Malagāzijas milzu lēcējžurka
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Mammalia – zīdītāju klase
- Rodentia – grauzēju kārta
- Nesomyidae – Āfrikas peļu dzimta
- Hypogeomys antimena – Malagāzijas milzu lēcējžurka (agrāk – Madagaskaras milzukāmis)
Izplatība savvaļā
Visa apdraudēto Malagāzijas milzu lēcējžurku savvaļas populācija koncentrēta vairs tikai niecīgā 470 km² teritorijā Morondavas apkārtnē Madagaskaras rietumu piekrastē. Skaita samazināšanos veicina gan klimata pārmaiņas, Madagaskaras dienvidrietumos pastiprinoties sausumam, gan dzīves vides pārmaiņas cilvēka darbības rezultātā.
Lauka pētījumi rāda, ka populācija turpina strauji samazināties. 1996.–2000. gadā Malagāzijas milzu lēcējžurku sastopamības blīvums krities par 60%. Sugas apdzīvotajai teritorijai pa vidu izbūvēts ceļš, sadalot to populāciju divās daļās, uzlabojusies rajona pieejamība un pastiprinājušās medības ar suņiem, un turpinās arī mežu izciršana un izdedzināšana.
Izteikta arī doma par toksoplazmozes un Hanta vīrusa ietekmi uz populāciju, kas gan vēl nav ar faktiem noskaidrots. Madagaskaras austrumos vairākas grauzēju sugas jau pierādījušās uzņēmīgas pret Hanta vīrusu.
Aizsardzība
2022. gadā Malagāzijas milzu lēcējžurkas iekļautas Pasaules Sarkanajā grāmatā kā nopietni apdraudēta suga (CE – Critically Endangered).
Dzīves vide un pielāgojumi
Milzu lēcējžurkas dzīvo vienīgi smilšainajos Madagaskaras piekrastes lapkoku mežos. Aktīvas naktī. Pārvietojas gan skrienot, gan lēkājot, un spēj palēkties gandrīz metra augstumā.
Būvē apjomīgas, dziļas alu sistēmas, kurām var būt līdz sešām ieejām. Pat regulāri lietotās alas ieejas milzu lēcējžurkas pastāvīgi aizkrauj ar sausām lapām un citu meža substrātu, lai pasargātu savas mītnes no plēsoņu, jo sevišķi Madagaskaras zemes žņaudzējčūsku viesošanās.
Barība un barošanās
Barojas galvenokārt ar kritušiem augļiem. Lodājot pa meža substrātu, uzlasa gan augļus, gan riekstus, sēklas un lapas. Mēdz arī grauzt koku mizu un no augsnes izrakt saknes un bezmugurkaulniekus.
Sabiedriskā uzvedība
Malagāzijas milzu lēcējžurkas dzīvo ģimenēs, kurās ietilpst pāris un tā pēdējo divu metienu mazuļi.
Vairošanās un dzīves cikls
Pretēji daudziem citiem grauzējiem, milzu lēcējžurkas ir monogāmas – pāris paliek kopā, līdz kāds no abiem iet bojā. Malagāzijas milzu lēcējžurkas ir teritoriālas, pie tam pāra teritoriju (ap 3,5 ha) visā gada garumā aktīvi aizstāv abi pāra dzīvnieki. Teritoriju iezīmē ar urīnu, fekālijām un smirddziedzeru sekrētu.
Grūsnība ilgst 102–138 dienas. Dzemdības notiek lietus sezonā decembrī–aprīlī. Metienā parasti ir 1–2 mazuļi. Mazuļus aprūpē abi vecāki. 4–6 nedēļu vecumā mazuļi pamazām sāk iznākt no alas un pētīt tuvāko apkārtni. Jaunie tēviņi pie vecākiem paliek gadu, līdz, dzimumgatavību sasnieguši, grupu atstāj, lai bez lielas kavēšanās dibinātu paši savu ģimeni. Jaunās mātītes dzimumgatavību sasniedz ne ātrāk kā 2 gadu vecumā un pie ģimenes parasti paliek vēl gadu, līdz to pamet nākošā gada aprīlī, sākoties vairošanās sezonai.
Grauzēju vidū neparastas ir tēviņa uzstājīgās rūpes par pēcnācējiem – tēvs mazuļus sargā, riskējot pats ar savu dzīvību. Pieaugušie tēviņi nereti seko klaiņojumos saviem pēcnācējiem – jaunajiem tēviņiem, lai pasargātu tos no plēsoņām.
Par dzīves ilgumu savvaļā trūkst precīzu datu. Malagāzijas milzu lēcējžurkām ir divi galvenie dabiskie ienaidnieki – fosa (sīks Madagaskaras endēmais plēsējs no viveru dzimtas) un Madagaskaras zemes žņaudzējčūska.
Dažādi fakti
Milzu lēcējžurka ir lielākā Madagaskaras grauzēju suga – tā svars sasniedz 1,3 kg, ķermeņa garums ir 30–35 cm (plus aste 21–25 cm).
Malagāzijas milzu lēcējžurku vietējais nosaukums ir votsovotsa.
Informācijas avoti
Wilmet, L., Volahy, A. & Hudson, M. 2022. Hypogeomys antimena. The IUCN Red List of Threatened Species 2022: e.T10714A216087357. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2022-1.RLTS.T10714A216087357.en. Accessed on 30 August 2023.
Hypogeomys antimena A.Grandidier, 1869 in GBIF Secretariat. GBIF Backbone Taxonomy. https://www.gbif.org/species/2438544. Accessed on 2023-08-30.
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
