Pudu

Pasaules Sarkanā grāmata: daļēji apdraudēta suga (Near Threatened)
Eiropas ex situ programma
Vašingtonas konvencijas I pielikums

Klasifikācija

Izplatība savvaļā

Pudu izplatīti Čīles dienvidu daļā, nedaudz arī Argentīnā. Savvaļas populācijā ir mazāk nekā 10 000 dzīvnieku, un skaits turpina sarukt. Straujo populācijas samazināšanos izsauc nelegālas medības un pudu ķeršana pārdošanai zoodārziem un privātajām kolekcijām. Pudu apdraud arī mājas suņu uzbrukumi, savukārt konkurenci uz barošanās platībām sagādā mājlopi un Čīlē introducētās briežu sugas. Argentīnā pudu kaitē arī straujā ceļu tīkla attīstība nacionālajos parkos.

Vai ir tiesa, ka

Aizsardzība

Pudu 1965. gadā iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā, 2016. gadā atzīts par daļēji apdraudētu sugu (NT – Near Threatened).
Pudu izveidota Eiropas ex situ programma (EEP – EAZA Ex-situ Programme), to koordinē Vupertāles zoodārzs Vācijā.
Pudu iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) I pielikumā kā suga, kurai draud izmiršana, ko veicina tirdzniecība ar šiem dzīvniekiem un to izstrādājumiem.

Dzīves vide un pielāgojumi

Pudu apdzīvo biezus mērenās joslas lietus mežus līdz 3200 m virs jūras līmeņa. Vislabprātāk uzturas biezā pamežā un bambusu audzēs, kur vairāk iespēju patverties no plēsoņām. Pa biezajiem džungļiem pudu pārvietojas pa taciņu tīklu, kas ved uz barošanās vietām un slēptuvēm.

Barība un barošanās

Barojas galvenokārt ar lapām, zaļajiem dzinumiem, zāli un kritušiem augļiem. Lai sasniegtu barību, paceļas arī pakaļkājās, noliec un nolauž atvases. Noliec un sabradā bambusu dzinumus, līdz var mierīgi baroties ar galotnes lapām. Pudu var ilgu laiku pavadīt nedzerot, jo nepieciešamo šķidrumu uzņem ar barību.

Sabiedriskā uzvedība

Pudu dzīvo kā vientuļnieki, satiekas tikai riesta laikā rudenī. Katram pudu ir ap 15–25 ha liela teritorija, ko iezīmē ar fekāliju kaudzītēm.

Vairošanās un dzīves cikls

Grūsnība ilgst 7 mēnešus. Reizi gadā – dienvidu puslodes pavasarī – novembrī–janvārī dzimst pa mazulim. Mazulis piedzimstot sver mazāk par kilogramu. Mazuļiem ir balti punktots maskēšanās kažociņš. Trīs mēnešu laikā jaunais pudu pieaug pilnā augumā.

Pudu mātītes dzimumgatavību sasniedz 6 mēnešu, tēviņi – 18 mēnešu vecumā.

Dzīves ilgums – 8–10 gadi, nebrīvē sasniedz arī 12 gadus.

Dažādi fakti

Čīles pudu ir mazākā briedīšu suga pasaulē – tā ķermeņa garums ir 60–82,5 cm, augstums plecā – 25–43 cm. Pudu sver 10 kg.

Pudu tēviņiem ir sīki radziņi, kas nesasniedz pat 10 cm.

Pudu dabiskie ienaidnieki ir ērgļi, pūces, lapsas, pumas un citi savvaļas kaķi.

Pudu ir ļoti uzņēmīgi pret parazītiem. Šo problēmu vēl pasliktina tas, ka savvaļā pudu saskarsme ar mājas suņiem kļūst tikai biežāka, līdz ar to pieaug iespēja inficēties ar dažādām slimībām. Izplatītākie pudu parazīti ir dažādi lenteņi un veltņtārpi (nematodes).

Pudu ir vairākas interesantas īpatnības, kādu nav citiem briežiem. Pudu labprāt kāpelē pa sagāztiem kokiem – gan, glābjoties no plēsoņām, gan barojoties, gan tāpat.

Pieteikties jaunumiem

Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri