Pelēkā dzērve
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Aves – putnu klase
- Gruiformes – dzērvjveidīgo kārta
- Gruidae – dzērvju dzimta
- Grus grus – pelēkā dzērve
- Grus grus grus – pelēkā dzērve (pasuga)
Aizsardzības statuss
Izplatība un dzīves vide
Plašs izplatības areāls Eirāzijā. Latvijā vienīgā sastopamā dzērvju suga –vasarā ir sastopama visā teritorijā, bet ziemā reti uzturas daži īpatņi. Pasaulē mīt dažādos seklos mitrājos un zālājos, Latvijā – dažādos sūnu un zāļu purvos, mitros mežos.
Ķermeņa uzbūve un pielāgojumi
Pelēkās dzērves ir 1 līdz 1,3 metrus garas un to spārnu plētums ir 1,8 līdz 2,4 metri. Svars ir no 4,5 līdz 6,1 kilogramam. Dzērvju tēviņus un mātītes atšķirt ir grūti, jo tēviņi ir tikai nedaudz lielāki.
Dzērves ir ārkārtīgi vokālas, un tām ir viegli atpazīstams sauciens, ko iespējams dzirdēt kilometriem tālu.
Lidojumā dzērves no gārņiem iespējams atšķirt pēc tā, ka dzērves kakls ir izstiepts, bet gārņa – saliekts.
Barošanās
Pelēkās dzērves ir visēdājas, kas barojas dienas laikā. Tās barojas ar dažādu zālaugu dzinumiem, lapām, dažādām ogām, graudaugiem. No dzīvnieku valsts dzērves barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, vardēm, ķirzakām, zivīm un maziem zīdītājiem. Barību dzērve sameklē, bradājot pa seklu ūdeni vai uz sauszemes.
Vairošanās
Dzērves galvenokārt uzturas baros, bet vairošanās laikā veido pārus. Riesta laikā dzērves mēdz dejot raksturīgas “kāzu dejas”, lecot gaisā ar izplestiem spārniem. Dzērves galvenokārt ir monogāmas, taču dažādu iemeslu dēļ, piemēram, iepriekšējā partnera nāves gadījumā vai pēc nesekmīgas ligzdošanas, var partneri nomainīt.
Latvijā ligzdošana notiek aprīlī un maijā. Ligzda ir salīdzinoši vienkārša, bet augsta, lai olas nebūtu ūdenī. To veido no dažādiem sausiem augiem. Dējumā parasti ir divas pelēkbrūnas olas ar raibumiem, reti vien vai pat četras. Perēšana ilgst no 28 līdz 31 dienai, to lielākoties veic mātīte.
Mazuļi ir ligzdbēgļi. Lai gan tikko pēc izšķilšanās tie ir diezgan nevarīgi, jau pēc 24 stundām spēj skriet un peldēt. Cāļu apspalvojums ir mīksts un rūsgans. Tie jau deviņu nedēļu vecumā spēj lidot. Kamēr pieaugušie putni rūpējas par mazuļiem, tikmēr mazuļi maina apspalvojumu.
Sugas saglabāšana
Pelēkā dzērve ir iekļauta Bonnas konvencijā par migrējošām sugām, Putnu direktīvā (Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību) un Bernes konvencijā.
Pateicoties dažādiem aizsardzības pasākumiem, pelēko dzērvju populācija pasaulē palielinās.
Informācijas avoti:
The IUCN Red List of Threatened Species: Grus grus – published in 2016. http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016-3.RLTS.T22692146A86219168.en
Ministru kabineta noteikumi Nr.396 – Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu
Baroņina V., Rustanoviča N. 2016. Fenoloģisko novērojumu vadlīniju sugu apraksti. Latvijas dabas fonds.
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
