Vikunja
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Mammalia – zīdītāju klase
- Artiodactyla – pārnadžu kārta
- Camelidae – kamieļu dzimta
- Vicugna vicugna – vikunja
Aizsardzības statuss
Izplatība un dzīves vide
Vikunjas ir sastopamas Dienvidamerikā, Punas un augsto Andu reģionā, bet lielākā daļa sugas īpatņu ir sastopami tieši Peru. Vikunjas pārvietojas atkarībā no ūdens pieejamības, īpaši vasarā. Naktī un agri no rīta tās pārvietojas uz kalnu nogāzēm, lai izvairītos plēsējiem, piemēram, pumām un lapsām.
Ķermeņa uzbūve un pielāgojumi
Vikunja ir mazākais kamieļu dzimtas pārstāvis. Tās ir no 1,45 līdz 1,60 metriem garas, bet augsstums skaustā ir no 75 līdz 85 centimetriem. Vikunjas sver no 35 līdz 65 kilogramiem.
Vikunjas ir īpaši pielāgojušās dzīvei augstu kalnos. To biezais un mīkstais kažoks lieliski saglabā siltumu un pasargā no vēja. Vikunjas staigā uz pēdām, lai varētu saliekt pirkstus un pieķerties akmeņiem, kāpelējot pa nogāzēm.
Dzīvojot atklātās vietās, vikunju garais kakls ļauj tām no attāluma pamanīt plēsējus.
Barošanās
Vikunjas ir zālēdāji, kas galvenokārt barojas ar zāli, retāk ar krūmu lapām.
To apakšējie zobi nepārtraukti aug, lai tās varētu košļāt cietu zāli. Lai iegūtu vairāk barības vielu no zāles, vikunjas turpina ēšanas procesu arī atpūtas laikā. Tās atrij daļēji sagremoto barību un košļā to vēlreiz.
Vairošanās
Vikunjas ir poligāmas – tās neveido ilgtermiņa pārus, lai vairotos un rūpētos par mazuļiem. Parasti vikunjas veido grupu, kas sastāv no viena tēviņa, divām līdz 15 mātītēm un to pēcnācējiem. Mātītes piesaista barošanās vieta, ko sargā tēviņš. Mātītes galvenokārt paliek barošanās teritorijā, lai gan dažās populācijās notiek pārvietošanās starp dažādām grupām.
Grūsnība ilgst apmēram 11 mēnešus. Vikunjas dzimst vasaras beigās, kad stepē ir visvairāk barības. Mātītes atkal vairojas apmēram divas nedēļas vēlāk.
Vikunjas baro savus mazuļus ar pienu apmēram astoņu mēnešus. Pienā ir ļoti daudz barības vielu, tāpēc mazuļi aug ātri. Pirms nākamās vairošanās sezonas tēviņš padzen pēcnācējus no grupas. Jaunās mātītes pārceļas uz jaunām grupām, bet jaunie tēviņi, kuri vēl nevar aizsargāt savu teritoriju, veido vecpuišu grupas.
Sugas saglabāšana
Galvenais drauds vikunjām savvaļā ir malumedniecība, ko izraisa starptautiskās pieprasījums pēc vikunju vilnas.
Citi būtiski draudi ir to dzīvotņu iznīcināšana, intensīvs tūrisms un neilgtspējīga lauksaimniecība.
Informācijas avoti:
Arzamendia, Y., Carbajo, A. E., & Vilá, B. (2018). Social group dynamics and composition of managed wild vicuñas (Vicugna vicugna vicugna) in Jujuy, Argentina. Journal of Ethology, 36(2), 125-134.
Bonacic, C., Macdonald, D. W., Galaz, J., & Sibly, R. M. (2002). Density dependence in the camelid Vicugna vicugna: the recovery of a protected population in Chile. Oryx, 36(2), 118-125.
Borgnia, M., Vilá, B. L., & Cassini, M. H. (2008). Interaction between wild camelids and livestock in an Andean semi-desert. Journal of Arid Environments, 72(12), 2150-2158.
Franklin, W.L. 2011. Family Camelidae (camels). In: Wilson, D.E. and Mittermeier, R.A. (eds), Handbook of the mammals of the world. Vol. 2. Hoofed mammals, pp. 206–246. Lynx editions, Barcelona.
Mata, C., Malo, J. E., Galaz, J. L., Cadorzo, C., & Lagunas, H. (2016). A three-step approach to minimise the impact of a mining site on vicuña (Vicugna vicugna) and to restore landscape connectivity. Environmental Science and Pollution Research, 23, 13626-13636.
South American Camelid Specialist Group – IUCN. 2014. Poaching of Vicuña and the Illegal Commercialization of its Fiber: A Persisting Problem. IUCN.
Wheeler, J. C. (2012). South American camelids-past, present and future.
IUCN https://www.iucnredlist.org/species/22956/145360542
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
