Ķīnas mundžaks

Ķermeņa uzbūve un pielāgojumi

Mundžaki sver 12 līdz 16 kilogramus, un to augums skaustā ir apmēram 50 cm. Tēviņiem raksturīgi vienkārši, mazi ragi un neparasti gari acu zobi. Lai gan tie atgādina plēsēju zobus, tie netiek izmantoti medīšanai, bet gan cīņām tēviņu starpā. Mātītēm nav ne garo ilkņu, ne ragu. Abiem dzimumiem uz sejas ir redzami divi pāri smaržu dziedzeru – zem acīm un sejas priekšpusē. Tie izdala šķidrumu, ko mundžaki izmanto savstarpējā komunikācijā. Lai iezīmētu teritoriju, mundžaks atver dziedzerus un berzējas gar objektiem. Ja mundžaki jūtas apdraudēti vai sargā savu teritoriju no konkurentiem, tie arī “rej”.

Barošanās

Mundžaki ir zālēdāji. Tie nav ļoti izvēlīgi un barojas ar ļoti dažādiem augiem – krūmu lapām, mizu, augļiem un pat sēnēm. Kad barības ir maz, mundžaki agresīvi sargā savu teritoriju no citiem, kas vēlētos tajā baroties, kā arī var ēst dažāda veida gaļu – putnus, to olas un maitu.

Vairošanās

Tēviņi sargā teritoriju no citiem tēviņiem, bet pārojas ar vienu vai vairākām mātītēm, kuru teritorijas var pārklāties. Izņēmums var būt jaunie tēviņi, kam vēl nav izauguši ragi, jo tie nespēj konkurēt par mātītēm. Ragi nokrīt pēc pārošanās un atkal izaug ļoti ātri, apmēram trīs mēnešu laikā.

Grūsnība ilgst aptuveni septiņus mēnešus. Visbiežāk piedzimst viens, retāk divi mazuļi, par kuriem rūpējas tikai māte. Mazuļi attīstās ļoti ātri, barojas ar pienu divus mēnešus, sešu mēnešu vecumā ir pilnībā pastāvīgi, un tiem jāpamet mātītes teritorija.

Ķīnā mundžaki var pāroties cauru gadu, bet vietās, kur tie ir introducēti (piem., Anglijā) tie vairojas ziemā, lai mazuļi piedzimtu pavasarī. Mātīte var atkal pāroties jau pāris dienas pēc dzemdībām. 

Sugas saglabāšana

Ķīnas mundžaks ir invazīva suga vairākās valstīs, piemēram, Anglijā, Beļģijā un Francijā. Tie savulaik apzināti ievesti kā medījami dzīvnieki. Arī dzīvnieku izbēgšana no privātajām kolekcijām un zoodārziem veicina savvaļas populācijas veidošanos, tādēļ šādu sugu eksponēšanai tiek pievērsta īpaša uzmanība. Pašreiz tiek uzskatīts, ka Latvijā nav piemēroti klimatiskie apstākļi, lai mundžaki šeit kļūtu invazīvi.