Eiropas meža ziemeļbriedis
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Mammalia – zīdītāju klase
- Artiodactyla – pārnadžu kārta
- Cervidae – briežu dzimta
- Rangifer tarandus – ziemeļbriedis
- Rangifer tarandus fennicus – Eiropas meža ziemeļbriedis (agrāk – meža ziemeļbriedis)
Aizsardzības statuss
Izplatība savvaļā un dzīves vide
Eiropas meža ziemeļbriedis ir reta ziemeļbriežu pasuga, kas savvaļā sastopama Somijā un Krievijas austrumos, Karēlijā. Eiropas meža ziemeļbrieži apdzīvo boreālos mežus, sezonāli migrējot starp vasaras un ziemas dzīvotnēm, pavasarī un rudenī pārvietojoties lielā attālumā.
Ķermeņa uzbūve un pielāgojumi
Ziemeļbriežu augums plecā ir apmēram 1,4 metri. Tēviņi sver 150 līdz 250 kilogramus, bet mātītes – ap 100 kg. Ziemeļbrieži ir vienīgā briežu suga, kur ragi ir abu dzimumu dzīvniekiem.
Ziemeļbriežu kažoks atšķiras Ziemā tiem ir biezs, siltumu izolējošs kažoks, kas vasarā kļūst plānāks un košāks.
Ziemeļbriežu tēviņa ragi ir otrie lielākie mūsdienu briežu ragi (platumā var sasniegt metru, garumā – 135 cm) ar sarežģītu ragu vainagu, savukārt mātīšu ragi ir daudz mazāki un vienkāršākas uzbūves. Vecie tēviņi ragus met drīz pēc riesta beigām, bet mātītēm ragi paliek līdz pat pavasarim.
Ziemeļbriežiem pārvietojoties, tos pavada knikšķēšana, ko rada cīpslu berze pār pēdas kaulu. Iespējams, šī skaņa palīdz ziemeļbriežu bara savstarpējai saziņai, kad miglas, sniega un tumsas dēļ ir slikta redzamība.
Ziemeļbriežu lielie, plakanie nagi ziemā darbojas kā sniega kurpes, un apmatojums starp katras kājas četriem pirkstiem neļauj sniegam tos aizsprostot. Skrienot ziemeļbrieži var sasniegt ātrumu līdz pat 80 km/h. Ziemeļbrieži ir arī labi peldētāji un peld ar ātrumu 6,5 km/h, bet vajadzības gadījumā sasniedz pat 10 km/h.
Barošanās
Ziemeļbriežu barība daudzveidīgāka ir vasarā, kad tie barojas ar kārklu un bērzu lapām un dzinumiem, sēnēm, zāli, grīšļiem un dažādiem citiem augiem. Svarīga barības daļa ir ķērpji kladonijas, sevišķi ziemā.
Pielāgojums dzīvei arktiskajos apstākļos ir spēja saost un sameklēt ķērpjus un citu barību zem sniega.
Vairošanās
Ziemeļbrieži pārvietojas lielos baros. Riests notiek oktobrī. Tēviņi cīnās savā starpā, kas daļai no tiem nes ievainojumus un pārpūli. Dominējošie tēviņi veido 5–15 lielas mātīšu grupas. Šajā periodā tie pārtrauc meklēt barību un zaudē tauku rezerves.
Grūsnība ilgst septiņus līdz astoņus mēnešus. Maijā vai jūnijā ziemeļbriežu mātei dzimst viens, daudz retāk – divi mazuļi. Ziemeļbriedēni piedzimstot sver ap 5–9 kg. Atšķirībā no citu briežu mazuļiem tie nav plankumoti, bet rudi. Jau dienu vecs ziemeļbriedēns ir gana veikls, lai varētu skriet ātrāk nekā cilvēks. Ar mātes pienu barojas vismaz mēnesi, nereti – pat līdz ziemai.
Dzimumgatavību jaunie ziemeļbrieži sasniedz 1,5–3,5 gadu vecumā.
Sugas saglabāšana
Eiropas meža ziemeļbrieži cieš no dabiskās dzīvotnes zaudēšanas un cilvēku traucējumiem. Zooloģiskajiem dārziem ir izšķiroša nozīme sugas saglabāšanas un reintroducēšanas iniciatīvās, nodrošinot jaunus dzīvniekus pavairošanai. Zoodārzos dzīvojošo ziemeļbriežu populāciju ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai ir noteicoša loma veiksmīgiem nākotnes reintroducēšanas pasākumiem.
Informācijas avoti:
https://animalia.bio/finnish-forest-reindeer?property=73
Panchenko, D., Paasivaara, A., Hyvärinen, M., Krasovskij, Y. (2021). The wild forest reindeer, Rangifer tarandus fennicus, in the Metsola Biosphere Reserve, Northwest Russia. Nature Conservation Research. 6. 10.24189/ncr.2021.026.
Blomqvist, L. (2015) EAZA Husbandry Guidelines for Eurasian Forest Reindeer: Rangifer tarandus fennicus, Lönnberg 1909 and the 2014 European Studbook (ESB). Nordens Ark Foundation
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
