Smilšu krupis (Epidalea calamita) iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā (2. kategorijā), skaits Latvijā samazinās. 2010.–2013. gadā Garākalna dabas liegumā Bēnes pagastā izlaisti 338 Rīgas zoodārzā savairotie smilšu krupji ar mērķi papildināt un stiprināt savvaļas populāciju.
Publikācijas
Smilšu krupji (Epidalea calamita) Rīgas zoodārzā. – Foto: Juris Zvirgzds
Rīgas zoodārzs iespēju robežās uzņem nelaimē nonākušus savvaļas dzīvniekus, atveseļo tos un, ja iespējams, izlaiž dabā. 2008.–2017. gadā zoodārza karantīnā uzņemti 377 savvaļas dzīvnieki. 228 no tiem izdevās atveseļot. 77 no sekmīgi rehabilitētajiem dzīvniekiem izlaidām dabā.
Dzīvnieku atveseļošanu veic gan Rīgas zoodārza karantīnā, gan ārpilsētas bāzē "Cīruļi". Kad 2002. gada vasarā vētra Zemgalē nogāza daudzas balto stārķu (Ciconia ciconia) ligzdas un jūlijā–augustā sausums stārķiem būtiski samazināja barības avotu, "Cīruļi" uzņēma 21 balto stārķi. 11 stārķēnus izdevās sekmīgi rehabilitēt, deviņi no tiem spēja pievienoties savvaļas stārķu rudens migrācijai uz Āfriku.
Zoodārzs nespēj palīdzēt visos gadījumos, jo vieta un resursi ir ierobežoti. Pēdējos gados Latvijā izveidoti vairāki savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centri, kas ļauj labāk risināt situācijas, kad dzīvniekiem nepieciešama palīdzība. Zoodārzs pasākumu un kampaņu ietvaros izplata izglītojošu informāciju, lai mazinātu dzīvnieku nepamatotu nonākšanu nebrīvē.
Publikācijas
Birne I. 2017. Savvaļas dzīvniekam nepieciešama palīdzība? Ko darīt? – Latvijas Veterinārārstu biedrības ikgadējā konference 3.03.2017., Rīga.
Iedzīvotāju atnesti savvaļas ežu (Erinaceus roumanicus) mazuļi Rīgas zoodārza karantīnā. – Foto: Māris Lielkalns
Savvaļas meža pūču (Strix aluco) mazuļi. Ja iedzīvotaju pamanītie pūcēni nav novārguši, nav savainoti un tiem nedraud acīmredzamas briesmas, tos nav "jāglābj", jo par tiem parūpēsies vecāki, kas atrodas tuvumā. – Foto: Elīna Gulbe
Rīgas zoodārzs uzņem jūras krastā izskalotos roņu mazuļus situācijās, kad tie nonākuši nelaimē vai ir apdraudēti. 1983.–2017. gadā zoodārzā nonāca 138 ronēni, sekmīgi atveseļoti 66 no tiem. Izaudzētie jaunie roņi iekļauti zoodārza kolekcijā, nosūtīti citiem zoodārziem vai izlaisti jūrā. 2002.–2017. gadā Rīgas jūras līcī izlaisti 16 no rehabilitētajiem ronēniem. Visi iezīmēti ar pleznu markām, un nav saņemtas ziņas par iezīmēto roņu atrašanu.
Publikācijas
Jačmenkina K. 2008. Roņi Rīgas zoodārzā. Prezentācija seminārā.
_crop600.jpg)
Pelēko roņu (Halichoerus grypus) mazulis rehabilitācijā Rīgas zoodārzā. – Foto: Sergejs Čičagovs
2005. gadā sadarbībā ar Latgales zoodārzu realizēta akcija "Meklējam purva bruņrupuci Latvijā", aicinot ziņot par purva bruņrupuču (Emys orbicularis) atradnēm. Projektu finansiāli atbalstīja Latvijas Vides aizsardzības fonds.
Publikācijas
Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2005. Meklējam purva bruņrupuci Latvijā. Buklets.
Līdaka L. 2006. Kampaņa "Bruņas briesmās". – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2005. 3.–5. lpp.
Latvijā savvaļā sastopamais retais purva bruņrupucis (Emys orbicularis). – Foto: Sergejs Čičagovs
Lai samazinātu invazīvu sugu nonākšanu Latvijas dabā, piedāvājot iespēju tajā nodot bijušos mājas mīluļus – ūdens un sauszemes bruņrupučus. 2003.–2017. gadā zoodārzā pieņemti 413 bruņrupuči, visvairāk – dažādu pasugu sarkanausu bruņrupuči. Bruņrupuču patversmes izveidošana palīdzēja izglītot iedzīvotājus, kā arī izvietot daļu saņemto bruņrupuču, atrodot tiem jaunus, atbildīgus saimniekus.
Potenciāli invazīva suga – Latvijas dabai svešais sarkanausu bruņrupucis (Trachemys scripta elegans). – Foto: Elīna Gulbe
No 1952. gada ik pavasari Putnu dienās Rīgas zoodārzā notiek mākslīgo ligzdvietu izgatavošana putniem. Ik gadus gatavo būrīšus mājas strazdiem un sīkajiem dobumperētājiem putniem – zīlītēm, melnajiem mušķērājiem, erickiņiem. Katru gadu arī uzsveram kādas retas dobumperētājas sugas aizsardzības problēmas, un tai pagatavotās ligzdvietas tiek izliktas aizsargājamajās dabas teritorijās, tā atbalstot šo sugu izpēti un saglabāšanu. Pievērsām sabiedrības uzmanību lauku piekūnam (2006), gaigalai (2008), plīvurpūcei (2009), urālpūcei (2010), meža pūcei (2011, 2012), zaļajai vārnai (1013), pupuķim (2014), apodziņam (2017), bikšainajam apogam (2018), kā arī meža susurim (2007, 2015, 2016). Putnu dienu atbalstītāju vidū ir Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Latvijas Pūču izpētes biedrība.
Publikācijas
Putnu dienas zoodārzā. – Foto: Elīna Gulbe
Putnu dienas zoodārzā. – Foto: Elīna Gulbe