Jūras krupis

Dzīves vide

Jūras krupis ir tropu suga, kas dzīvo mežainās vietās, kur visu gadu pieejams kaut nedaudz ūdens. Atbilstošā biotopā jūras krupis dzīvo arī augstāk kalnos, līdz pat 3000 m virs jūras līmeņa.

Jūras krupi var sastapt mitrās vietās augu aizsegā – cukurniedru laukos, savannās, skrajos mežos, labi apūdeņotos dārzos. Dzīvo arī sausos ekvatoriālajos mežos.

Jūras krupji labi piemērojas dzīvei cilvēka pārveidotā vidē. Dažkārt tos atrod neskartos zemieņu vai kalnu lietusmežos, bet vislabprātāk tie uzturas klajos, modificētos biotopos – uz takām, ceļiem un cilvēka mītņu tuvumā – pļautos zālājos, ganībās, piepilsētas parkos un dārzos. Jūras krupji izvairās dzīvot blīvos krūmājos un lietusmežos.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Jūras krupis dzīvo uz sauszemes un ir aktīvs naktī.

Jūras krupis pārvietojoties ietur stāvu pozu un veic īsus, ātrus lēcienus. Naktī tas dodas barības meklējumos mežā un uz ceļiem. Dienu jūras krupis pavada slēptuvēs zem kritušiem kokiem, dēļiem, kokospalmu lapu paklājiem u.c.

Jūras krupis var doties “ziemošanā” un pārāk aukstu vai sausu sezonu pavada ieracies.

Aiszargājoties no plēsējiem, jūras krupis izmanto indi, ko izdala no pieauss dziedzera un dziedzeriem uz muguras. Izdalītā baltā, biezā viela ir bufotoksīns – plēsējiem kaitīgs neirotoksīns, kura sekas ir siekalošanās, krampji, vemšana, sekla elpošana un nespēks pakaļkājās. Dažiem plēsējiem, to skaitā suņiem, šī inde var izsaukt pārejošu paralīzi, sliktākajā gadījumā – nāvi.

Barība un barošanās

Jūras krupis barojas ar posmkājiem un sīkiem mugurkaulniekiem. Raksturīgākā barība ir skudras un termīti. Floridas dienvidos jūras krupji pārtiek no skudrām, vabolēm un spīļastēm. Ēd arī spāres, sienāžus, blaktis, vēžveidīgos, gliemjus un pat suņu un kaķu barību.

Vairošanās un dzīves cikls

Jūras krupji var vairoties cauru gadu. Ikri un kurkuļi attīstās lēni plūstošā vai stāvošā ūdenī – dīķos, grāvjos, sezonālās peļķēs, ūdens tvertnēs, kanālos un strautos. Kurkuļi spēj izdzīvot diezgan augstā temperatūrā.

Tēviņi sapulcējas ūdenī un, dobji kurkstot, aicina mātītes. Nārsts ir kolektīvs – vienas mātītes ikrus apaugļo vairāki tēviņi. Mātītes vienā nārstā iznērš 8–17 tūkstošus, pat 30 tūkstošus ikru. Ikrus nērš virknēs. Ikru virknes piestiprina akmeņiem, sanesām un ūdensaugiem. Pēc 2–7 dienām izšķiļas kurkuļi. Kurkuļu attīstība aizņem 45–55 dienas, tad seko metamorfoze.

Mātītes dzimumgatavību sasniedz 2 gadu vecumā. Jūras krupis ir abinieks ar ilgu mūžu, kas var sasniegt pat 10 gadu vecumu.

Jūras krupis – invazīva suga

Jūras krupis piesaistīja cilvēku uzmanību, un ļoti plašajā areālā ticis dažādi izmantots – medicīnā, suvenīru un ādas izstrādājumu izgatavošanā, kā kaitēkļu apkarotājs, izglītošanas materiāls.

Jūras krupis ir visplašāk pasaulē introducētā abinieku suga un viena no kaitīgākajām invazīvajām sugām. Lielajam, robustajam abiniekam iecerēja derīgu pielietojumu, izmantojot to kukaiņu – cukurniedru kaitēkļu apkarošanā. To introducēja cerībā, ka jūras krupis palīdzēs paglābt ražu no cukurniedru vaboles (Lepidoderma albohirtum). Ar laiku gan noskaidrojās, šī metode nestrādā un kukaiņi netika apkaroti. Krupis turpināja introducētajās vietās izplatīties un dažviet pat sāka negatīvi atsaukties uz vietējiem dzīvniekiem:

• Daudzviet introdukcijas areālā jūras krupji rada konkurenci vietējām abinieku sugām, turklāt tos arī medī.
• Jūras krupja ikri un kurkuļi ir indīgi un izspiež vietējo abinieku sugu kurkuļus.
• Puertoriko introducētie jūras krupji izrādījās salmonelozes pārnēsātāji un nodeva infekciju vietējām abinieku sugām.
• Daudzviet introdukcijas areālā no jūras krupju indes cieš vietējie dzīvnieki, kas vien tos mēģina apēst un kam nav dabīgas imunitātes pret bufotoksīnu. Rezultātā samazinās vietējo plēsēju sugu populācijas.
• Jūras krupis ir viena no visvairāk pētītajām invazīvajām sugām pasaulē.
• Austrālijā pēta introducētā jūras krupja bioloģiju, ietekmi un metodes, kā ierobežot populācijas palielināšanos, bet līdz šim nav sākta rezultatīva invazīvās sugas izskaušana.
• Pētījumi steidzami nepieciešami arī Papua-Jaungvinejā, Zālamana salās, Filipīnās, lai noskaidrotu, kādu ietekmi invazīvā suga atstāj uz vietējo varžu sugu populācijām.
• Karību reģionā Grenadīnās uzsākta oficiāli organizēta invazīvās sugas izskaušanas programma.

Valstis un teritorijas, kurās jūras krupis introducēts:

• Amerikā – Antigva un Barbuda, Aruba, ASV (Florida un Havajas), ASV Virdžīnas, Barbadosa, Dominikāna, Grenāda, Gvadelupa, Haiti, Jamaika, Martinika, Montserrata, Puertoriko, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas;
• Āzijā – Japāna, Filipīnas, Taivāna;
• Austrālijā un Okeānijā – Austrālija, Guama, Papua-Jaungvineja, Zālamana salas, Ziemeļu Marianas Salas.

Dažādi fakti

Uzskata, ka dzīvnieks, ko pazīstam kā jūras krupi, ir nevis atsevišķa suga, bet vairāku sugu komplekss.

Jūras krupis ir ļoti liels krupis. Tas var izaugt 23,8 cm garš, tomēr visbiežāk garums ir 15–17,5 cm. Svars – vidēji 106,25 g.

Informācijas avoti

Hilgris R. 2001. Rhinella marina. – Animal Diversity Web. https://animaldiversity.org/accounts/Rhinella_marina/. Accessed on 18 May 2022.

Solís F., Ibáñez R., Hammerson G., Hedges B., Diesmos A., Matsui M., Hero J.-M., Richards S., Coloma L., Ron S., La Marca E., Hardy J., Powell R., Bolaños F., Chaves G., Ponce P. 2009. Rhinella marina. – The IUCN Red List of Threatened Species 2009: e.T41065A10382424. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2009-2.RLTS.T41065A10382424.en. Accessed on 18 May 2022.