Sarkanais flamings
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Aves – putnu klase
- Phoenicopteriformes – flamingveidīgo kārta
- Phoenicopteridae – flamingo dzimta
- Phoenicopterus ruber – sarkanais flamings
Aizsardzības statuss
Izplatība un dzīves vide
Suga sastopama Karību salu reģionā, Centrālamerikā, Dienvidamerikas ziemeļu daļā un Galapagu salās. Flamingu iecienītākie biotopi ir sāļie lagūnu ūdeņi, dubļu lauki un sekli, sāļi piekrastes vai iekšzemes ezeri.
Ķermeņa uzbūve un pielāgojumi
Sarkanie flamingi ir bridējputni. Tie var būt 120 līdz 145 centimetrus gari. Tēviņi vidēji sver 2,8 kilogramus, bet mātītes – vidēji 2,2 kilogramus. Flamingu spārnu plētums ir no 140 līdz 165 centimetriem.
Lielākā daļa putna spalvu ir koši rozā krāsā, tāpēc agrāk sarkanie flamingi tika dēvēti par rozā flamingiem. Pēc košajām spalvām sarkanos flamingus iespējams atšķirt no gaišākās krāsas putniem, sārtajiem flamingiem, kas arī redzami Rīga ZOO.
Barošanās
Sarkanie flamingi barojas ar maziem vēžveidīgajiem, gliemjiem, tārpiem, kukaiņiem, sēklām, aļģēm, kramaļģēm un trūdošām lapām. Liela daļa barības ir bagāta ar karotinoīdiem – pigmentiem, kas flamingu spalvām piešķir košo krāsu.
Flamingi barojas, filtrējot ūdeni caur matainām struktūrām (lamellām), kuras klāj knābja iekšpusi. Caur tām ūdens tiek izspiests ārā, bet barība paliek knābī un var tikt norīta.
Vairošanās
No maija līdz augustam sarkanais flamings izdēj vienu baltu olu. Ligzda ir veidota no dubļiem un ir pietiekami augsta, lai neapplūstu. Abi vecāki pārmaiņus perē olas 28 līdz 32 dienas.
Bioloģiski flamingi sasniedz dzimumgatavību trīs līdz sešu gadu vecumā, taču parasti tie sāk vairoties tikai ap sešu gadu vecumu.
To dzīves ilgums var sasniegt līdz pat 60 gadus – tas viens no augstākajiem putnu vidū. Sarkanais flamings ir viens no vecākajiem Rīga ZOO iemītniekiem!
Sugas saglabāšana
Lai gan sarkano flamingu populācijas ir stabilas, sugai ir vairāki būtiski apdraudējumi. Galvenie no tiem ir dzīvotņu zudums cilvēku darbības dēļ, piesārņojums un klimata pārmaiņas.
Informācijas avoti:
Armstrong, M. (2007). “Flamingo”. Wildlife and Plants. Vol. 6. Marshall Cavendish. pp. 370–371.
Del Hoyo, Josep; Boesman, Peter F. D.; Garcia, Ernest (2020). “American Flamingo (Phoenicopterus ruber), version 1.0”. Birds of the World.
Mascitti, V.; Kravetz, F.O. (2002). “Bill morphology of South American flamingos”. Condor. 104 (1): 73–83
Shannon, P. W. (2000). Social and reproductive relationships of captive Caribbean flamingos. Waterbirds, 173-178.
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
