Zemes kuskuss
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Mammalia – zīdītāju klase
- Marsupialia – somaiņu infraklase
- Diprotodontia – diprotodontu kārta
- Phalangeridae – kuskusu dzimta
- Phalanger gymnotis – zemes kuskuss
Izplatība savvaļā
Zemes kuskuss sastopams Jaungvinejā un daļā tuvējo Indonēzijas saliņu. Domājams, ka populācija samazinās. Zemes kuskusi ir visvairāk medītā kuskusu suga, ko iegūst pārtikai, tautas medicīnai un tirdzniecībai. Jaungvinejā tos tirgo kā mājas mīluļus. Vietām zemes kuskusi ir izmedīti, bet daudzviet arvien bieži sastopami.
Vai ir tiesa, ka
- Zemes kuskuss ēd putnu olas?
- Zemes kuskusam patīk sauļoties?
Dzīves vide un pielāgojumi
Sastopams Jaungvinejas lietusmežos un krūmājos, apmeklē arī dārzus. Savukārt no purviem, upju deltām un palienēm izvairās. Visbiežāk sastopams 500–1500 m virs jūras līmeņa, bet var dzīvot arī kalnos līdz 2700 m v.j.l.
Lielāko daļu laika pavada uz zemes, nevis kokos kā citi kuskusi. Pat migas ierīko alās zem kokiem vai strautu krastos.
Tverējaste, pretstatītie pakaļkāju īkšķi un priekšķepu pirkstu izvietojums ļauj izveicīgi kāpelēt pa kokiem. Pārvietojas lēnām kustībām.
Zemes kuskuss ir nakts dzīvnieks, tomēr mednieki Jaungvinejā to novērojuši agros rītos sauļojamies pie alu ieejas.
Ieradums migas ierīkot alās kuskusu dzīvi padara nedrošāku un pakļauj suņu uzbrukumiem. Kaitē gan klaiņojošie suņi, gan medības ar suņiem.
Barība un barošanās
Visēdājs. Pārtiek galvenokārt no augļiem, ko sameklē gan kokos, gan no zemes. Ēd arī lapas, sēklas, riekstus un putnu olas.
Būdams, liels, kustīgs un ēdelīgs, zemes kuskuss ir dzīvnieks ar nozīmīgāko lomu Jaungvinejas lietusmeža augļu koku sēklu izplatīšanā.
Sabiedriskā uzvedība
Zemes kuskusi dzīvo kā vientuļnieki. Ja gadās iesaistīties cīņā, izslejas pakaļkājās un cērt pretiniekam ar priekškājām, un kautiņu pavada šņācoša un rejoša kņada. Simpātijas pret savas sugas pārstāvjiem parādās tikai vairošanās sezonā.
Vairošanās un dzīves cikls
Zemes kuskusiem dzimst pa vienam mazulim. Jaunie kuskusi no mātes somas sāk iznākt 3 mēnešu vecumā, bet somu pilnībā pamet 5–7 mēnešu vecumā.
Mātītēm somā ir četri zīdekļi.
Dzīves ilgums savvaļā nav zināms. Nebrīvē nereti dzīvo 10 gadus, rekords ir 18 gadi.
Dažādi fakti
Zemes kuskusi sver 2,2–3 kg, bet savvaļas populācijā raksturīgi, ka zemienēs dzīvojošie kuskusi ir lielāki par kalnu apdzīvotājiem. Zemes kuskusi ir maz izpētīti, un iespējams, ka pašlaik aprakstītās sugas vietā īstenībā ir vairākas zemes kuskusu sugas.
Zemes kuskuss ir nozīmīgs tēls daudzu Jaungvinejas vietējo cilšu folklorā
Informācijas avoti
Leary, T., Singadan, R., Menzies, J., Helgen, K., Wright, D., Allison, A., Salas, L. & Dickman, C. 2016. Phalanger gymnotis. The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T16856A21951309. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016-2.RLTS.T16856A21951309.en. Accessed on 30 August 2023.
Farida, W. R. . (2022). Habitat and Distribution of Cuscuses (Phalangeridae). Indonesian Cuscuses (Diprotodontia: Phalangeridae): Status and Perspective, 16–35. https://doi.org/10.9734/bpi/mono/978-93-5547-662-3/CH2
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
