Sākums Dzīvnieki Sekretārputns

Sekretārputns

Vašingtonas konvencijas II pielikums
Pasaules Sarkanā grāmata: nopietni apdraudēta suga (Endangered)
Eiropas ciltsgrāmata

Klasifikācija

Izplatība savvaļā

Sekretārputns izplatīts Āfrikā savannas rajonos uz dienvidiem no Sahāras tuksneša. Populācija samazinās.

Valstis, kurās sastopams sekretārputns: Angola, Benina, Botsvāna, Burkinafaso, Burundija, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidāfrikas Republika, Dienvidsudāna, Džibutija, Eritreja, Etiopija, Gambija, Gana, Kamerūna, Kenija, Kongo Demokrātiskā Republika, Kotdivuāra, Lesoto, Malāvija, Mali, Mauritānija, Mozambika, Namībija, Nigēra, Nigērija, Senegāla, Somālija, Sudāna, Svatini, Tanzānija, Togo, Uganda, Zambija, Zimbabve.

2020. gadā suga atzīta par nopietni apdraudētu, jo jaunākie dati liecina par strauju skaita samazināšanos.

Varētu domāt, ka mežu izciršanai būtu jānāk sekretārputniem par labu, jo veidojas klaji, sugai piemēroti biotopi. Tomēr šo pozitīvo ietekmi atsver un negatīvi atsaucas lauksaimniecības platību palielināšanās un urbanizācija. Zālāju izdedzināšana kaitē sekretārputnu medījuma sugām, pārganīšana – degradē citādi piemēroto biotopu.

Ligzdošanu negatīvi ietekmē cilvēku radīti traucējumi. Sekretārputns izpelnījies cieņu kā čūsku un grauzēju mednieks, tomēr gani nereti noposta ligzdas, jo sevišķi ne sevišķi augstos kokos uzbūvētās. Sekretārputnus medī un ķer tirdzniecībai. Tie cieš arī no plēsoņām izliktās indes dzīvnieku dzeršanas vietu tuvumā.

Sekretārputni iet bojā arī, saindējoties ar pesticīdiem, kā arī sadursmēs ar žogiem un elektrolīnijām (pētot dzīvnieku bojā ejas apjomus augstsprieguma elektrolīnijā, 20 gadu laikā reģistrēta 94 sekretārputnu bojā eja). 

Dažos Āfrikas rajonos cilvēka radīto faktoru ietekmi pastiprina arī sausuma periodi, kas samazina ligzdošanas sekmes.

Vai ir tiesa, ka

Aizsardzība

2011. gadā iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā, 2020. gadā atzīts par nopietni apdraudētu sugu (EN – Endangered).
Sekretārputna nebrīves populācijas dati no 2011. gada tiek reģistrēti Eiropas ciltsgrāmatā (ESB), pašlaik to uztur Džersijas zoodārzs Lielbritānijā.
Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.

Dzīves vide

Sekretārputns apdzīvo klaju ainavu – savannas un maz aizaugušas mežsavannas. Sastopams arī lauksaimniecības zemēs un pustuksnesī. Kalnos – līdz 3000 m virs jūras līmeņa.

Ideāls biotops ir stepe ar diezgan īsu zāli, kur teritorijā izkaisīti atsevišķi akāciju koki, kuros atpūsties un ligzdot. 

Barība un barošanās

Sekretārputns ēd dažādus sīkus dzīvniekus. Lielāko daļu (ap 86%) barības veido posmkāji, īpaši sienāži un vaboles. Patērē arī daudz grauzēju. Ēd arī citus zīdītājus – ežus, mangustus, vāveres un zaķus, kā arī ķirzakas, čūskas, bruņrupučus, vardes, putnu olas un putnēnus.

Medījumu nogalina ar ātriem spēcīgo kāju cirtieniem un visbiežāk norij veselu. Gabalos sadala vienīgi lielākos barības objektus.

Parasti barību meklē vienatnē. Pāra putni var medīt netālu viens no otra.

Sabiedriskā uzvedība

Dzīvo pa vienam vai pāros. Pāri uztur plašas ligzdošanas teritorijas – 25–45 km².

Vairošanās un dzīves cikls

Vairošanās var notikt jebkurā gada laikā, kad vien ir daudz barības. Parasti mazuļu izlidošanas laiks sakrīt ar vasaras lietus sezonu, kad medījums pieejams bagātīgi.

Ligzdo akāciju vai citu zemu, dzeloņainu koku plakanajā vainagā, kur pāris no zariem un zāles uzbūvē lielu ligzdu.

Dējumā parasti ir 2 olas (1–3). Perēšana aizņem 42–46 dienas. Mazuļi ir ligzdguļi. Tikko šķīlušos mazuļus klāj gaišpelēka primārā dūna, šajā laikā tiem vēl ir taisns knābītis. Pēc 3 nedēļām parādās sekundārais – tumšbrūnu dūnu tērps. 6 nedēļu vecumā jaunie putni ir pilnībā apspalvoti. Laiks no mazuļu izšķilšanās līdz izlidošanai var būt dažāds – 65–106 dienas.

Ligzdošanu var pārtraukt ilgstoša sausuma iestāšanās un citi sevišķi nelabvēlīgi laika apstākļi.

3 mazuļi perējumā izaug retos gadījumos. Toties pāris var sākt nākošo ligzdošanu mazāk nekā mēnesi, kopš noslēgusies iepriekšējā. 

Dienvidāfrikas Republikā reģistrēts gadījums, kad sekretārputnu tēviņš sekmīgi ligzdojis 2 gadu vecumā, pārim izauguši 2 mazuļi.

Migrācijas

Sekretārputniem nav raksturīgas sezonālas migrācijas.

Sekretārputni daļā rajonu dzīvo kā nometnieki un regulāri sezonāli ligzdo. Tomēr biežāk tie ir klejotāji, kuru pārvietošanos nosaka lietus un sausās sezonas maiņa, teritorijas noganīšana un savannas ugunsgrēki. Pieaugušie tēviņi parasti pēdējie atstāj savas ligzdošanas teritorijas. Jaunie sekretārputni klaiņo visplašāk, cenšoties sameklēt pāru jau neaizņemtas teritorijas. Novērots, ka sekretārputni kādā rajonā var regulāri ligzdot vairākus gadus, bet tad kādu gadu neierasties.

Dažādi fakti

Sekretārs ir liels putns – ķermeņa garums 125–150 cm, spārnu atpletums 212 cm, svars 2,30–4,27 kg. Mātīte var būt nedaudz lielāka par tēviņu.

Sekretārputns ir izskata ziņā nesajaucams – raksturīgs pelēki–balti–melns tērps, kailas un ārkārtīgi garas kājas, garš pelēkbaltu spalvu cekuls, kaila, oranža sejas āda, līks knābis kā ērglim, garš kakls, garas centrālās astes spalvas.

Jauniem sekretārputniem acis ir pelēkas, pilnīgi pieaugušiem – brūnas. Knābis jaunajiem melns, pieaugušajiem – zilganpelēks.

Informācijas avoti

BirdLife International 2020. Sagittarius serpentarius. The IUCN Red List of Threatened Species 2020: e.T22696221A173647556. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2020-3.RLTS.T22696221A173647556.en. Accessed on 27 April 2021.

Kemp A.C. 1994. Family Sagittariidae (Secretarybird). – Del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J. (eds). Handbook of the Birds of the World, Volume 2: New World Vultures to Guineafowl. Barcelona: Lynx Edicions. Pp. 206–215.

Pieteikties jaunumiem

Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri