Ziemeļu Lusonas mākoņžurka
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Mammalia – zīdītāju klase
- Rodentia – grauzēju kārta
- Muridae – peļu dzimta
- Phloeomys pallidus – ziemeļu Lusonas mākoņžurka (agrāk – Filipīnu mākoņžurka)
Izplatība savvaļā
Dabā mīt tikai Filipīnu lielākās salas Lusonas ziemeļu un centrālajā daļā, kur ir izplatītas un bieži sastopamas. Suga acīmredzot spēj izturēt pastāvīgu medību spiedienu – Amujao kalna apkārtnē mākoņžurkas daudz medī, un arī šeit tās arvien ir parasta, bieži sastopama suga.
Mākoņžurkām par labu nāk tas, ka tās labi piemērojas dzīves vides izmaiņām. Mākoņžurku izplatības areālā daudz izcērt mežus, tos pārvēršot lauksaimniecības zemēs, bet nav pierādījumu, ka tas atstātu iespaidu uz sugas izplatību – mākoņžurkas apdzīvo gan mežus, gan lauksaimniecības zemes, pie tam izpelnās aizdomas, ka tik lieli grauzēji droši vien piedalās ražas postīšanā.
Mākoņžurkas medī izmantošanai pārtikā – vietējie iedzīvotāji tās izsvēpē no koku dobumiem. Sugai ir arī zināms potenciāls kļūt par vietēja mēroga mājdzīvnieku, ko vietējie audzē pārtikai. Zināms, ka mākoņžurkas izmanto arī tautas medicīnā – vietējie iedzīvotāji paļaujas, ka pret kuņģa spazmām palīdz, ja dzer ūdeni, kurā samesti mākoņžurku sari.
Vai ir tiesa, ka
- Ziemeļu Lusonas mākoņžurka ir lielākais peļveidīgais grauzējs pasaulē?
- Mākoņžurkām ir neparasti gara aklā zarna?
- Atšķirībā no citām žurkām, mākoņžurkām ir apmatota aste?
Aizsardzība
Ziemeļu Lusonas mākoņžurkas nebrīves populācijas dati no 2010. gada tiek reģistrēti Eiropas ciltsgrāmatā (ESB), to uztur Prāgas zoodārzs Čehijā.
Dzīves vide un pielāgojumi
Mākoņžurkas apdzīvo mežus gan zemienēs, gan kalnos līdz 2000 m augstumā. Sastopamas arī krūmājos un lauksaimniecības zemēs, jo sevišķi plantācijās.
Aktīvas naktī. Dienā paslēptuvēm izmanto alas vai koku dobumus.
Acīmredzot dzīvo kokos. Pielāgojums dzīvei kokos (kas nodrošina arī gana lielu veiklību) ir lielās, platās pakaļkāju pēdas, priekšķepām ir lieli, spēcīgi nagi.
Barība un barošanās
Mākoņžurku ģints latīniskais nosaukums “Phloeomys” tulkojumā nozīmē – pele, kas ēd koku mizu. Tā ir viena no pirmajām un gandrīz vienīgā ziņa par mākoņžurku barošanās ieradumiem savvaļā. Nav šaubu, ka mākoņžurkas barībā izmanto augu barību. Zināms arī, ka labprāt ēd augu jaunos dzinumus un saknes, bet tā arī ir visa informācija.
Mākoņžurkām ir izteikti lieli priekšzobi pat salīdzinājumā ar citiem grauzējiem.
Mākoņžurkām ir liela aklā zarna – ietilpīgāka pat par kuņģi. Aklā zarna ir svarīgs orgāns rupjas augu barības sagremošanā, tomēr tik apjomīga aklā zarna ir neparasta pat grauzēju vidū.
Sabiedriskā uzvedība
Mākoņžurkas dzīvo ģimenēs – pāris kopā ar 1–2 mazuļiem, kas vēl ir atkarīgi no vecākiem.
Vairošanās un dzīves cikls
Par mākoņžurku vairošanos dabā zināms maz. Nebrīvē dzimst pa vienam mazulim. Mazulis “piekaras” mātei pie pupa un tur paliek arī, kamēr māte pārvietojas. Nav publicētu datu, cik ilgs ir zīdīšanas periods. Tāpat nav mazuļa attīstības aprakstu un datu, vai un kāda ir tēva loma mazuļa aprūpē.
Pieņem, ka savvaļā mākoņžurkām mazuļi dzimst lietus sezonas beigās (decembrī).
Mākoņžurkām ir grauzējiem garš mūžs – nebrīvē var nodzīvot vairāk nekā 13 gadus.
Dažādi fakti
Sugai raksturīgs daudzveidīgs kažoka krāsojums (t.sk. retos gadījumos ir pat pilnīgi balti dzīvnieki). Nebrīvē bijušas iesarkanas mākoņžurkas – uzskata gan, ka uz kažoka krāsu atsaukusies dotā barība. Tipisks mākoņžurkas krāsojums ir pelēcīgs ar tumšākiem laukumiem.
Pētnieki vēl strīdas, vai Ziemeļlusonas mākoņžurka Phloeomys pallidus (Rīgas zoodārzā pārstāvētā varietāte) patiešām uzskatāma par patstāvīgu sugu, vai arī tā ir tikai Dienvidlusonas mākoņžurkas Phloeomys cumingi ģeogrāfiska vai sezonāla varietāte. Pašu mākoņžurku dzīvē šī neskaidrība, bez šaubām, neko nemaina. P. pallidus no P. cumingi atšķiras ar lielāku augumu un garāku, mīkstāku un bālāku kažoku (no tā arī sugas latīniskais nosaukums – “pallidus” – bālā).
Mākoņžurka ir lielākais peļveidīgais grauzējs – ķermeņa garums sasniedz 28–49 cm, plus aste – 20–35 cm. Mākoņžurkas sver 1,5–2 kg.
Atšķirībā no pārējiem peļveidīgajiem grauzējiem, mākoņžurkām ir biezi mataina aste.