Linneja divpirkstu sliņķis

Ķermeņa uzbūve un pielāgojumi

Sliņķi ir 50 līdz gandrīz 90 centimetrus gari un var svērt no 4 līdz 11 kilogramiem. Sliņķi gandrīz visu dzīvi pavada kokos, kur tie ir barojas un ir drošībā no plēsējiem, bet vismaz reizi nedēļā tiem nākas nokāpt zemē lai nokārotos – pakakātu un pačurātu. Acīgākajiem var paveikties – sliņķim pārvietojoties pa zariem, var ieraudzīt tā mazo astīti!

Lai dzīvotu kokos, sliņķiem jābūt pārsteidzoši spēcīgiem – tos noņemt no koka ir gandrīz neiespējami. Divpirkstu sliņķis savu nosaukumu iegūst no priekškājām, kam ir tikai divi pirksti, bet pakaļkājām – trīs. Tiem ir neparastas ķepas ar gariem, izliektiem nagiem. Briesmu gadījumā sliņķi nebaidās izmantot spēcīgos nagus un pārsteidzoši asos zobus.

Lai lietus sezonā nesamirktu, sliņķu spalva aug pretēji citiem zīdītājiem – tā sadalās uz vēdera un aug virzienā uz muguru. Kažoka mati ir raupji, tāpēc savvaļā tajos dzīvo aļģes un pat vairākas naktstauriņu sugas, kas nav sastopamas nekur citur.

Sliņķi ir vieni no retajiem dzīvniekiem, kuru redze ir monohroma – tie pilnībā neredz krāsas.

Lai gan sliņķi daudziem atgādina pērtiķus, tie ir tuvāk radniecīgi bruņnešiem un skudrulāčiem.

Barošanās

Sliņķi dzīvo augstu kokos, un to lēnās kustības kopā ar maskējošo spalvu padara tos ļoti grūti novērojamus. Tas nozīmē, ka ir ļoti maz informācijas par to barošanos savvaļā. Lielāko barības daļu veido dažādu koku lapas, ziedi, mazie zari un augļi. Daži zinātnieki uzskata, ka sliņķi barojas arī ar to spalvā augošajām aļģēm, bet citi tam nepiekrīt.

Sliņķu zobi aug visu dzīvi. Tiem nav emaljas, tāpēc tie bieži iekrāsojas no lapām, ko sliņķi ēd.

Vairošanās

Mātītes ir gatavas vairoties, kad sasniegušas trīs gadu vecumu, bet tēviņi – vairāk nekā četru gadu vecumā. Biezajā tropu mežā atrast partneri nav viegli, bet divpirkstu sliņķu mātītes ir atradušas tam risinājumu – tās spalgi spiedz un atstāj smaržas uz koku stumbriem. Tēviņš, kas mātīti ir atradis, pie tās paliek vairākas dienas, lai nelaistu klāt citus tēviņus. Ja pie mātītes satiekas vairāki tēviņi, tie cīnās, cenšoties viens otru nogāzt no koka.

Grūsnība sliņķiem ilgst 10 līdz 12 mēnešus. Mātīte visbiežāk dzemdē katru otro gadu, un gandrīz vienmēr piedzimst viens mazuli. Arī dzemdības notiek, karājoties zaros. Mātīte par mazuli rūpējas 3 līdz 12 mēnešus, nēsājot to sev līdzi uz vēdera vai muguras. Tā mazulis iemācās galveno sliņķu mācību – kas ir un kas nav ēdams.

Sugas saglabāšana

Visvairāk sliņķus negatīvi ietekmē dzīvotņu samazināšanos mežu izciršanas dēļ, sliņķus apdraud malu medniecība. Sociālajiem tīkliem var būt negatīva ietekme uz populāciju, palielinot pieprasījumu pēc sliņķiem un citiem eksotiskajiem savvaļas dzīvniekiem turēšanai mājās. Pirms eksotiska mājdzīvnieka iegādes vienmēr pārliecinies par tā izcelsmi un par savām spējām nodrošināt tam visu nepieciešamo!