Trīsjoslu bruņnesis
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Mammalia – zīdītāju klase
- Cingulata – bruņnešu kārta
- Chlamyphoridae – viena no trim bruņnešu dzimtām
- Tolypeutes matacus – dienvidu trīsjoslu bruņnesis
Izplatība savvaļā
Dienvidu trīsjoslu bruņnesis sastopams Dienvidamerikā – Argentīnā, Bolīvijā, Brazīlijā un Paragvajā.
Suga atzīta par daļēji apdraudētu, jo pēdējos gados skaits būtiski samazinājies. Faktori – dzīves vides samazināšanās visā areālā un medības. Bruņnešus plaši izmanto pārtikā, tirgo kā mājas mīluļus gan to izplatības areālā, gan ārpus tā, un tirgo arī no bruņnešu bruņām izgatavotos suvenīrus.
Vai ir tiesa, ka
- Trīsjoslu bruņnesis “aizcērtas” kā slazds?
- Spēja saritināties trīsjoslu bruņnešiem gan noder, gan kaitē?
- Saritināties māk arī tikko piedzimuši bruņnešu mazuļi?
Aizsardzība
Dienvidu trīsjoslu bruņnesis 1996. gadā iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā kā daļēji apdraudēta suga (NT – Near Threatened).
Dzīves vide un pielāgojumi
Dienvidu trīsjoslu bruņnesis apdzīvo sausu savannu (čako) un purvājus gar sausa meža puduriem. Šie bruņneši neierokas, bet slēptuvēm izmanto skudrulāču pamestās alas vai veido migas biezā zālē. Draudu situācijā bruņnesis saritinās kā bumba. Šie ir vienīgie bruņneši, kas spēj “saritināties” pilnībā – to bruņām ir brīvās malas, kurās “saritinoties” ieslēpt galvu, kājas un astīti.
Trīsjoslu bruņnešu saritināšanās nav pasīva aizsardzība vien – saritinoties tie atstāj brīvu joslu gar bruņu malu, un, kad ienaidnieks mēģina tikt klāt bruņneša krūtīm vai vēderam, bruņnesis aizcērt bruņas kā slazdu. Tā ir ļoti efektīva aizsardzība pret dabiskajiem ienaidniekiem. Tomēr pret cilvēkiem tas palīdz maz, tāpēc trīsjoslu bruņnešus ievāc lielākā skaitā nekā citas sugas, kas glābjas mūkot un ierokoties.
Dienvidu trīsjoslu bruņneši tekalē jocīgā gaitā, zemei pieskaras ar priekškāju nagu pašiem galiņiem.
Barība un barošanās
Pamatbarība ir skudras un termīti, ko ar spēcīgajām priekškājām izkašņā no ligzdām, zemes un koku mizas apakšas.
Sabiedriskā uzvedība
Trīsjoslu bruņneši ir vientuļnieki. Tomēr gada aukstajā sezonā mēdz turēties kopā – šajā laikā slēptuvēs atrasti līdz 12 bruņnešiem vienuviet.
Vairošanās un dzīves cikls
Vairošanās temps ir ļoti lēns – dzimst tikai viens mazulis gadā. Paragvajas čako lielākā daļa mazuļu dzimst novembrī–janvārī. Grūsnība ilgst ap 4 mēnešiem.
Jaundzimušais bruņnesītis ir pieaugušā dzīvnieka miniatūra kopija. Nagi ir jau pilnībā izveidojušies un sacietējuši. Tikai acis un ausu atveres piedzimstot vēl ir slēgtas, tās atveras dzīves 3.–4. nedēļā. Tikko piedzimis bruņnesītis jau spēj veikt koordinētas kustības, to skaitā gan staigāt, gan saritināties bumbiņā. Mazuļi ar mātes pienu barojas 72 dienas.
Dzimumgatavību sasniedz 9–12 mēnešu vecumā.
Dzīves ilgums – 12–15 gadi.
Dažādi fakti
Dienvidu trīsjoslu bruņnešiem ir tikai 38 hromosomas, kamēr visām pārējām bruņnešu sugām – 50–64.
Informācijas avoti
Noss A., Superina M., Abba A.M. 2014. Tolypeutes matacus. The IUCN Red List of Threatened Species 2014: e.T21974A47443233. http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2014-1.RLTS.T21974A47443233.en. Accessed on 29 June 2017.
Nowak R.M. 1991. Genus Tolypeutes – Three-banded Armadillos. – Walker’s Mammals of the World. 5th Edition. Volume I: 531–532. Baltimore & London: The Johns Hopkins University Press.
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
