Dienvidamerikas koati 

Ķermeņa uzbūve un pielāgojumi 

Dienvidamerikas koati ir vidēja izmēra, jenotam līdzīgi dzīvnieki. Ķermenis vidēji ir 50 cm garš un vēl tikpat gara ir koati aste. Kopā ķermeņa garums var sasniegt pat 1,3m.  

Tiem ir smails, garens purns ar asiem zobiem un spēcīgas ķepas ar gariem nagiem, lai raktu zemi, meklējot barību. Koati spēj izliekt potītes pretējā virzienā, lai kāptu lejā no kokiem ar galvu pa priekšu.

Barošanās

Koati ir visēdāji un meklē barību atkarībā no sezonas un pieejamības. Vasaras sezonā tie galvenokārt ēd dažādus augļus, savukārt ziemā, kad augļu ir mazāk, barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem – vabolēm, skudrām, sienāžiem, zirnekļiem un tūkstoškājiem. Reizēm koati var medīt arī mazus putnus, grauzējus un rāpuļus.

Vairošanās un dzīves cikls

Dienvidamerikas koati ir poligīna vairošanās sistēma – viens tēviņš pārojas ar vairākām mātītēm. Tēviņi savā starpā var cīnīties par mātītēm.

Pēc aptuveni 70 dienu ilgas grūsnības mātītes dzemdē trīs līdz septiņus mazuļus. Mātītes dzimumgatavību sasniedz divu gadu vecumā, bet tēviņi – trīs gadu vecumā. Mātītes ar mazuļiem dzīvo sociālās grupās. Tēviņi dzīvo vieni un pievienojas baram tikai vairošanās laikā, bet pēc vairošanās grupu pamet.  

Sugas saglabāšana

Eiropas Savienībā Dienvidamerikas koati atzīti par invazīvu sugu. Tas nozīmē, ka šie dzīvnieki arī Latvijā drīkst tikt turēti tikai izņēmuma gadījumos un ir jānodrošina, ka tie nespēj izbēgt un nodarīt kaitējumu dabai.

Savā dabiskajā izplatības teritorijā koati ir stabila populācija, taču to var apdraudēt cilvēka darbība. 

Lasiet par degunlācīšiem Rīgas zoodārzā: 

Ingmārs Līdaka. Bēgšana lietus aizsegā.