Lidvāvere
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Mammalia – zīdītāju klase
- Rodentia – grauzēju kārta
- Sciuridae – vāveru dzimta
- Pteromys volans – lidvāvere
Aizsardzības statuss
Izplatība un dzīves vide
Lidvāveres izplatības areāls ir plašs Eirāzijas ziemeļu daļā.
Lidvāveres apdzīvo dažādus boreālos mežus. Tām nepieciešamas jauktas, vecas egļu–apšu un apšu–egļu audzes, kurās izaugušas arī otrā stāva egles. Apsēs lidvāvere var atrast piemērotus dobumus migas veidošanai, bet egles nepieciešamas kā aizsegs, slēpjoties no plēsējiem – pūcēm un meža caunām.
Ķermeņa uzbūve un pielāgojumi
Lidvāveres ir 12 līdz 23 centimetrus garas, neskaitot asti, kas ir gandrīz tikpat gara kā to ķermenis. Mātītes un tēviņi izskatās ļoti līdzīgi. Mātītes ir nedaudz lielākas – vidēji tās sver ap 150 gramiem, bet tēviņi – ap 140 gramiem.
Lidvāverēm ir pelēks kažoks, kas palīdz maskēties uz koku stumbriem. Vasarā tas ir plānāks un dzeltenīgāks, bet ziemā kļūst biezāks, lai palīdzētu saglabāt siltumu. Uz vēdera kažoks vienmēr ir balts.
Par spīti nosaukumam lidvāveres nelido, bet lidplēve starp priekškājām un pakaļkājām palīdz tām veikli planēt starp kokiem.
Lidvāveres ir aktīvas krēslā un naktī, tāpēc tām ir milzīgas acis, kas palīdz redzēt tumsā.
Barošanās
Lidvāveru barība ir atkarīga no sezonas. Galvenokārt tās barojas ar koku un krūmu lapām, spurdzēm jeb ziedkopām (piemēram, bērzu, alkšņu) un pumpuriem, arī ar dažādām sēklām. Lidvāveres dažreiz nokāpj no koka, lai barotos uz zemes.
Vairošanās
Lidvāveru vairošanās savvaļā ir maz pētīta. Mazuļi dzimst vienu, retāk divas reizes gadā. Viens metiens piedzimst maijā, bet otrs – jūnija beigās vai jūlija sākumā. Vienā metienā lidvāverēm piedzimst no viena līdz sešiem mazuļiem. Grūsnība mātītēm ilgst apmēram četras nedēļas.
Sugas saglabāšana
Lai gan Pasaules Sarkanajā grāmatā suga novērtēta kā neapdraudēta, Eiropā tā tiek vērtēta kā gandrīz apdraudēta. Lai gan joprojām iespējama atsevišķu lidvāveru ieceļošana no Igaunijas un Krievijas, lidvāveres populācija Latvijā uzskatāma kā visticamāk izzudusi.
Kā galvenie iemesli tiek minēta mežu izciršana, kas sadrumstalo vecos mežus, un lidvāveres tiek izolētas mazās, dzīvot nespējīgās grupās.
Rīgas ZOO atrodas lielākā lidvāveru grupa Eiropā. Zooloģiskajā dārzā lidvāveres dzīvo ārā, līdzīgos apstākļos kā savvaļā. Tās visvieglāk ir ieraudzīt ziemā vakaros, kad kļūst tumšs.
Informācijas avoti:
https://www.iucnredlist.org/
http://priede.bf.lu.lv/konf/apsek/zoo/2011/Pilats_Pilate_Pteromys.pdf
https://www.daba.gov.lv/lv/lidvaveres-atstajusas-latviju
https://likumi.lv/ta/id/12821-noteikumi-par-ipasi-aizsargajamo-sugu-un-ierobezoti-izmantojamo-ipasi-aizsargajamo-sugu-sarakstu
https://animaldiversity.org/accounts/Pteromys_volans/#:~:text=The%20length%20of%20the%20head,yellow%2Dgray%20to%20blackish%20gray.
Vesa Selonen 2017. Ecology and protection of a flagship species, the Siberian flying squirrel. – Italian Journal of Mammalogy, 28: 134-146 pp.
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
