Alpaka

Klasifikācija

Alpakas ir domesticētas no to priekštečiem vikunjām (Vicugna vicugna) un savvaļā nav atrodamas.

Izplatība

Alpaku tagadējais areāls ir Andu centrālā un dienvidu daļa no Peru līdz Argentīnai, līdz 4800 m virs jūras līmeņa. Arheoloģiskie atradumi liek domāt, ka alpakas agrāk bijušas izplatītas plašāk. Kopš spāņu iekarotāju ierašanās Dienvidamerikā alpaku populācijas ievērojami samazinājušās, to vietā nākot no Eiropas ievestajām aitām un kazām.

Vai ir tiesa, ka

Dzīves vide un pielāgojumi

Alpakas ir atkarīgas no cilvēka. Tās tur Altiplano plakankalnē Andos, skarbā kalnu klimatā, kur gaisa temperatūra naktī ir 0ºC, dienā – 16ºC, nokrišņu daudzums gadā 400–700 mm. Šādos apstākļos valdošā veģetācija ir zāle.

Barība un barošanās

Atšķirībā no mājas lamām, kuras var pārtikt arī no krūmiem, alpakas pārtiek praktiski tikai no zāles un tiek turētas ganībās. Alpakas kā visi kamieļu dzimtas dzīvnieki ir atgremotāji.

Sabiedriskā uzvedība

Alpakas ir sabiedriski dzīvnieki, kas labprāt dzīvo baros, kuros nereti ir arī mājas lamas, kazas un aitas. Alpakas ir poligāmas. Alpakas nereti tur harēmos, kopā ar dominējošo tēviņu turot 5–10 mātītes.

Vairošanās un dzīves cikls

Alpakas dzemdē pa mazulim ik gadus. Vairošanās var notikt cauru gadu. Alpakām var notikt t.s. inducētā ovulācija – olnīcas izdala olšūnu 24 stundas pēc pārošanās. Grūsnība ilgst 8–11 mēnešus. Tikko piedzimis mazulis sver 8–9 kg un ar mātes pienu barojas līdz 6–8 mēnešu vecumam.

Dzimumgatavību mātītes sasniedz 12–15 mēnešu, tēviņi – 30–36 mēnešu vecumā.

Alpaku dzīves ilgums var sasniegt 20 gadus.

Domestikācijas vēsture

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka alpakas domesticētas pirms 4000–6000 gadu Peru, apmēram vienlaikus ar mājas lamu domestikāciju.

Atšķirībā no radniecīgajām mājas lamām, kuras izmantoja nastu nešanai, alpakas selekcionēja vilnas dēļ, kas ir smalkāka nekā visiem citiem dzīvniekiem un garumā var izaugt līdz pat zemei. Mūsdienās mājas lamas nomaina mehanizētie transporta līdzekļi, bet alpaku vilnas vērtība tikai palielinās.

Dažādi fakti

Alpakas ir mazākais no domesticētajiem kamieļu dzimtas pārstāvjiem. Pieaugušas alpakas svars ir 55–65 kg.

Kā visi kamieļu dzimtas dzīvnieki, alpakas guļot saliec pakaļkājas uz aimuguri, guļot uz vēdera.

Alpakām ir stingri tualetes ieradumi – visi grupas locekļi defekācijai un urinācijai izmanto noteiktu vietu, veidojot kopīgu spiru kaudzi.

Pieaugušajiem tēviņiem priekšzobi attīstās par “cīņas zobiem”. Citādi dzimumu atsķirības alpakām tikpat kā nav.

Alpaku dabiskie ienaidnieki ir mājas suņi, Andu lapsas, pumas, Andu kondori, kā arī koijoti un vilki. Uzbrukumiem vairāk pakļauti jauni, slimi un veci dzīvnieki, jo alpakas pret plēsoņām enerģiski aizstāvas, spārdoties un uzspļaujot sava kuņģa saturu.

Alpaku un mājas lamu hibrīdus sauc “huarizo“ un tie ir spējīgi vairoties tālāk.

Alpaku vilna spēj uzsūkt līdz 15% mitruma, strukturāli neizmainoties. Alpakas vilna piedevām ir siltāka un izturīgāka par aitas vilnu.

Alpakām ir divas šķirnes – “Huacaya” un “Suri“, no kurām pirmā ir biežāk sastopama. “Huacaya” ķermenis, kājas un kakls ir klāti ar cirtainu vilnu, bet galva un kājas – ar īsu. “Suri” alpakām vilna ir zīdaināka, aug ātrāk un nav cirtaina.

Informācijas avoti

Burnie D. The Kingfisher Animal Encyclopedia. 2018. London: Kingfisher. pp. 288.-289.

Wheeler, J.C., 2012. South American camelids-past, present and future. Journal of Camelid Science, 5(1), pp.1-24.

Franklin, W.L. 1980. Territorial Marking Behavior by the South American Vicuna. In: Müller-Schwarze, D., Silverstein, R.M. (eds) Chemical Signals. Springer, Boston, MA. https://doi.org/10.1007/978-1-4684-1027-3_5

Pieteikties jaunumiem

Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri