Rīgas Zooloģiskā dārza speciālisti izlaiž dabā smilšu krupju mazuļus 

Lai papildinātu Latvijā un Eiropā aizsargājamo smilšu krupju savvaļas populāciju, jūlija otrajā pusē Rīga ZOO speciālisti dabas liegumā “Garākalna smilšu krupja atradne” izlaiduši gandrīz 1000 kurkuļus un mazos krupīšus. Pirms šī nozīmīgā brīža Rīga ZOO izaudzēto krupju grupā tika veikti veterinārie izmeklējumi, lai pārliecinātos, ka izlaižamie abinieki ir veseli. Pēc apstiprinošu rezultātu saņemšanas mazie krupīši tika nogādāti dabas lieguma seklajās lāmās, lai sāktu dzīvi savvaļā. 

Rīgas Zooloģiskais dārzs jau daudzus gadus lielu vērību pievērš vietējo abinieku sugu izpētei un vairošanai, kā arī reintrodukcijai jeb izlaišanai savvaļā. 1988. gadā tika uzsākta Latvijā izmirušās Austrumu kokvardes atkalatjaunošana dabā. Sekmīgās darbības rezultātā šī suga nu atkal ir sastopama un izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju Kurzemē. 

Paralēli kokvaržu projektam toreizējā Ekoloģijas laboratorijā Jura Zvirgzda vadībā tika uzsākta arī Latvijā reti sastopamā smilšu krupju vairošana. Laika gaitā tika izstrādāta šīs sugas audzēšanas un vairošanas metodika. Sadarbojoties ar Dabas aizsardzības pārvaldi, 2010.–2013. gadā Garākalna dabas liegumā Bēnes pagastā izlaisti 338 Rīgas zoodārzā savairotie smilšu krupji ar mērķi papildināt un stiprināt savvaļas populāciju. 2022. gadā dabas liegumā “Karateri” savvaļā izlaisti 173 smilšu krupji. 2023. gadā liegumā “Garākalna smilšu krupja atradne” mājvietu rada apmēram 1500 kurkuļu. Savukārt šogad šajā aizsargājamā teritorijā izlaida apmēram 1000 smilšu krupju kurkuļus un jau metamorfozi (no kurkuļa līdz abiniekam) izgājušus mazos krupīšus. 

Smilšu krupim nepieciešamas seklas siltas ūdens lāmas, kurās var notikt vairošanās un kurkuļu attīstība. Bez tam pieaugušie dzīvnieki mēdz slēpties pašu izraktās aliņās smilšu laukumos. Šo krupju skaitu savvaļā ietekmē gan saimnieciskā darbība, gan arī piemērotu biotopu aizaugšana. Tādēļ dabas liegumos tiek veikti vides uzlabošanas pasākumi – krūmāju izciršana, atklātu smilšu laukumu veidošana, ūdenstilpes krastu izpļaušana, kā arī jaunu nārsta vietu veidošana, radot 5–15 cm seklas ieplakas. 

Smilšu krupis iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 2. kategorijā, tā ir Latvijā īpaši aizsargājama suga, saskaņā ar 14.11.2000. (grozījumi 27.07.2004.) MK noteikumiem Nr. 396 “Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu”. Suga iekļauta arī Eiropas Savienības Direktīvas par dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību 92/43/EEC IV pielikumā un Bernes konvencijas II pielikumā. 

Šai sugai ir sadrumstalotas populācijas, un to skaits Latvijā samazinās. Dabas liegums “Garākalna smilšu krupja atradne” kā smilšu krupja (Epidalea calamita) mājvieta ir zināms jau vismaz kopš 20. gs. astoņdesmitajiem gadiem. Nav zināms, kad smilšu krupji šeit konstatēti pirmo reizi. Dabas liegums dibināts 1987. gadā izstrādāta smilts un grants karjerā smilšu krupju aizsardzībai. Tā platība ir 26 hektāri.

Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri