Citroncekula kakadu
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Aves – putnu klase
- Psittaciformes – papagaiļveidīgo kārta
- Cacatuidae – kakadu dzimta
- Cacatua sulphurea – citroncekula kakadu
- Cacatua sulphurea citrinocristata – citroncekula kakadu Sumbas pasuga
Izplatība savvaļā
Citroncekula kakadu izplatīts Indonēzijas austrumos un Austrumtimorā. Sugu visvairāk apdraud nelegālā tirdzniecība un dzīves vides samazināšanās. Nesamērīgos apjomos ķerot un izvedot citroncekula kakadu, savulaik parastā un izplatītā suga XX gs. pēdējā ceturtdaļā piedzīvojusi ļoti strauju skaita samazināšanos un daudzās sākotnējā areāla salās jau izzudusi. 2000. gadā citroncekula kakadu atzīts par bīstami apdraudētu, bet populācijas samazināšanās arvien turpinās.
Vislielākā citroncekula kakadu populācija saglabājusies Sumbas salā (pasuga citrinocristata). 1992. gadā vērtēja, ka Sumbā savvaļā saglabājies ap 3200 (pēc cita vērtējuma – 2376) citroncekula kakadu, turklāt populācija ik gadus samazinājās, iespējams, par 500 putnu. Jādomā, ka populācijas samazināšanās temps vairs nav tik liels, bet samazināšanās turpinās joprojām. Salā arī palicis nu jau maz sugai piemērotas dzīves vides – tikai 10% no salas platības saglabājies mežs 34 atsevišķos fragmentos.
Citroncekula kakadu introducēts Honkongā un Singapūrā. Honkongā dzīvojošie daži simti putnu (pasuga parvula) varētu būt nākuši no Lombokas salas nu jau izzudušās populācijas.
Vai ir tiesa, ka
- Citroncekula kakadu pārtiek no ziediem?
- Citroncekula kakadu mātītēm ir košākas acis nekā tēviņiem?
- Citroncekula kakadu cekuls nemaz nav citrondzeltens?
Aizsardzība
- 1988. gadā iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā, 2000. gadā atzīts par bīstami apdraudētu sugu (CR – Critically Endangered).
- Citroncekula kakadu pasugai citrinocristata izveidota Eiropas ex situ programma (EEP – EAZA Ex-situ Programme), to koordinē Dublinas zoodārzs Īrijā.
- Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) I pielikumā kā suga, kurai draud izmiršana un kuru tieši vai netieši apdraud starptautiskā tirdzniecība.
Dzīves vide
Apdzīvo mežus – mūžzaļos mežus, slapjus lapkoku mežus, musonu mežus un mežmalas. Sastopams arī mežastepē, krūmājos un lauksaimniecības zemēs. Sulavesi sastopams kalnos līdz 500 m augstumam līdz jūras līmeņa, bet Mazo Zunda salu austrumdaļā – līdz pat 1500 m augstumam.
Sumbā citroncekula kakadu ir piemērojušies dzīvot salīdzinoši nelielās mežu teritorijās, bet svarīgi, lai būtu pieejami lieli koki, kur ligzdot.
Barība un barošanās
Citroncekula kakadu barību meklē galvenokārt kokos un barojas ar sēklām, riekstiem, ogām un citiem augļiem, kā arī ziediem.
Pētījumā noskaidrots, ka citroncekula kakadu iecienītākā barība ir maizeskoku (Artocarpus communis) vīrišķie augļi, kokospalmu (Cocos nucifera) augļi un ziedi (veikli tiek galā ar kokosriekstiem), kapoku (Ceiba pentandra) jaunās lapiņas, ziedi un jauni auglīši, vēdekļpalmu Borassus sudaica vīrišķie ziedi, kā arī reģistrēta mangrovju (Avicennia) un vēl vismaz 6 citu augu sugu augļu, ziedu un sēklu ēšana.
Sabiedriskā uzvedība
Citroncekula kakadu labprāt barojas un nakšņo grupās.
Vairošanās un dzīves cikls
Sumbā citroncekula kakadu ligzdošanas sezona ir septembrī–maijā.
Ligzdo koku dobumos, lielākoties – nokaltušos vai trūdošos kokus. Ja iespējams, izmanto plaisas koka stumbrā vai zarā, vai arī jau esošu kādas citas sugas izveidotu ligzdas dobumu. Ligzdošana reģistrēta kokospalmās (Cocos nucifera), maizeskokos (Artocarpus communis), kapokos (Ceiba pentandra), tamarindos (Tamarindus indica) un mangrovēs (Avicennia).
Dējumā ir 2–3 olas. Sīkāku ziņu par perēšanu savvaļā nav, bet pieejama informācija no nebrīves. Perēšana aizņem ap 27 dienām, perē abi vecāki. Mazuļi ir ligzdguļi, tos klāj reta, dzeltena dūna. Mazuļi ligzdā pavada ap 10 nedēļām, tos baro abi vecāki.
Migrācijas
Citroncekula kakadu ir nometnieki un sezonālas migrācijas neveic.
Dažādi fakti
Citroncekula kakadu ir vidēja lieluma papagailis – ķermeņa garums ap 33 cm, svars – ap 350 g.
Tēviņiem acis ir melnas, mātītēm – sarkanbrūnas, bet jaunajiem putniem – bāli pelēkas.
Citroncekula kakadu ir vairākas pasugas, kurām atšķiras ķermeņa lielums, ausu segspalvu dzeltenās krāsas spilgtums un cekula krāsa. C. s. citrinocristata ir mazākā no pasugām, un cekuls ir nevis citrondzeltens, kā varētu sagaidīt pēc pasugai dotā nosaukuma, bet koši oranžs.
Informācijas avoti
BirdLife International 2018. Cacatua sulphurea. The IUCN Red List of Threatened Species 2018: e.T22684777A131874695. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2018-2.RLTS.T22684777A131874695.en. Accessed on 12 January 2021.
Rowley I. 1997. Family Cacatuidae (Cockatoos). – Del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J. (eds). Handbook of the Birds of the World, Volume 4: Sandgrouse to Cuckoos. Pp. 246–279.
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
