Smilšu krupju savvaļas populācijas papildināšana Latvijā

Smilšu krupis (Epidalea calamita) iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā (2. kategorijā), skaits Latvijā samazinās. 2010.–2013. gadā Garākalna dabas liegumā Bēnes pagastā izlaisti 338 Rīgas zoodārzā savairotie smilšu krupji ar mērķi papildināt un stiprināt savvaļas populāciju.

Publikācijas

Hrščenoviča E. 2004. Smilšu krupja vairošana RNZD. – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2003. 38. lpp.

 

Savvaļas dzīvnieku rehabilitācija

Rīgas zoodārzs iespēju robežās uzņem nelaimē nonākušus savvaļas dzīvniekus, atveseļo tos un, ja iespējams, izlaiž dabā. 2008.–2017. gadā zoodārza karantīnā uzņemti 377 savvaļas dzīvnieki. 228 no tiem izdevās atveseļot. 77 no sekmīgi rehabilitētajiem dzīvniekiem izlaidām dabā.

Dzīvnieku atveseļošanu veic gan Rīgas zoodārza karantīnā, gan ārpilsētas bāzē "Cīruļi". Kad 2002. gada vasarā vētra Zemgalē nogāza daudzas balto stārķu (Ciconia ciconia) ligzdas un jūlijā–augustā sausums stārķiem būtiski samazināja barības avotu, "Cīruļi" uzņēma 21 balto stārķi. 11 stārķēnus izdevās sekmīgi rehabilitēt, deviņi no tiem spēja pievienoties savvaļas stārķu rudens migrācijai uz Āfriku.

Zoodārzs nespēj palīdzēt visos gadījumos, jo vieta un resursi ir ierobežoti. Pēdējos gados Latvijā izveidoti vairāki savvaļas dzīvnieku rehabilitācijas centri, kas ļauj labāk risināt situācijas, kad dzīvniekiem nepieciešama palīdzība. Zoodārzs pasākumu un kampaņu ietvaros izplata izglītojošu informāciju, lai mazinātu dzīvnieku nepamatotu nonākšanu nebrīvē.

Publikācijas

Vītola G. 2021. Dzīvnieku rehabilitācija 2020. gadā. – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2020. 40. lpp.

Vītola G. 2020. Dzīvnieku rehabilitācija 2019. gadā. – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2019. 39. lpp.

Birne I. 2019. Veterinārais dienests. – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2018. 43.–44. lpp.

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2018. Dzīvnieku rehabilitācija 2017. gadā. – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2017. 37. lpp.

Birne I. 2017. Savvaļas dzīvniekam nepieciešama palīdzība? Ko darīt? – Latvijas Veterinārārstu biedrības ikgadējā konference 3.03.2017., Rīga.

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2017. Dzīvnieku rehabilitācija 2016. gadā. – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2016. 37. lpp.

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2016. Dzīvnieku rehabilitācija 2015. gadā. – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2015. 38. lpp.

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2015. Dzīvnieku rehabilitācija 2014. gadā. – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2014. 38. lpp.

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2014. Dzīvnieku rehabilitācija 2013. gadā. – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2013. 36.–37. lpp.

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2013. Dzīvnieku rehabilitācija 2012. gadā. – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2012. 37.–38. lpp.

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2012. Dzīvnieku rehabilitācija 2011. gadā. – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2011. 31.–32. lpp.

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2011. Dzīvnieku rehabilitācija 2010. gadā. – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2010. 30.–31. lpp.

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2010. Dzīvnieku rehabilitācija 2009. gadā. – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2009. 27. lpp.

 

Roņu mazuļu rehabilitācija

Rīgas zoodārzs uzņem jūras krastā izskalotos roņu mazuļus situācijās, kad tie nonākuši nelaimē vai ir apdraudēti. 1983.–2017. gadā zoodārzā nonāca 138 ronēni, sekmīgi atveseļoti 66 no tiem. Izaudzētie jaunie roņi iekļauti zoodārza kolekcijā, nosūtīti citiem zoodārziem vai izlaisti jūrā. 2002.–2017. gadā Rīgas jūras līcī izlaisti 16 no rehabilitētajiem ronēniem. Visi iezīmēti ar pleznu markām, un nav saņemtas ziņas par iezīmēto roņu atrašanu.

Publikācijas

Jačmenkina K. 2008. Roņi Rīgas zoodārzā. Prezentācija seminārā.

 

Ekotoksikoloģiskie pētījumi Latvijā

2019. gadā Rīgas zoodārzā sākti ekotoksikoloģiskie pētījumi, analizējot paraugus no rehabilitācijai saņemtajiem roņu mazuļiem. Pētījumi tiek veikti sadarbībā ar Mursijas universitāti Spānijā un Latvijas Universitāti.

Publikācijas

Díaz Hurtado A. 2020. Mercurio y Selenio en foca gris (Halichoerus grypus) del golfo de Riga, Mar Báltico. Trabajo de Fin de Máster. Universidad de Murcia. (Maģistra darbs, spāņu valodā.)

Vīra S.R. 2020. Dzīvsudraba piesārņojums pelēkā roņa Halichoerus grypus audos. Kursa darbs. Rīga: Latvijas Universitāte.

 

Pilotprojekts rehabilitētu ūpju atlaišanai dabā

2002. gada rudenī Engures ezera apkārtnē tika izlaisti četri Rīgas zoodārzā izaudzēti Eiropas ūpji, un to pārvietošanās tikai izsekota ar radio telemetrijas palīdzību. Eksperimenta mērķis bija noskaidrot, kā rehabilitēti ūpji pielāgojas dzīvei savvaļā un kas jāņem vērā, plānojot izlaišanas metodes. Izlaišana tika veikta Latvijas Ornitoloģijas biedrības projekta ietvaros, ko finansiāli nodrošināja Latvijas Vides aizsardzības fonds un Rīgas zoodārzs.

Publikācijas

Gulbe E. 2003. Ūpju izlaišanas pilotprojekts. – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2002. 62.–66. lpp.

Gulbe E. 2002. Ūpju brīvlaišanas sāga: Vai viegli būt ūpim mežā? – Putni dabā 12.4: 8–13.

 

Meklējam purva bruņrupuci

2005. gadā sadarbībā ar Latgales zoodārzu realizēta akcija "Meklējam purva bruņrupuci Latvijā", aicinot ziņot par purva bruņrupuču (Emys orbicularis) atradnēm. Projektu finansiāli atbalstīja Latvijas Vides aizsardzības fonds.

Publikācijas

Līdaka L. 2006. Kampaņa "Bruņas briesmās". – Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2005. 3.–5. lpp.

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs 2005. Meklējam purva bruņrupuci Latvijā. Buklets.

 

Bruņrupuču patversme

Lai samazinātu invazīvu sugu nonākšanu Latvijas dabā, piedāvājot iespēju tajā nodot bijušos mājas mīluļus – ūdens un sauszemes bruņrupučus. 2003.–2020. gadā zoodārzā pieņemti 513 bruņrupuči, visvairāk – dažādu pasugu sarkanausu bruņrupuči. Bruņrupuču patversmes izveidošana palīdzēja izglītot iedzīvotājus, kā arī izvietot daļu saņemto bruņrupuču, atrodot tiem jaunus, atbildīgus saimniekus.

 

Putnu dienas

No 1952. gada ik pavasari Putnu dienās Rīgas zoodārzā notiek mākslīgo ligzdvietu izgatavošana putniem. Ik gadus gatavo būrīšus mājas strazdiem un sīkajiem dobumperētājiem putniem – zīlītēm, melnajiem mušķērājiem, erickiņiem. Katru gadu arī uzsveram kādas retas dobumperētājas sugas aizsardzības problēmas, un tai pagatavotās ligzdvietas tiek izliktas aizsargājamajās dabas teritorijās, tā atbalstot šo sugu izpēti un saglabāšanu. Pievērsām sabiedrības uzmanību lauku piekūnam (2006), gaigalai (2008), plīvurpūcei (2009), urālpūcei (2010, 2019), meža pūcei (2011, 2012), zaļajai vārnai (1013), pupuķim (2014), apodziņam (2017), bikšainajam apogam (2018), kā arī meža susurim (2007, 2015, 2016). Putnu dienu atbalstītāju vidū ir Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Latvijas Pūču izpētes biedrība.

Publikācijas

Līdaka L., Di Marzio A., Lielkalns M., Graubica G. 2019. Bird Day at Riga Zoo – Tradition, Education and Conservation. Poster report. EAZA Education Conference, Skansen, Sweden 25.–28.03.2019. (Angļu valodā.)

Līdaka L., Graubica D., Lielkalns M. 2015. Emotion and event – two important tools in education and communication work in Riga Zoo. Poster  Report/How to inspire people to act – turning education theory into action. EZE Conference, Lisbon, 10.03.2015. (Angļu valodā.)