Jūraskrauklis

Dzīves vide

Jūraskrauklis sastopams dažādos sāļos, iesāļos un saldūdeņos. Jūras piekrastē – līčos, lagūnās, estuāros, upju deltās, mangrovēs un ostu akvatorijās. Iekšzemē – ezeros, platās upēs, ūdenskrātuvēs, zāļu purvos ar atklāta ūdens rajoniem,  dažādos muklājos un mitrājos. Kopumā izvairās no pārāk aizaugušiem, pārāk maziem un pārāk sekliem ūdeņiem, arī no pārāk dziļa ūdens, kā arī nedodas tālu jūrā. Izcilas barošanās vietas ir zivīm bagāti ezeri un zivju dīķi, un ostu akvatorijas. Nepieciešams arī, lai būtu klintis, akmens bluķi, koki, krūmi, niedrāji, saliņas vai piemērotas vietas krastā, kur ligzdot. Var ligzdot, piemēram, uz betona konstrukcijām ostas ūdeņos un pat kuģu vrakiem.

Pasuga carbo vairāk saistīta ar jūras biotopiem, Latvijā ligzdojošā pasuga sinensis vairāk sastopama iekšzemē, bet arī pie jūras. 

Atpūtas vietām jūraskraukļi izvēlas visdažādākos paaugstinājumus, kādi vien atrodas ūdenī – siekstas, akmeņus, viļņlaužus, vai arī pulcējas uz sērēm. Ļoti raksturīga ilgstoša stāvēšana ar izplestiem, spārniem.

Pielāgojumi

Zivju ķeršanai izcili piemērots knābis ar āķveidīgu galu un garš kakls. Kā lielam nirējam un peldētājam, starp kāju pirkstiem ir peldplēves.\

Lidojot barā, jūraskraukļi bieži izkārtojas kāsī vai ierindā.

Barība un barošanās

Jūraskraukļu pamatbarība ir zivis. Ēd arī vēžveidīgos, abiniekus, gliemjus un putnu mazuļus.

Barībā reģistrētas vismaz 22 dažādas zivju sugas, to skaitā buļļzivis (jeb jūras bullīši), mencas un butes. Iecienīta barība ir dažādas lūpzivis, jūras grunduļi, sīkas mencu dzimtas zivis, zuši. Medī siļķu baros. iekšzemes ūdenskrātuvēs visvairāk ķer raudas un asarus. Austrālijā lielos daudzumos patērē introducētās zivju sugas – zelta karūsas, asarus.

Jūraskraukļi reti dodas baroties jūrā tālu prom no krasta, dod priekšroku mierīgiem ūdeņiem un estuāriem, kur barojas ne pārāk lielā dziļumā. Galvenokārt ķer bentiskās zivju sugas (kas mīt jūras dibenā), bet, ja tomēr zvejo dziļākos ūdeņos, ir iespēja pievērsties zivju bariem. Reti nirst dziļāk par 10 m, lai gan reģistrēta ieniršana līdz 35 m.

Lielākoties barību meklē 10 km rādiusā no ligzdu kolonijas, bet reģistrēta arī barošanās 35 km attālumā. Dānijā Jitlandes piekrastē izpētīts, ka 75% putnu uzturas līdz 3 km attālumam no krasta.

Barību meklē tikai dienā. Zivis ķer galvenokārt nirstot un vajājot. Parasti barojas vienatnē, bet dažos rajonos medī lielākos baros.

Sabiedriskā uzvedība

Ligzdo kolonijās; nakšņošanas vietās uzturas baros; lielākoties arī lido dažāda lieluma baros (putnu skaits tajos var sasniegt arī tūkstoti). Visbiežāk barojas individuāli, bet var arī lielos baros.

Vairošanās un dzīves cikls

Ligzdošanas sezona plašā areāla dažādās vietās. Tropos var ligzdot visos gada mēnešos vai galvenokārt lietus sezonā, bet ziemeļu puslodē mērenajā joslā aprīlī–jūnijā. Latvijā jūraskraukļiem ligzdās olas ir aprīļa beigās–jūnijā, mazuļi – maija beigās–augusta vidū.

Jūraskraukļi ligzdo kolonijās, bieži kopā ar citām putnu sugām – citu sugu jūraskraukļiem, gārņiem, karošknābjiem un ibisiem, Latvijā – ar zivju gārņiem. Vienkop ligzdo 10–500 pāri, bet lielākās kolonijas var sasniegt pat 1000 pārus. Kolonijas lielums atkarīgs no barības resursiem tuvākajā apkārtnē.

Ligzda var būt gan liela zaru, niedru vai jūras zāļu būve, gan bedrīte uz zemes. Ligzdu izklāj ar smalkāku materiālu. Nereti ligzdas izmanto atkārtoti no gada uz gadu.

Dējumā parasti 3–4 (2–6) olas. Perēšana aizņem 27–31 dienu. Mazuļi ir ligzdguļi, tie šķiļas kaili un pakāpeniski iegūst melnu dūnu kažociņu. Ligzdas atstāj un lidspēju iegūst apmēram 50 dienās. Vecāki pat izlidojušajiem putniem rūpējas vēl vismaz 50 dienas.

Pārim no dējuma vidēji izaug 1,2–1,6 jaunie putni.

Dzimumgatavību sasniedz 3–5 gadu vecumā, dažreiz jau 2 gados. Dzīves ilgums var sasniegt 18 gadus.

Migrācijas

Lielākajā daļā areāla jūras kraukļi lielākoties ir nometnieki vai lokāli klejotāji. Ziemeļu populācijas ir gājputni. Arī Latvijā ligzdojošie ir gājputni, tomēr valsts dienvidos (Liepājā) nelielā skaitā arī pārziemo (pēdējos gados nedaudz ziemotāju ir arī Rīgā). Latvijā sastopamā pasuga sinensis dodas ziemot uz dienvidiem pie Vidusjūras, kur ziemo iekšzemē vai piekrastē, daļa sasniedz Persijas līci.

Dažādi fakti

Jūraskrauklis ir paliels putns – garums 80–100 cm, spārnu izpletums 130–160 cm, svars 1,8–2,8 kg (mātītes ir vieglākas par teviņiem).

Informācijas avoti

BirdLife International 2019. Phalacrocorax carbo. The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T22696792A155523636. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2018-2.RLTS.T22696792A155523636.en. Accessed on 19 August 2021.

Orta J. 1992. Family Phalacrocoracidae (Cormorants). – Del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J. (eds). Handbook of the Birds of the World, Volume 1: Ostrich to Ducks. Pp. 326–353.

Latvijas Ornitoloģijas biedrība 1999. Latvijas ūdeņu putni. Rīga. (Jūraskrauklis – 28.–29. lpp.)

Latvijas putni 2020. Jūras krauklis Phalacrocorax carbo. http://www.putni.lv/phacar.htm. Skatīts 19.08.2021.