Ausleja

Aizsardzība

Iekļauta Bernes konvencijas III pielikumā kā aizsargājama dzīvnieku suga, kura ir komerciāli izmantojama, bet kuras izmantošanas nosacījumi (ieguves apjomi u.c.) jānosaka konvencijas dalībvalstu nacionālajos normatīvajos aktos.

Dzīves vide

Ausleja ir saldūdens zivs, dažreiz sastop arī iesāļos ūdeņos. Apdzīvo zemieņu upju biotopus, jo īpaši vecupes, kas ar upi savienotas tikai pavasara palos. Sastop arī nelielos, seklos un stipri aizaugušos ezeriņos un dīķos, applūdinātos kūdras un māla karjeros, kanālos. 

Var apdzīvot gandrīz jebkuru saldūdens ūdenstilpi, kamēr vien tajā nav daudz plēsīgu zivju.

Ātri ieviešas jaunizveidotās ūdenstilpēs, turklāt nav īsti noskaidrots, kā tās nokļūst šādos izolētos ūdeņos.

Dzīvesveids un pielāgojumi

Dzīvo baros un uzturas seklos ūdeņos starp ūdens augiem.

Rudenī bari ir vislielākie un uzturas galvenokārt ūdens virsējos slāņos. Nākot ziemai, bari sadalās mazākās grupiņās un pārceļas ziemot dziļākos ūdeņos.

Auslejas ietilpst daudzu lielāku zivju sugu barībā – tās ēd zuši, karpas, līņi, asari, foreles, līdakas u.c. 

Barība un barošanās

Pamatbarība ir zooplanktons (brīvi peldoši ūdens bezmugurkaulnieki) un ūdenī iekrituši lidojošie kukaiņi. Ēd zivju ikrus. Barojas arī ar fitoplanktonu un bentiskajām aļģēm un ūdensaugiem.

Vairošanās un dzīves cikls

Nārsto aprīlī–septembrī, Latvijā – jūnijā–jūlijā, kad ūdens temperatūra ir 5–25⁰C. Auglība ir 100–6100 ikru.

Tēviņiem pirms nārsta uz galvas izveidojas nārsta kārpiņas. Nārsts notiek porcijās 14–70 dienu periodā, sezonā katrai mātītei nārstojot līdz pat trim reizēm ar 2–3 nedēļu starplaiku.

Auslejas dodas nārstot plūstošā ūdenī, ja tādas vietas ūdenstilpē ir. Nārsto 0,1–1,5 m dziļumā starp ūdens augiem. Ikru virknes (1–2 ikru platumā) pielīp peldošu lapu un citu priekšmetu apakšpusē vai pie ūdens augu stublājiem un saknēm. Ikru attīstība aizņem 4–12 dienas. 

Ausleju tēviņi ir teritoriāli un rūpējas par ikriem. Tie tīra nārsta vietu un apsargā ikrus. Tēviņi arī veicina svaiga ūdens pieplūdi ikriem, bikstot ūdens augus.

Dzimumgatavība auslejām iestājas 1–2 gadu vecumā, kad tās sasniegušas 2–4 cm, Latvijā – 3–5 cm garumu.

Dzīves ilgums ir 2–6 gadi, Latvijā sasniedz pat 8 gadu vecumu.

Izmantošana

Būdamas sīkas, auslejas nav iecienītas makšķerējamās zivis, toties tās izmanto kā ēsmas zivtiņas, ķerot zandartus un asarus. Šādā ceļā auslejas nereti tiek izplatītas starp ūdenstilpēm.

Suga plaši introducēta Francijā un Reinas augšteces baseinā. Nelielas, lokālas introdukcijas izcelsmes populācijas izveidojušās arī Somijā (introdukcija notikusi 1896.–1899. gadā), Beļģijā  (1910. gadā), Lielbritānijā (1980.–1989. gadā), kā arī Norvēģijā un Šveicē. 

Ausleja kā invazīva suga izplatās Rietumsibīrijā – Obas baseinā Krievijā un Kazahstānā.

No ausleju zvīņām izgatavo glazūru (“Essence d’Orient), kuru pārklāj mākslīgajām pērlēm.

Dažādi fakti

Auslejas ir diezgan sīkas zivis. To garums ir vidēji 6 cm, bet var sasniegt 12 cm, Latvijā – 11 cm garumu. Maksimālais svars – 10 g, Latvijā – 13 g.

Auslejas no daudzām citām sīkajām Eiropas saldūdens zivju sugām var atšķirt pēc tā, ka tai nav pilnas sānu līnijas (sānu līnija ir zivīm raksturīgs maņu orgāns, kas palīdz orientēties vidē). Dažreiz sānu līnijas vispār nav. Tas uzsvērts arī auslejas sugas nosaukumā – “delineatus“. Toties pār sānu ir sudrabaina svītra.

Ausleja var veidot hibrīdus ar vīķi (Alburnus alburnus), raudu (Rutilus rutilus) un sapalu (Leuciscus cephalus).

Informācijas avoti

Freyhof J., Kottelat M. 2008. Leucaspius delineatus. – The IUCN Red List of Threatened Species 2008: e.T11873A3311162. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2008.RLTS.T11873A3311162.en. Accessed on 20 December 2021.

Froese R., Pauly D., eds. 2021. Leucaspius delineatus. – FishBase. https://www.fishbase.se/summary/Leucaspius-delineatus.html. Accessed on 20 December 2021.

Plikšs M., Aleksejevs Ē. 1998. Zivis. Rīga: Gandrs. 304 lpp. (Ausleja – 132.–133. lpp.)