Kērka dikdiks
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Mammalia – zīdītāju klase
- Artiodactyla – pārnadžu kārta
- Bovidae – dobradžu dzimta
- Madoqua kirkii – Kērka dikdiks
Izplatība savvaļā
Kērka dikdiki sastopami Āfrikas austrumos – Kenijas ziemeļaustrumos un Somālijā. Skaits pašlaik ir stabils. Dažos rajonos uz populāciju atsaucas medības un lauksaimniecības platību paplašināšanās, bet šobrīd šie faktori sugu būtiski neapdraud. Dikdiki ir iecienīts medījums, no to ādas izgatavo cimdus. Viena cimda izgatavošanai nepieciešams viena nomedīta dikdika āda.
Vai ir tiesa, ka
- Dikdiki bēgot sauc savu vārdu?
- Dikdikus apdraud pitoni?
- Dikdikiem tveicē atvēsināties palīdz pagarinātais snuķītis?
Aizsardzība
Kērka dikdika nebrīves populācijas dati no 1999. gada tiek reģistrēti Eiropas ciltsgrāmatā (ESB), to uztur Hannoveres zoodārzs Vācijā.
Dzīves vide un pielāgojumi
Kērka dikdiki apdzīvo dažādus sausos biotopos – gan biezus, dzeloņainus krūmājus, gan skrajus mežus, gan akmeņainu savannu un upju ielejas. Pilnīgi klaja savanna gan nederēs, jo krūmi dikdikiem ir ļoti nepieciešami – gan kā barības avots, gan kā aizsegs, kur slēpties.
Dikdiki ir diezgan tramīgi un izvairīgi, un tiešām daudz laika pavada krūmu aizsegā. Toties braucošu mašīnu šie zvēriņi pielaiž 10 metru attālumā un tikai tad skrien prom. Dikdikus ieraugot, mednieki nav sevišķi priecīgi, jo, pēkšņi un trokšņaini mūkot, tie mēdz aizbiedēt citus, lielākus medījumus. Bēgot dikdiki zigzagveidīgi līkumo un klaigā – “dik-dik”, no kā arī radies nosaukums – dikdiki.
Dikdiki savā teritorijā izmanto noteiktas taciņas.
Lauksaimniecības platību palielināšanās daudziem Āfrikas dzīvniekiem kaitē un atņem dzīves vidi, bet šķiet, ka dikdiki cilvēka pārveidotā vidē jūtas labi. Tiem der gan pārganītas ganības, gan izdedzinātas mežu platības, kurās strauji saaug dikdiku iecienītie krūmi un citi zemie augi.
Dikdiki skrienot spēj sasniegt ātrumu 42 km/h. Gan tas, gan asā redze dikdikiem palīdz glābties no daudzajiem ienaidniekiem – leopardiem, gepardiem, šakāļiem, paviāniem, ērgļiem un pitoniem.
Kērka dikdikiem ir pagarināts purniņš – “snuķītis”. Uzskata, ka tas ir pielāgojums termoregulācijai, kas palīdz ķermenim nepārkarst. No deguna gļotādas iztvaikojot ūdenim, tā tiek atdzesēta, un līdz ar to tiek dzesētas arī asinis un viss dzīvnieka ķermenis.
Barība un barošanās
Dikdikiem nepieciešama viegli sagremojama augu barība ar zemu šķiedru saturu. Tāpēc dikdiku pamatbarība ir zaļas lapiņas. Noskaidrots, ka dikdiku barībā 80% ir koku un krūmu lapas, 17% – zāle, 3% – grīšļi un citi lakstaugi.
Dikdikiem der dzīve vienā teritorijā ar kudu antilopēm un zebrām. Kudu šķin krūmus zarus virs metra augstuma, zebras noēd zāli, savukārt dikdikiem tiek lapiņas, kas bagātīgi zaļo tieši tiem vajadzīgajā augstumā.
Tā kā dikdiki ir sīki, to metabolisms ir straujāks, un tiem jāapēd vairāk barības uz kilogramu sava svara nekā lielajiem zālēdājiem dzīvniekiem.
Dikdiki ir aktīvi gan dienā, gan naktī – pārmaiņus barojas un atpūšas. Barojas galvenokārt no ausmas līdz agrai priekšpusdienai un tad atkal no vēlas pēcpusdienas līdz tumsai.
Dikdikiem nav nepieciešams daudz dzert. To prasības pēc ūdens apmierina rasa un nelielais šķidruma daudzums, ko satur to barības augi.
Sabiedriskā uzvedība
Dikdiki ir veido pastāvīgus pārus, kas aizņem teritoriju 5–30 hektāru platībā. Mātītes un tēviņi kopīgi iezīmē savu teritoriju ar urīnu un fekālijām, un tēviņš teritoriju apsargā. Sadursmes starp teritoriāliem kaimiņiem nav biežas, bet dažreiz tādas notiek. Tēviņi metas viens pret otru, apstājas un enerģiski klana galvas, un katram nākamajam uzbrukumam atkāpjas ieskrējienam arvien tālāk. Sadursme noslēdzas, kad viens no sāncenšiem padodas.
Vairošanās un dzīves cikls
Grūsnība ilgst 169–174 dienas, dzimst viens mazulis. Jaundzimušo vidējais svars ir 600 grami. Citiem nagainajiem dzīvniekiem mazuļi dzimst ar priekškājiņām pa priekšu, bet, dzimstot mazajiem dikdikiem, to kājiņas ir vērstas atpakaļ gar ķermenīša sāniem.
Mazuļi dzimst divreiz gadā. Dikdiku dzemdību sezona ir, piemēram, novembrī–decembrī un aprīlī–maijā – lietus sezonas sākumā un beigās.
Mazulis ar mātes pienu barojas 6 nedēļas. Māte mazuli ikreiz zīda ne ilgāk par pāris minūtēm. Mazuļi ātri aug un pieauguša dikdika izmērus sasniedz 7 mēnešu vecumā. Izdzīvo aptuveni puse no visiem piedzimušajiem mazuļiem.
7 mēnešu vecumā jaunulim jāatstāj ģimenes teritorija. Jaunās mātītes no teritorijas aizdzen māte, tēviņus – tēvs. Pirmās reizes, kad tēvs uzbrūkot cenšas novērst dēla tuvošanos mātei, tas pieplok zemei un pakļaujoties pavērš pret tēvu kaklu. Tad viņam neilgu laiku vēl ļauj palikt vecāku teritorijā, taču drīz šā vai tā būs jādodas prom.
Dikdiku mātītes dzimumgatavību sasniedz 6 mēnešu vecumā, tēviņi – 12 mēnešu vecumā. Mātītēm pirmie mazuļi parasti dzimst, tām esot 15–18 mēnešu vecām.
Dzīves ilgums savvaļā – 10 gadi un ilgāk.
Lai arī dikdiku mātēm dzimst pa vienam mazulim, tām ir četri zīdekļi.
Dažādi fakti
Dikdiki ir ļoti mazas, lai arī ne pašas mazākās antilopes. Pieauguša Kērka dikdika ķermeņa garums ir ap 60 cm, augstums plecā 30–40 cm, svars ap 9 kilogramiem.
Ragi ir tikai dikdiku tēviņiem.
Uzskata, ka dikdiki izveidojušies pirms 12 miljoniem gadu (miocēnā).
DNS pētījumi rāda, ka līdzšinējās Kērka dikdika (Madoqua kirkii) četras pasugas būtu jāatzīst par četrām patstāvīgām sugām – M. kirkii, M. cavendishi, M. damarensis, un M. thomasi. Tāpēc pašlaik daļā literatūras ar Kērka dikdiku domāta līdzšinējā “lielā” suga, daļā – “mazā” suga jeb bijusī pasuga.
Informācijas avoti
Groves C.P. 2011. Kirk’s Dik-dik Madoqua kirkii. – Wilson D.E., Mittermeyer R.A. (eds). Handbook of the Mammals of the World, Volume 2: Hoofed Mammals. P. 655.
IUCN SSC Antelope Specialist Group. 2016. Madoqua kirkii. The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T12670A50190709. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016-1.RLTS.T12670A50190709.en. Accessed on 25 June 2020.
Nowak R.M. 1991. Genus Madoqua – Dik-diks. – Walker’s Mammals of the World. 5th Edition. Volume II: 1459–1460. Baltimore & London: The Johns Hopkins University Press.
Scheibe E. 1999. Madoqua kirkii. Animal Diversity Web. https://animaldiversity.org/accounts/Madoqua_kirkii/. Accessed on 25 June 2020.