Krēpjvilks
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Mammalia – zīdītāju klase
- Carnivora – plēsēju kārta
- Canidae – suņu dzimta
- Chrysocyon brachyurus – krēpjvilks
Aizsardzības statuss
Izplatība savvaļā un dzīves vide
Krēpjvilki ir sastopami Dienvidamerikas vidienē, kur tie galvenokārt dzīvo atklātās ainavās. To iecienītās dzīvotnes ir savannas, krūmāji, pļavas un iekšzemes mitrāji.
Ķermeņa uzbūve un pielāgojumi
Krēpjvilka augums skaustā parasti ir 75–90 centimetri, bet var sasniegt 107 centimetrus. Tā svars parasti ir 20–30 kg, bet var sasniegt 42 kilogramus. Biezās krēpes gar kaklu palīdz krēpjvilkam izskatīties lielākam un draudīgākam Tā lielās ausis palīdz izkliedēt siltumu, palīdzot regulēt ķermeņa temperatūru. Garās kājas nodrošina spēju pārredzēt apkārtni garajā zālē, kur tie dzīvo. Krēpjvilkam ejot, ķermeņa vienas puses kājas pārvietojas vienlaicīgi, atstājot īpaši interesantus pēdu nospiedumus.
Barošanās
Krēpjvilki ir visēdāji, kuru uzturs ietver plašu augu un dzīvnieku klāstu. Lielu vai pat lielāko daļu to barības veido vienas sugas tomātam līdzīgi augļi (Solanum lycocarpum). Tas barojas arī ar kukaiņiem un maziem līdz vidējiem izmēra mugurkaulniekiem.
Vairošanās
Krēpjvilki ir ļoti teritoriāli un veido stabilu pāru grupas, kas dalās ar barību un kopīgi aizstāv teritoriju. Pāris gan parasti tiek novērots kopā tikai vairošanās sezonā. Pārējā laikā pāris nav redzams kopā, lai gan tie dažreiz izmanto vienu alu.
Abi vecāki piedalās mazuļu kopšanā. Pēc aptuveni divu mēnešu grūtniecības perioda, parasti piedzimst divi līdz trīs mazuļi. Tie paliek kopā ar vecākiem līdz viena gada vecumam, taču pēc tam atstāj vecāku teritoriju, lai atrastu partneri.
Sugas saglabāšana
Krēpjvilku populācijas samazinās galvenokārt tāpēc, ka tiek zaudētas to dabiskās dzīvotnes lauksaimniecības zemju paplašināšanās dēļ. Tos apdraud arī nelikumīga medīšana un slimību izplatība.
Inforācijas avoti:
Aragona, M., & Setz, E. Z. F. (2001). Diet of the maned wolf, Chrysocyon brachyurus (Mammalia: Canidae), during wet and dry seasons at Ibitipoca State Park, Brazil. Journal of Zoology, 254(1), 131-136.
Coelho, C. M., De Melo, L. F. B., Sábato, M. A. L., Vaz Magni, E. M., Hirsch, A., & Young, R. J. (2008). Habitat use by wild maned wolves (Chrysocyon brachyurus) in a transition zone environment. Journal of Mammalogy, 89(1), 97-104.
Consorte-McCrea, A., & Santos, E. F. (2013). Ecology and Conservation of the Maned Wolf. London: CRC Press.
IUCN red list: https://www.iucnredlist.org/species/4819/88135664
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
