Melnvaigu zaļspārnītis
Klasifikācija
- Chordata – hordaiņu tips
- Aves – putnu klase
- Psittaciformes – papagaiļveidīgo kārta
- Psittacidae – papagaiļu dzimta
- Agapornis nigrigenis – melnvaigu zaļspārnītis
Izplatība savvaļā
Melnvaigu zaļspārnītis sastopams Āfrikā – Zambijas dienvidrietumos. Agrāk suga bija izplatīta arī Botsvānā, Namībijā un Zimbabvē, bet šīs populācijas jau izzudušas.
Skaita samazināšanos XX gs. veicinājuši trīs galvenie faktori. Jo sevišķi 20.–60. gados melnvaigu zaļspārnīšus lielos apjomos ķēra tirdzniecībai. (Piemēram, saglabājies ziņojums, ka 1929. gadā mājas mīluļu tirgum četru nedēļu laikā vien noķerti ap 16 000 melnvaigu zaļspārnīšu.) 30.–50. gados negatīvi atsaucās arī sugas iecienītās barības sorgo un prosas audzēšanas samazināšanās, pārejot uz kukurūzas audzēšanu. Papildus šiem faktoriem, XX gs. sākumā melnvaigu zaļspārnīšu jau tā nelielajā izplatības areālā sākās dzīves vides samazināšanās, tai pakāpeniski izžūstot. Mopānkoku mežos daudzviet samazinoties pastāvīgajām ūdenskrātuvēm, šajos rajonos izzudušas arī vietējās melnvaigu zaļspārnīšu populācijas. Biotopa izžūšana arvien turpinās un, iespējams, saistīta ar klimata pārmaiņām ilgtermiņā. Turklāt šajā rajonā arī samazinājušies nokrišņi – salīdzinot 1950. un 1995. gadu, vidējais nokrišņu daudzums gadā šajā rajonā samazinājies par 5 mm.
Pašlaik melnvaigu zaļspārnīšus visvairāk apdraud mopānkoku mežu pastiprināta izciršana malkas un kokmateriālu ieguvei. Populācija turpina samazināties.
Vai ir tiesa, ka
- Melnvaigu zaļspārnīši dzer divreiz dienā?
- Melnvaigu zaļspārnīši pārtiek no sveķiem un ķērpjiem?
- Melnvaigu zaļspārnīšiem garšo prosas raža?
Aizsardzība
Iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā kā jutīga suga (VU – Vulnerable).
Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.
Dzīves vide
Melnvaigu zaļspārnīšu apdzīvo jauktus mežus, kuros ir daudz mopānoku (Colophospermum mopane) un kur vēl pieejamas pastāvīgas ūdenskrātuves. Visbiežāk sausajā sezonā uzturas mopānkoku mežos, bet lietus sezonas laikā – tuvumā esošos tīkkoku (Baikiaea plurijuga) mežos. Apmeklē arī lauksaimniecības zemes.
Svarīgi, lai zaļspārnīšu dzīves vietās pie ūdenskrātuvēm nebūtu cilvēku un mājlopu radītu pastāvīgu traucējumu. Zaļspārnīšiem nepieciešams padzerties divreiz dienā.
Barība un barošanās
Melnvaigu zaļspārnīši pārtiek galvenokārt ar zāles un citu augu sēklām, ko sameklē, barojoties uz zemes. Tāpat apmeklē sorgo un prosas laukus. Barību meklē arī kokos – ēd lapas, ziedus, nektāru, mizu, ķērpjus un sveķus, kā arī kukaiņu kāpurus un citus bezmugurkaulniekus. Novēroti ēdam arī augsni.
Starp augiem, kuru sēklas melnvaigu zaļspārnīši ēd, reģistrēti, piemēram, amaranti Amaranthus, dažādas graudzāles – Eragrostis, Hyparrhenia un Rottboellia exaltata, kā arī dažādi koki – Albizia anthelmintica, Combretum massambicense, Rhus quartiniana un Syzygium guineense. Barības sugu vidū minēti arī tīkkoki Pterocarpus antunesiana, kuriem ēd jaunās lapiņas.
Prosas un sorgo ražas laiks sakrīt ar melnvaigu zaļspārnīšu ligzdošanas sezonu, un dažviet tie izpelnījušies ražas postītāju reputāciju. Zambijas dienvidrietumos vērtēts, ka no melnvaigu zaļspārnīšiem cieš 18% no prosas laukiem, kuros putniņi patērē vairāk nekā 20% no ražas.
Sabiedriskā uzvedība
Melnvaigu zaļspārnīši sausajā sezonā dažos rajonos salasās līdz pat 800 putnu baros.
Vairošanās un dzīves cikls
Ligzdošanas sezona sakrīt ar lietus periodu un sausās sezonas sākumu. Zambijā dēšana reģistrēta novembrī–decembrī. Ligzdo lielu, vecu mopānkoku dobumos, ligzdiņai ir kupolveida forma. Domājams, ka ligzdas vietas izmanto atkārtoti. Nav daudz informācijas par ligzdošanu savvaļā; novēroti perējumi ar 6–7 mazuļiem. Nebrīvē dējumos ir 3–8 olas, perē ap 24 dienām, mazuļi ir ligzdguļi un ligzdā pavada ap 41 dienu.
Migrācijas
Veic netālas sezonālas pārvietošanās vai sastopami vienā rajonā cauru gadu.
Informācijas avoti
BirdLife International 2016. Agapornis nigrigenis. The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T22685360A93069915. http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016-3.RLTS.T22685360A93069915.en. Accessed on 6 January 2021.
Collar N.J. 1997. Family Psittacidae (Parrots). – Del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J. (eds). Handbook of the Birds of the World, Volume 4: Sandgrouse to Cuckoos. Pp. 280–477.
Mūsu atbalstītāji un sadarbības partneri
