Par Rīgas Zooloģiskā dārza oficiālās atklāšanas dienu uzskatām 1912. gada 14. oktobri, kad lietišķā atmosfērā parakstīts tā pieņemšanas akts. Biedrība “Zooloģiskais dārzs Rīgā” par saziedotiem līdzekļiem izveidoja ārkārtīgi modernu Zooloģisko dārzu. 

Zoodārza straujo attīstību pārtrauca Pirmais pasaules karš, 1917. gada beigās iestādi faktiski slēdza. Daļu dzīvnieku aizveda uz Vāciju, pārējos nācās likvidēt.

Kopš 1921. gada Rīgas Zooloģiskā dārza teritorija bija nodota Sociālās apgādības nodaļai, kas tajā rīkoja vasaras nometnes bērniem. 

Zooloģiskais dārzs nelielā agrākās teritorijas daļā atsāka darboties 1933. gada 24. septembrī. Atjaunojot vecās un veidojot jaunas ekspozīcijas, biedrības “Latvijas zooloģiskais dārzs” vadībā, tas atkal uzplauka, un līdz 1940. gadam atguva visu agrāko platību.

Otrā pasaules kara laikā Rīgas Zooloģiskais dārzs turpināja darboties, un kara beigās darbiniekiem izdevās paglābt kolekciju no izvešanas uz Vāciju.

Padomju periodā, par spīti ierobežotajiem apstākļiem, dzīvnieku kolekcija bija daudzveidīga, un Zooloģiskais dārzs bija viens no labākajiem Padomju Savienībā.

Latvijas neatkarību Rīgas Zooloģiskais dārzs sagaidīja ar laika zoba skartām ēkām un komunikācijām. Pateicoties valsts, pilsētas un sponsoru atbalstam, radošiem un ideju bagātiem darbiniekiem izdevās dārzu mainīt un pilnveidot. 

1992. gada novembrī Rīgas Zooloģisko dārzu uzņēma Eiropas Zoodārzu un akvāriju asociācijā (EAZA), bet decembrī ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu tas kļuva par Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu.