Očikoto tilapija
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Actinopterygii – starspurzivju klase
- Perciformes – asarveidīgo zivju kārta
- Cichlidae – cihlīdu dzimta
- Tilapia guinasana – Očikoto tilapija
Izplatība savvaļā
Očikoto tilapija ir bīstami apdraudēta un endēma suga, kam dabā ir tikai viena dabiskas izcelsmes populācija nelielajā Guinas ezerā Namībijā. Mazās populācijas skaita izmaiņu tendences nav zināmas.
Pastāv divi nozīmīgi apdraudējuma faktori:
- Gruntsūdeņu ieguve sugas vienīgajā dabiskajā atradnē. Ūdeni lauksaimniecībai ņem gan no Guinas, gan Očikoto ezeriem. To nekompensē nokrišņi, turklāt tuksnesī vasarā lietus nelīst gandrīz nemaz, un ezeros bieži ievērojami svārstās ūdens līmenis.
- Potenciāla invazīvu tilapiju sugu ieviešanās. Tās var konkurēt uz barību un dzīves telpu, un pastāv plēsonības (Oreochromis mossambicus) un hibridizācijas (Tilapia sparrmanii) draudi. Oreochromis mossambicus jau sastopama Očikoto ezerā.
Suga nesen introducēta netālajā Očikoto ezerā un dažās fermu ūdenskrātuvēs.
Vai ir tiesa, ka
- Očikoto tilapijas spēj vairoties tikai sārmainā ūdenī?
- Očikoto tilapijām abi vecāki kopīgi rūpējas par ikriem un mazuļiem?
- Očikoto tilapijas dzīvo pazemē?
Aizsardzība
1988. gadā iekļauta Pasaules Sarkanajā grāmatā, 1996. gadā atzīta par bīstami apdraudētu sugu (CR – Critically Endangered).
Dzīves vide un pielāgojumi
Guinas un Očikoto ezeri ir mazi un dziļi karsta ezeri, kas veidojušies, iegrūstot pazemes alām, ko dolomīta iežos izšķīdinājis (“izgrauzis”) ūdens. Šie abi ezeriņi ir vienīgās dabiskās ūdenstilpes Namībijā, kurās ūdens saglabājas cauru gadu.
Guinas ezers ir neliels (140×70 m), bet dziļš (119 m). Ūdens temperatūra ziemā ir vidēji 18⁰C, vasarā – 25⁰C, ūdens ir dzidrs un dolomītu dēļ sārmains (ciets). Očikoto tilapijas ir pielāgojušās dzīvei cietā ūdenī (noskaidrots, ka suga nespēj sekmīgi vairoties un ilgstoši izdzīvot vietējā skābajā ūdenī).
Očikoto tilapijas daudz uzturas ezera seklajā daļā, bet nārsto ezera stāvajās klints sienās. Vairošanās reģistrēta pat 67 m dziļumā.
Barība un barošanās
Očikoto tilapijas ir visēdājas, bet galvenokārt barojas ar aļģēm un kramaļģēm, ko noēd no ezera klints sienām. Tās var būt rijīgas, nebrīvē labprāt ēd kukaiņus, to kāpurus un tārpus.
Vairošanās un dzīves cikls
Nārsta sezona ir novembrī–maijā, kad ūdens kļūst siltāks. Tilapijas atstāj seklumu un apvienojas pāros. Nārstojošajām zivīm izveidojas raksturīgs tumšs krāsojums rīkles lejasdaļā, uz vēdera un anālās spuras (bet nav dzimumu dimorfisma, krāšņas ir abas pāra zivis).
Pāris nārstam izvēlas vietu uz šauras radzes ezera dolomīta sienā un dusmīgi aizsargā ligzdas teritoriju. Uz šīm nārsta vietām ir liela konkurence.
Abi vecāki rūpējas par ikriem, tos regulāri ventilē, ja nepieciešams – pārvieto. Vecāki turpina rūpēties arī par kāpuriem un mazuļiem, līdz jaunās zivis iegūst patstāvību. Mazuļi turas vecāku tuvumā, un abi vecāki uz maiņām dežurē un tos apsargā (“gana”), otrs vecāks tikmēr dodas baroties.
Jaunās Očikoto tilapijas ātri aug un dzimumgatavību sasniedz gada vecumā.
Dažādi fakti
Pieaugušās zivis ir ļoti daudzveidīgās krāsās – gaiši līdz tumši zilas, melnganas, dzeltenīgas vai olīvzaļas un pat bāli iesārtas. Tās var būt tīri melnas, melni un zili lāsumotas vai baltas. Spuras bieži ir baltas ar tumšiem punktiem, dažreiz sarkani svītrotas, dažreiz – zaigojoši zaļas vai zilganas. Šāda daudzkrāsainība nav raksturīga citām tilapiju sugām. Izdevīgāks un drošāks būtu maskējošais aizsargkrāsojums. Domā, ka spilgtās krāsas izveidojušās tāpēc, ka nelielajā ezerā, kuru Očikoto tilapijas apdzīvo, nav plēsoņu un konkurējošu zivju sugu, un šādā drošā vidē maskēšanās pielāgojumu veidošanās nav bijusi nepieciešama. Ir arī skaidrojums, ka dažu Očikoto tilapiju bāli sārtā krāsa izskaidrojama ar to, ka to senči dzīvojuši pazemes ūdenstilpē (pirms tā karsta procesā iegruva), kur, līdzīgi citām alu zivīm, zaudējuši pigmentu.
Očikoto tilapijas ir mazas zivis – pieaugušu zivju garums ir 9–14 cm.
Tilapiju – Āfrikas cihlīdu ģints – nosaukums cēlies no vietējās soto valodas vārda “Thlape” – zivs.
Informācijas avoti
Bills R. 2007. Tilapia guinasana. – The IUCN Red List of Threatened Species 2007: e.T63354A12662434. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2007.RLTS.T63354A12662434.en. Accessed on 1 December 2021.
Froese R., Pauly D., eds. 2021. Tilapia guinasana. – FishBase. https://www.fishbase.de/summary/Tilapia-guinasana.html. Accessed on 1 December 2021.
Jaarsveld, E. van 2013. Otjikoto Tilapia. – South African National Biodiversity Institute. https://web.archive.org/web/20170517235946/https://www.sanbi.org/creature/otjikoto-tilapia. Accessed on 1 December 2021.
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
