Šī projekta mērķi bija noskaidrot Rīgas zoodārzā rehabilitēto roņu izdzīvotību savvaļā. No nr. 183868 (Melluzis) GPS signālus saņēmām 44 dienas (831 signāls), no nr. 183869 (Irbe) – 277 dienas (9735 signāli) un no nr. 183870 (Grīva) – 46 dienas (905 signāli). Visi trīs dzīvnieki jūrā migrēja pa dažādiem ceļiem, kuri šķiet saistīti ar Baltijas jūras ūdens virsas straumēm.

Attēlā: Baltijas jūras straumju virzieni

Nr. 183868 - Melluzis - devās uz ieeju Botnijas līcī, tad, ceļojot tuvu Zviedrijas krastam, sasniedza Dāniju.

(Atsevišķu koordināšu atrašanās uz sauszemes ir izkropļotu GPS signālu radīta kļūda.)

Nr. 183869 - Irbe -, ko izlaida Ventspils tuvumā, aizceļoja uz Gotlandes dienvidiem, tad uzturējās Bornholmas tuvumā.

(Atsevišķu koordināšu atrašanās uz sauszemes ir izkropļotu GPS signālu radīta kļūda.)

Nr. 183870 - Grīva -, ko izlaida Rīgas līcī, ceļoja rajonā starp Roņu salu un Sāremā, tad palika jūrā Ventspils tuvumā.

(Atsevišķu koordināšu atrašanās uz sauszemes ir izkropļotu GPS signālu radīta kļūda.)

Mūsu dati liecina, ka mūsu dzīvnieki migrācijas laikā pārvietojās pa Baltijas jūras straumēm, apmeklējot sugas galvenās kolonijas (violetie punkti kartē) un barošanās rajonus (zaļie laukumi kartē). Līdzšinējie rezultāti rāda, ka izlaistie dzīvnieki labi adaptējas dzīvei jūrai (pieņemam, ka signālu saņemšana no raidītājiem nr. 183868 un 183870 tika pārtrūka tehnisku problēmu dēļ). Mūsu dati palīdzēs pētījumiem nākotnē, sniedzot vairāk informācijas par sugas migrācijām Baltijas jūrā un saikni starp vairošanās populācijām.

Attēlā:

• violetie punkti ir pelēko roņu galveno koloniju uzturēšanās vietas
• zaļie laukumi ir pelēko roņu galvenie barošanās rajoni

2021. gadā iegūtie trīs pelēko roņu pārvietošanās GPS dati:

• ļāva pirmo reizi Latvijā veikt roņu satelītsekošanu;
• pierādīja, ka izlaistie roņi nevis paliek izlaišanas vietā, bet veic tālas migrācijas, sasniedzot pat Dāniju; tas atspēko apgalvojumu, ka izlaistie roņi varētu kaitēt zvejniecībai Rīgas līcī;
• parādīja, ka izlaisto dzīvnieku uzvedība atbilst sugai raksturīgajam dabiskajam dzīvesveidam, un zoodārzā rehabilitētie roņi labi spēj pielāgoties dabiskajai videi.

Rīgas Zooloģiskā dārza roņus un Latvijas piekrastē nonākušo ronēnu rehabilitāciju jau ilgus gadus atbalsta Ventspils pilsēta.