Baltpurna briedis
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Mammalia – zīdītāju klase
- Artiodactyla – pārnadžu kārta
- Cervidae – briežu dzimta
- Cervus albirostris – baltpurna briedis
Aizsardzības statuss
Izplatība un dzīves vide
Savvaļā baltpurna brieži ir sastopami tikai Ķīnā. Tie ir pielāgojušies dzīvei 3500–5100 metrus virs jūras līmeņa. Lielākās populācijas apdzīvo Tibetas kalnienes austrumu daļu un dod priekšroku atklātiem biotopiem (zālājiem, krūmājiem), tomēr atsevišķas populācijas sastopamas arī skujkoku mežos.
Ķermeņa uzbūve un pielāgojumi
Baltpurna brieži ir vieni no lielākajiem briežu dzimtas pārstāvjiem. Pieauguša indivīda augstums skaustā ir 1,1–1,3 metri un svars – no 90 līdz 220kg. Tēviņi vidēji ir par 60% smagāki nekā mātītes. Vasarā kažoks ir tumši brūns, bet ziemā tas kļūst gaišāks – pelēkbrūns. Sugas nosaukums cēlies no briežu baltā purna, kas labi akcentē brūno kažoku.
Atšķirībā no citiem briežiem, tiem ir plati, noapaļoti nagi, kas atgādina govju nagus, kā arī relatīvi īsas kājas. Šīs adaptācijas palīdz briežiem pārvietoties pa stāvu un nelīdzenu reljefu. Tēviņiem ir lieli ragi, kas pēc uzbūves nedaudz līdzinās ziemeļbriežu ragiem un var svērt līdz pat 7 kilogramiem.
Barošanās
Baltpurna brieži ir zālēdāji. Tie barojas ar zālaugiem, krūmiem, ķērpjiem, koku lapām un mizām. Baltpurna briežu uzturs satur vismaz 95 dažādas augu sugas.
Vairošanās
Dabā baltpurna briežu tēviņi un mātītes dzīvo atsevišķi līdz pat riesta laikam oktobrī, kad tie veido lielus barus, kuros dažkārt ir pat 300 indivīdi. Grūsnība ilgst aptuveni astoņus mēnešus. Mazuļi dzimst no maija līdz jūnijam. Visbiežāk piedzimst viens, retāk divi mazuļi. Pusstundu pēc dzimšanas tie jau ir spējīgi nostāvēt kājās. Mazulis paliek kopā ar māti, kura to baros ar pienu vismaz 10 mēnešus. Pēc tam jaunie tēviņi pievienojas citiem tēviņiem atsevišķā barā, savukārt mātītes paliek tajā pašā barā, kurā dzimušas.
Sugas saglabāšana
Lai gan Ķīnā šī suga ir aizsargājama, baltpurna brieži tiek medīti lietošanai pārtikā un tradicionālajā ķīniešu medicīnā. Nereti lielo ragu dēļ tiek nomedīti tieši jaunie tēviņi, kas būtiski ietekmē populāciju lielumu un palielina populāciju sadrumstalotību.
Informācijas avoti:
Ehler, P. (2002, April 4). Przewalskium albirostris (white-lipped deer). Animal Diversity Web. Skatīts 17. oktobrī, 2025, https://animaldiversity.org/accounts/Przewalskium_albirostris/
Harris, R.B. 2015. Cervus albirostris. The IUCN Red List of Threatened Species 2015: e.T4256A61976756. http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2015-2.RLTS.T4256A61976756.en
Huffman, B. Thorold’s deer, White-lipped deer ( Przewalskium albirostris ) [Fact sheet]. Ultimate Ungulate. Skatīts 17. oktobrī, 2025, https://www.ultimateungulate.com/Artiodactyla/Przewalskium_albirostris.html
Wilson, D. E., & Mittermeier, R. A. (Eds.). (2011). Handbook of the mammals of the world: Vol. 2. Hoofed mammals. Lynx Edicions.
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
