Andu kondors
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Aves – putnu klase
- Cathartiformes – Amerikas grifu jeb katartidveidīgo kārta
- Cathartidae – Amerikas grifu jeb katartu dzimta
- Vultur gryphus – Andu kondors
Aizsardzības statuss
Izplatība savvaļā un dzīves vide
Andu kondors ir sastopams Dienvidamerikas rietumos – Andu kalnu sistēmas visā garumā. Šī suga apdzīvo dažādus biotopus, tostarp krūmājus, pļavas un pat tuksnešus. To izplatība sniedzas no jūras līmeņa līdz pat 5000 metru augstumam Andu virsotnēs.
Ķermeņa uzbūve un pielāgojumi
Andu kondors ir viens no lielākajiem plēsīgajiem putniem pasaulē. Pieaugušu tēviņu vidējais svars ir 13 kilogrami, bet var sasniegt pat 15 kilogramus. Mātītes ir nedaudz mazākas un sver vidēji 10,5 kilogramus. Andu kondora spārnu plētums sasniedz 3 metrus.
Andu kondori ir vieni no retajiem grifiem, kam ir dzimuma dimorfisms (izskata atšķirības starp mātītēm un tēviņiem) – tikai tēviņiem ir cekuls uz galvas.
Andu kondors ir sabiedriska suga ar izteiktu sociālo struktūru, kurā dominē lielākie pieaugušie tēviņi. Andu kondori pulcējas kopējās naktsmītnēs, kurās var uzturēties vairāk nekā 80 putnu. Kolonijām ir ziemas naktsmītnes (saulainās vietās) un vasaras naktsmītnes (ēnainās vietās).
Barošanās
Andu kondori ir maitēdāji – tie paši nemedī, bet barojas ar mirušiem dzīvniekiem. Uz galvas un kakla kondoriem nav spalvu, lai, plēšot bojāto gaļu, tie nenosmērētos.
Argentīnas Patagonijā vairāk nekā 80% no Andu kondora populācijas uztura veido invazīvās (reģionam netipiskās un kaitīgās) dzīvnieku sugas, piemēram, mežacūkas, Eiropas brieži un Eiropas zaķi. Barojoties ar tām un citiem mirušajiem dzīvniekiem, Andu kondors palīdz uzturēt vidi tīru, samazinot slimību izplatīšanās risku ne tikai citiem dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem.
Vairošanās
Dzimumgatavību sasniedz aptuveni astoņu gadu vecumā. Kondoru apdzīvotajā reģionā nav izteiktas sezonalitātes, tāpēc tie var vairoties ļoti plašā laika periodā – no aprīļa līdz oktobrim. Riesta sākumā tēviņš mātītei izrāda savu kaklu, kas šajā periodā iegūst dzeltenu nokrāsu.
Andu kondori ligzdas veido klinšu malās. Visbiežāk tiek izdēta viena ola, kuru perē 54–58 dienas. Andu kondori ir monogāmi – tie pāri veido uz mūžu un par olām un mazuļiem rūpējas abi vecāki.
Kondoru cāļi ligzdu pirmo reizi pamet apmēram sešu mēnešu vecumā. Pilnīgi patstāvīgi jaunie kondori kļūst apmēram 15 mēnešu vecumā, savukārt pieaugušajiem raksturīgo melnbalto spalvu krāsu tie iegūst tikai 6 vai 7 gadu vecumā. Līdz tam tie ir brūngani vai pelēki.
Sugas saglabāšana
Galvenie sugas apdraudējumi ir dzīvotņu zudums un malumedniecība. Kondori ir pakļauti riskam saindēties ar svinu, jo barojas ar nošautiem dzīvniekiem, kurus mednieki ir sašāvuši, bet nav atraduši.
Ir dokumentēti arī masveida Andu kondoru nogalināšanas gadījumi, izmantojot ar indi piesūcinātu ēsmu. Maitēdāju indēšana ir izplatīta visā pasaulē, jo, redzot putnus pie mirušiem dzīvniekiem, vietējie iedzīvotāji bieži uzskata, ka tie ir tos nomedījuši.
Rīga ZOO pētnieki ir pētījuši Andu kondoru saindēšanos: https://rigazoo.lv/petijumi-un-publikacijas/ekotoksikologiskie-petijumi-pasaule/
Informācijas avoti:
Ballejo, F., Lambertucci, S. A., Trejo, A., & De Santis, L. J. (2018). Trophic niche overlap among scavengers in Patagonia supports the condor-vulture competition hypothesis. Bird Conservation International, 28(3), 390-402.
Cailly-Arnulphi, V. B., Giannoni, S. M., & Borghi, C. E. (2014). Courtship and copulation of an Andean condor (Vultur gryphus) pair in a feeding area. El Hornero, 29(02).
Cohn, E. (2019). Andean condor cliff and parental care behavior: A behavioral study of a chick and his free-living parents on the Peñón del Isco, Ecuador. Independent Study Project (ISP) Collection. 3263.
Di Marzio, A., Lambertucci, S. A., García-Fernández, A. J., & Martínez-López, E. (2020). Temporal changes in metal concentrations in Andean condor feathers: a potential influence of volcanic activity. Environmental Science and Pollution Research, 27, 25600-25611.
Del Hoyo J, Elliott A, Sargatal J (1994) Handbook of the birds of the world, vol 2. Vultures to Guineafowl, New World
Lambertucci, S. A., & Mastrantuoni, O. A. (2008). Breeding behavior of a pair of free‐living Andean Condors. Journal of Field Ornithology, 79(2), 147-151.
Plaza, P. I., & Lambertucci, S. A. (2019). What do we know about lead contamination in wild vultures and condors? A review of decades of research. Science of the Total Environment, 654, 409-417.
https://www.iucnredlist.org/ : Vultur gryphus (Andean Condor)
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
