Karaliskais pitons
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Reptilia – rāpuļu klase
- Squamata – zvīņrāpuļu kārta
- Pythonidae – pitonu dzimta
- Python regius – karaliskais pitons
Izplatība savvaļā
Karaliskais pitons savvaļā izplatīts Rietumāfrikā un Centrālāfrikā ziemeļos no ekvatora.
Cilvēka darbības rezultātā samazinās sugai piemērota dzīves vide, piemēram, pieaugot lauksaimniecības mehanizācijai un pesticīdu izmantošanai. Kaitē arī krūmu dedzināšana.
Suga arvien ir plaši izplatīta, bet gandrīz visā areālā notiek pitonu ķeršana starptautiskajai tirdzniecībai pārāk lielos apjomos. Skaits samazinās, un 2021. gadā karalisko pitonu pirmoreiz iekļāva Pasaules Sarkanajā grāmatā kā daļēji apdraudētu sugu.
Vai ir tiesa, ka
- Karaliskie pitonu medījumu izseko pēc smaržas, ko saskata vizuāli?
- Karaliskie pitoni perē olas?
Dzīves vide
Karaliskie pitoni sastopami gan savannā, gan skrajos mežos, kur apdzīvo gan sausus, gan mitrus apvidus. Rajonos, kur izcirsti meži, karaliskie pitoni piemērojas dzīvot mežu vietā ierīkotajās lauksaimniecības platībās.
Karaliskie pitoni bieži atrodami ūdens tuvumā un karstā laikā labprāt atvēsinās ūdenī.
Dzīvesveids un pielāgojumi
Karaliskie pitoni ir aktīvi galvenokārt naktī. Dienu tie pavada alās zem zemes. Vislielākā aktivitāte ir ap ausmu un krēslu. Lietus sezonā karaliskie pitoni ir aktīvāki nekā sausajā sezonā.
Dzīvo galvenokārt uz zemes, bet var arī ložņāt pa kokiem.
Karaliskā pitona nosaukums angļu valodā “Ball Python” atspoguļo sugai raksturīgo uzvedību – saritināšanos ciešā ritulī. Šī uzvedība kalpo aizsardzībai.
Karaliskie pitoni pēc iespējas izvairās no saskarsmes ar plēsējiem, cenšoties laikus paslēpties. Aizsardzībā ietilpst maskēšanās, bēgšana, draudu demonstrējumi un košana.
Pieaugušajiem karaliskajiem pitoniem ir maz ienaidnieku – cilvēks, plēsēji un lielākie dienas plēsīgie putni. Jaunos pitonus medī arī melnās kobras Naja nigricollis.
Barība un barošanās
Karaliskie pitoni ir gaļēdāji, kuru medījums ir galvenokārt grauzēji. Dažviet Nigērijā svarīgs medījums ir arī putni.
Karaliskajiem pitoniem ir kustīgs apakšžoklis un augšžoklis. Barības iegūšanā liela nozīme ir redzei. Pētījumi rāda, ka karaliskie pitoni vadās arī pēc ultravioletās redzes un spēj izsekot zīdītājus pēc to smaržas pēdām, kas atstaro ultravioleto gaismu.
Karaliskais pitons medī uzglūnot. Tas izvēlas piemērotu slēptuvi un nekustīgi gaida pienākam medījumu, kam uzbrūk, strauji izvirzot kaklu un galvu. Medījumu aprij dzīvu vai nožņaudz.
Karaliskajiem pitoniem raksturīga neregulāra barošanās ar “badošanās” periodiem.
Vairošanās un dzīves cikls
Karaliskie pitoni vairojas, dējot olas.
Vairošanās sezona parasti ir septembra vidū–novembra vidū – lietus sezonas laikā. Dēšana visbiežāk notiek sausās sezonas otrajā pusē – februāra vidū–aprīļa sākumā. Olas šķiļas attiecīgi aprīļa vidū–jūnija vidū.
Grūsnība ilgst 44–54 dienas. Dējumā ir 1–11, visbiežāk 6–10 olas. Pēc izdēšanas olas parasti salīp cita pie citas. To attīstība aizņem ap diviem mēnešiem, turklāt mātīte silda olas, visā inkubācijas periodā cieši tām apvijusies.
Dažas dienas pirms gaidāmās šķilšanās olas atlīp cita no citas. Kad tas noticis, pitonu mazuļi pāršķeļ čaulu ar īpašu olas zobu un izkļūst no olām. Tikko šķīlušies pitoni ir 25–43 cm gari, to svars ir 65–103 grami. Tie uzreiz ir neatkarīgi, bet dažus turpmākos mēnešus uzturas netālu no šķilšanās vietas.
Karalisko pitonu tēviņi dzimumgatavību sasniedz pusotra gada vecumā, bet mātītes divu, trīs gadu vecumā. Sugai raksturīgs ilgs reproduktīvais mūžs – vairojas līdz pat 30 gadu vecumam.
Dzīves ilgums savvaļā ir vidēji ap 10 gadiem, bet nebrīvē garākais reģistrētais dzīves ilgums ir 28 gadi (Oklendas zoodārzā Kalifornijā) un pat 48 gadi (Filadelfijas zoodārzā).
Karaliskais pitons un cilvēks
Vietējie iedzīvotāji karaliskos pitonus medī pārtikai, ādu ieguvei un izmantošanai tautas medicīnā, un tos nogalina arī vienkārši tāpēc, ka baidās no čūskām. Daudzviet suga ir pasargāta no nogalināšanas, jo dažu vietējo tautu ticējumos karalisko pitonu uzskata par svētu. Karaliskā pitona reputāciju uzlabo arī tas, ka tā ir viena no vismiermīlīgākajām čūskām, kam nepiemīt agresivitāte, turklāt ir derīga, jo pārtiek no grauzējiem.
Tomēr miermīlīgā daba ir viens no iemesliem, kas šo sugu dara apdraudētu. Karaliskais pitons populārs mājdzīvnieks un mūsdienās tos starptautiskajai tirdzniecībai ķer tādos apjomos, kas apdraud sugas izdzīvošanu. 2011.–2015. gadā karaliskais pitons bija visvairāk eksportētā CITES dzīvnieku suga Āfrikā – legālā ceļā eksportēja gandrīz pusmiljonu (591 830) šīs sugas dzīvnieku. Ap 55% no tiem nonāca Amerikas tirgū. Ik gadus Amerikā ieved ap 30–50 tūkstošiem karalisko pitonu, lielākoties – savvaļas pitonu pēcnācējus.
Dažādi fakti
Pieaugušie karaliskie pitoni ir tikai 1–1,5 metrus gari. Vislielākais reģistrētais karaliskā pitona garums ir 1,83 m – savvaļā ķertam dzīvniekam.
Karalisko pitonu mātītes ir lielākas par tēviņiem (tikko šķīlušies abu dzimumu mazuļi gan ir vienāda lieluma). Pieaugušajām mātītēm ir arī garāki žokļi nekā tēviņiem, un tā dēļ tās ir veiklākas mednieces.
Informācijas avoti
D’Cruze N., Wilms T., Penner J., Luiselli L., Jallow M., Segniagbeto G., Niagate B., Schmitz A. 2021. Python regius. – The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T177562A15340592. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2021-2.RLTS.T177562A15340592.en. Accessed on 5 May 2022.
Graf A. 2011. Python regius. – Animal Diversity Web. https://animaldiversity.org/accounts/Python_regius/. Accessed on 5 May 2022.