Pelēkais Kongo papagailis
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Aves – putnu klase
- Psittaciformes – papagaiļveidīgo kārta
- Psittacidae – papagaiļu dzimta
- Psittacus erithacus – pelēkais Kongo papagailis (agrāk – sarkanastes žako)
Izplatība savvaļā
Pelēkais Kongo papagailis izplatīts Āfrikas centrālajā daļā – Angolā, Burundi, Centrālāfrikas Republikā, Ekvatoriālajā Gvinejā, Gabonā, Ganā, Kamerūnā, Kenijā, Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), Kongo Republikā, Kotdivuārā, Nigērijā, Ruandā, Santomē un Prinsipi, Tanzānijā un Ugandā.
Skaits samazinās. Pelēkos Kongo papagaiļus visvairāk apdraud ķeršana nelegālai tirdzniecībai un dzīves vides samazināšanās.
Kongo papagaiļi, būdami runājošie papagaiļi (spēj atdarināt cilvēka runu un citas skaņas) un turklāt ilgdzīvotāji, ASV, Eiropā un Tuvajos Austrumos ir starp pašiem populārākajiem putniem turēšanai mājās. Pieprasījums pēc pelēkajiem Kongo papagaiļiem pieaug arī Ķīnā, un ķīniešu kalnrūpniecības, naftas ieguves un mežrūpniecības kompāniju darbības palielināšanās Āfrikas centrālajā daļā var vēl palielināt sugas nelegālu eksportu. Vērtē, ka arvien ik gadu noķer un tirdzniecībai izved ap 21% no pelēkajiem Kongo papagaiļiem savvaļas populācijas.
1982.–2014. gadā starptautiskajā tirgū nonāca vairāk nekā 1,3 miljoni savvaļā ķertu Kongo papagaiļu (šis skaitlis ietver abas Kongo papagaiļu sugas, bet pelēkie Kongo papagaiļi bija lielākā daļa). Ja ņem vērā mirstību (vērtē, ka transportēšanas laikā bojā aiziet 30–66% no noķertajiem putniem) un nelegālo tirdzniecību, jādomā, ka no savvaļas reāli tika ņemts vēl lielāks skaits. Piemēram, 1990.–1996. gadā gandrīz puse eksportēto Kongo papagaiļu nāca no Kamerūnas, un vērtē, ka ap 90% noķerto putnu aizgāja bojā vēl, līdz sasniedza Dualas lidostu. No tā var secināt, ka, lai gan izvešanas kvota bija 10 000 Kongo papagaiļi gadā, reāli šajā periodā Kamerūnā ik gadus tika izķerti ap 100 000 šo sugu putni.
Šobrīd Kongo papagaiļu skaits starptautiskajā tirgū samazinājies – daļēji tāpēc, ka to eksportu ierobežo likumi, daļēji tāpēc, ka samazinājusies sugas populācija. Tomēr kvotas arvien tiek regulāri pārsniegtas, un turpinās arī nelegāla tirdzniecība.
Kongo papagaiļiem kaitē tas, ka tie ir viegli noķerami putni, kam raksturīga koncentrēšanās tradicionālās un ķērājiem labi zināmās ligzdošanas, nakšņošanas un minerālvielu knābāšanas vietās. Dažviet Kongo papagaiļus medī arī vietējie iedzīvotāji – tos gan ēd, gan to galvas, kājas un astes spalvas izmanto tautas medicīnā un melnajā maģijā.
Pelēkos Kongo papagaiļus apdraud arī mežu izciršana un ligzdošanai piemērotu lielo koku nociršana. Piemēram, XX gs. 90. gados Kotdivuārā mežu platība samazinājās par 31%, Nigērijā – par 26%. Ganā Kongo papagaiļu populācija samazinājusies tieši dzīves vides samazināšanās dēļ.
Vai ir tiesa, ka
- Pelēkais Kongo papagailis vislabprātāk ēd sarkanas krāsas augļus?
- Pelēkie Kongo papagaiļi apēd kukurūzu?
- Pelēko Kongo papagaiļu tēviņus un mātītes nevar atšķirt pēc acu krāsas?
Aizsardzība
2012. gadā iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā, 2016. gadā atzīts par nopietni apdraudētu (Endangered – EN).
Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) I pielikumā kā suga, kurai draud izmiršana un kuru tieši vai netieši apdraud starptautiskā tirdzniecība.
Dzīves vide
Pelēkie Kongo papagaiļi apdzīvo biezu tropu mežu. Visbiežāk sastopami slapjos zemieņu mežos – gan pirmatnējā mežā, gan ataugās, un arī mežmalās un izcirtumos. Var uzturēties arī mangrovju audzēs, galeriju mežos ielejās, mežsavannā, lauksaimniecības zemēs un pat dārzos. Areāla austrumu daļā kalnos sastopami līdz pat 2200 m augstumam virs jūras līmeņa.
Kongo papagaiļu dzīve cieši saistīta ar eļļas palmām (Elaeis guineensis), kuru augļus ēd, un rafijām (Raphia) – vēdekļveida palmām, kurās labprāt nakšņo.
Barība un barošanās
Pelēkais Kongo papagailis pārtiek no dažādiem augļiem un sēklām. Piemēram, Gabonā galvenā barība ir eļļas palmu augļi, bet ēd tikai augļa eļļaino mīkstumu, ne kauliņu. Meklējot kokus, kuros nogatavojušies augļi, Kongo papagaiļi veic pārlidojumus ievērojamā attālumā.
Starp citiem kokiem, kuru augļus pelēkie Kongo papagaiļi ēd, reģistrēti, piemēram, Ficus (vīģeskoki), kā arī Blighia, Bombax, Caccia, Ceiba, Celtis, Combretum, Dacryodes, Harungana, Heisteria, Macaranga, Parkia, Petersianthus, Raphia un Terminalia. Acīmredzot Kongo papagaiļus īpaši piesaista sarkanas krāsas augļi, piemēram kolas (Cola tragacantha) ogas. Ēd arī Āfrikas ķirša (Prunus africana) ogas.
Kongo papagaiļi labprāt ēd arī kukurūzu, un, piemēram, Angolā tos vaino kukurūzas ražas postīšanā.
Sabiedriskā uzvedība
Pelēkie Kongo papagaiļi ir ļoti sabiedriski papagaiļi. Barību meklē grupās līdz 30 putniem vienkopus. Nakšņošanas vietās sapulcējas lielākos baros, bet vēsturei pieder 10 000 Kongo papagaiļu bari, kādus varēja novērot laikos, kad populācija vēl nebija tik ļoti samazinājusies. Kongo papagaiļi pāri ligzdo pa vienam, bet var veidot arī izkliedētas kolonijas, piemēram, Prinsipi un Ganā atsevišķos gadījumos reģistrētas 2–3 ligzdas vienā kokā.
Vairošanās un dzīves cikls
Ligzdošanas sezona dažādās areāla vietās ir atšķirīgā laikā – piemēram, novembrī–aprīlī Rietumāfrikā, Prinsipi un Gabonā, jūnijā–jūlijā Austrumāfrikā, jūlijā–decembrī Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā).
Ligzdo koku dobumos, parasti – 10–30 m augstumā. Visiecienītākie ir augsti koki, piemēram, Terminalia superba, Ceiba pentandra un Distemonanthus benthamianus.
Dējumā 2–3, retāk 4 olas. Perēšana aizņem 21–30 dienas. Mazuļi ir ligzdguļi, ligzdā pavada aptuveni 80 dienas.
Migrācijas
Pelēkie Kongo papagaiļi dzīvo kā nometnieki, bet ikdienā barības meklējumos pārvietojas plašā teritorijā un lielākā blīvumā sastopami vietās, kur kokiem tobrīd nogatavojušies augļi vai sēklas.
Dažviet veic sezonālu pārvietošanos, sausajā sezonā pārvietojoties uz mazāk sausiem rajoniem. Piemēram, Ganā sauso sezonu pavada mūžzaļajos tropu mežos un tur ligzdo, bet pārējā laikā sastopami lapkoku mežos.
Dažādi fakti
Pelēkā Kongo papagaiļa ir vidēja lieluma papagailis – ķermeņa garums 28–39 cm, svars – 402–490 g.
Kongo papagaiļi var savstarpēji atšķirties pēc lieluma, knābja lieluma un apspalvojuma košuma, bet tas saistās vienīgi ar putnu vecumu (vecāki Kongo papagaiļi ir lielāki, tiem ir lielāks knābis, apspalvojumā vairāk sarkanās krāsas). Mātītes un tēviņi ārēji neatšķiras.
Informācijas avoti
BirdLife International 2018. Psittacus erithacus. The IUCN Red List of Threatened Species 2018: e.T22724813A129879439. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2018-2.RLTS.T22724813A129879439.en. Accessed on 12 January 2021.
Collar N.J. 1997. Family Psittacidae (Parrots). – Del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J. (eds). Handbook of the Birds of the World, Volume 4: Sandgrouse to Cuckoos. Pp. 280–477.
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
