaitēt lauksaimniecībai vai vismaz kādreiz noēst kaut ko no ražas. Tos dažreiz nogalina kā reālus vai potenciālus ražas postītājus, un vēl dažreiz tos nogalina kā sliktas zīmes nesējus, kam droši vien par labu nenāk baisās “bušbēbiju” vokalizācijas. Tanzānijas dienvidrietumos sugu medī pārtikai, bet Zanzibārā ķer lamatās izmantošanai suņu barībā.

Kenijā un Tanzānijā dzīvus sīkausu lielos galago pārdod kā mājas mīluļus, un tie reģistrēti starptautiskajā mājas mīluļu tirdzniecībā Apvienotajos Arābu Emirātos.

Dažādi fakti

Lielie galago (Otolemur) ir lielāki par saviem tuvākajiem radiniekiem galago (Galago). Sīkausu lielais galago ir 27–46,5 cm garš, plus aste 32,5–52 cm. Sver 0,6–2 kg.

Informācijas avoti

Jong Y.A. de, Butynski T.M., Perkin A., Svensson M. 2019. Otolemur garnettii. The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T15644A17963837. http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2019-3.RLTS.T15644A17963837.en. Accessed on 30 July 2021.

Nowak R.M. 1991. Genus Otolemur – Greater Bush Babies. – Walker’s Mammals of the World. 5th Edition. Volume I: 409–410. Baltimore & London: The Johns Hopkins University Press.