Moko
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Mammalia – zīdītāju klase
- Rodentia – grauzēju kārta
- Caviidae – jūrascūciņu dzimta
- Kerodon rupestris – moko
Izplatība savvaļā
Moko sastopams Dienvidamerikā – Brazīlijas ziemeļaustrumos rajonā no Minasžeraisas štata dienvidrietumos līdz Searai ziemeļaustrumos. Moko arī introducēts Fernandu di Noroņas salā 1967. gadā.
Moko medī pārtikai viscaur to areālā. Tomēr moko nav iekļauts apdraudēto sugu sarakstos, jo ir plaši izplatīts, lielā skaitā, sastopams daudzās aizsargājamajās dabas teritorijās.
Vai ir tiesa, ka
- Moko tēviņi ir miermīlīgāki nekā mātītes?
- 2 dienas veci moko mazuļi ēd zāli?
- Moko var pievilināt ar svilpienu?
Dzīves vide un pielāgojumi
Moko sastopami sausos, klinšainos rajonos ar zemu krūmāju. Slēpjas klinšu plaisās, zem akmeņiem, arī ierīko alas.
Paslēptuves atstāj vakarā. Manot briesmas, glābjas, strauji lecot.
Barība un barošanās
Barojas ar lapām, ziediem, pumpuriem, mizu un dažreiz arī augļiem.
Barību meklē uz zemes un kokos. Lieliski kāpelē, nereti barojas augstu koku galotnēs.
Sabiedriskā uzvedība
Tēviņi aizsargā teritoriju, kurā uzturas vairākas mātītes. Gan tēviņu, gan mātīšu starpā pastāv hierarhija, kuru noskaidro agresīvās sadursmēs. Mātītes savā starpā izturas agresīvāk nekā tēviņi.
Vairošanās un dzīves cikls
Vairošanās notiek cauru gadu. Mātītēm gadā ir vairāki metieni. Grūsnība ilgst 75–76 dienas. Metienā ir 1–3 mazuļi, bet visbiežāk – viens. Mazuļi dzimst labi attīstīti un ātri aug. Tikko dzimis moko mazulis sver ap 76 g un ir pieaugušā moko miniatūra kopija. Mazuļu aprūpē piedalās abi vecāki. Māte mazuļus zīda 35 dienas, bet 2 dienas veci mazuļi jau nomēģina arī augu barību. Kad beiguši baroties ar mātes pienu, jaunie moko turpina dzīvot tēva alā. Dzimumgatavību sasniedz 4,5–5 mēnešu vecumā. Jaunie moko pieauguša dzīvnieka izmērus sasniedz 6–7 mēnešu vecumā.
Savvaļā dzīves ilgums parasti daudz nepārsniedz 3 gadus. Nebrīvē reģistrēta 11 gadu nodzīvošana.
Dažādi fakti
Moko viegli pieradināt. Brazīlijas vietējie iedzīvotāji moko izmanto pārtikā un tautas medicīnā. Mednieki moko pievilina, atdarinot to svilpienus.
Informācijas avoti
Catzeflis F., Patton J., Percequillo A., Weksler M. 2016. Kerodon rupestris. The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T10988A22190269.http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016-2.RLTS.T10988A22190269.en. Accessed on 13 October 2017.
Nowak R.M. 1991. Genus Kerodon – Rock Cavy, or Moko. – Walker’s Mammals of the World. 5th Edition. Volume II: 912–913. Baltimore & London: The Johns Hopkins University Press.
White A. 2009. Kerodon rupestris. Animal Diversity Web. http://animaldiversity.org/accounts/Kerodon_rupestris/. Accessed on 13 October 2017.
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
