Tropu mēnesis - tuvoties bīstami
2021.02.15.

Februāra trešā nedēļa veltīta tiem dzīvniekiem, kuriem distancēties no citiem ir ļoti viegli, jo... visi no viņiem baidās! Kāpēc?

Pirmdiena - kāpēc tuvoties bīstami?

 

Pirmkārt, lai radītu visos bailes, ir jāizaug ļoti lielam! Lūk, gaviālkrokodili, kas ir vieni no lielākajiem krokodilu kārtas pārstāvjiem, augumā var sasniegt pat vairāk nekā 5 metrus. Pasaulē garākās čūskas gods, līdzās anakondai, pienākas tīklotajam pitonam, kurš varot izaugt pat līdz 10 metriem. Rīgas zoodārza Tropu mājas pitonam gan vēl jāpaaugas gandrīz divreiz garākam. Vieni no prāvākajiem saldūdens bruņrupučiem ir Āfrikas mīkstrupuči, kuru diametrs var būt pat 1,2 metri. Un žokļi kā kalēja stangas! Bet 1,4 kilogramus smagās milzu racējvardes mutē pazūd gan citas vardes, gan čūskas un pat grauzēji. Tomēr nez vai pat viņai pa zobam būtu pasaulē smagākais zarkukainis Heteropteryx dilatata bīstami dzelkšņainām kājām un ķermeni.

Daudziem bail gan var būt arī no pavisam sīkiem dzīvniekiem,  jo tie ir ļoti indīgi. Par vienu no indīgākajiem dzīvniekiem pasaulē var uzskatīt niecīgo zeltaino indesvardi, kura par savu bīstamību informē ar spilgto ķermeņa krāsu. Indīgas ir arī citu sugu indesvardes, dendrobati un mantellas. Un visi šie abinieki ir ļoti uzkrītoši krāsoti, lai izvairītos no pārpratumiem. Līdzīgu taktiku izmanto arī daži kukaiņi – ar indīgu durkli bruņotās divpunktu laupītājblakts muguru rotā gaiši punkti, bet augšstilbi krāsoti spilgti dzelteni. Savukārt mazie, negaršīgie blaktēni ir krāšņi kā bārbeles ogas.

Brīdināt gan var ne tikai ar krāsu. Piemēram, Āfrikas koku dzeloņcūka par savu adatu asumu brīdina skaļi grabinot adatu pušķi astes galā.

Diemžēl, ne visi dzīvnieki ir apzinīgi un brīdina apkārtējos par savām bīstamajām spējām. Piemēram, skorpioni ir īsti slēpšanās meistari un par neuzmanīgu pietuvošanos var sodīt ar indīgā dzeloņa dūrienu. Arī skudrulācis četrpirkstu tamandua savus ieročus - vairākus centimetrus garos nagus, atvāž tikai tad, kad ienaidnieks jau līdzās. Bet, ja paņem rokās, vai nedod Dievs, mutē, tūkstoškāji, tas izdala kodīgu šķidrumu, kas pat uz cilvēka rokas atstāj apdegumam līdzīgas pēdas. Un arī labi maskētais putnuzirneklis, negaidīti pārsteigts, var izspārdīt uz visām pusēm adatām līdzīgos sariņus, kas klāj tā vēderu. Sariņi satur alerģiskas vielas, kas spēcīgi kairina jutīgākās ādas vietas! Sāpīgi un nepatīkami!

Jā, dabā mānīgas var būt gan briesmas, gan arī drošība, tāpēc tur nav vietas ne paniskām bailēm, ne arī bravūrai un pārgalvībai. Tāpat, kā šobrīd cilvēku sabiedrībā.

 

Otrdiena - jo lielāks, jo labāk

Izmēram ir nozīme! Dzīvnieku pasaulē ķermeņa izmērs nosaka to, kuru var apēst un kurš var apēst. Jo lielāka mute, jo lielāks kumoss tajā ieiet. Savukārt, jo lielāks kumoss, jo mazāk mutes, kuras to var nokost. Tātad, lai paliktu dzīvs, jāaug lielam, ļoti lielam.

Cilvēki izaug un viss - lai cik vecāki arī kļūtu, augstākus plauktus neaizsniegt. Taču vairāki dzīvnieki, gadiem ejot, kļūst tikai lielāki, piemēram, tīklotais pitons un gaviālkrokodils nekad nepārstās augt!

Zoodārza Tropu mājā ir daudz dzīvnieku, kas savā svara kategorijā ir milži. Iepazīsim dažus no tiem!

Diemžēl lielums ne vienmēr palīdz. Pitoniem tas pat ir traucējis. Austrumu zemēs agrākos gados ienesīgs rūpals bija dažādi modes izstrādājumi no čūskas ādas. Tā rezultātā vispriecīgākais ķērājs bija tad, ja atrada augumā garāku čūsku. No tās varēja izgatavot nevis piemēram, četras somiņas, bet gan astoņas. Izdevīgi! Šī iemesla dēļ lielās čūskas tika izķertas un laika gaitā tika veikta selektīva izlase. Dzīvot un vairoties varēja tikai augumā mazāki pitoni. Pakāpeniski minimālisms sāk kļūt par ģenētisku pazīmi. Tāpēc par milzu pitoniem, kuri sasnieguši 10 un pat 13 metrus nu jau visbiežāk stāsta leģendas reiz bija…

 

Trešdiena - Tropu mājas milži bildēs

Fotogalerijā skatām Zoodārza Tropu mājas lielākos iemītniekus. Salīdzināt tīkloto pitonu ar tūkstoškāji nevar, tomēr katrs savā svara kategorijā ir milzeņi.

 

Ceturtdiena - esmu indīgs

Kamēr vieni mēģina dzīvot slepenībā, tā lai neviens nenojaustu par to eksistenci, citi uzdrošinās dzīvot atklāti un koši rotāties. 

Skatām foto galeriju! Tajā dažādas bīstamas radības. Dažas šķiet mīļas, jaukas un pūkainas, bet še tev!

Brīdinu – esmu indīgs!

Spilgtām krāsām dzīvnieku pasaulē ir plaša nozīme. Krāsas var kalpot  kā priekšvēstnesis, kurš uzskatāmi ziņo - nenāc klāt! Kāpēc nenākt klāt? Tāpēc, ka šie dzīvnieki ir negaršīgi vai pat bīstami un par to brīdina.

Raibais dendrobats Dendrobates leucomelas vai zilais dendrobats D. tinctorius var. azureus

Dendrobati ir slaveni sava indīguma un košā krāsojuma dēļ. Zoodārzā par to uztraukums ir maz, jo vardes indīgas kļūst tikai ēdot skudras un citus bezmugurkaulniekus, kas sastopami to dabiskajā vidē. Dendrobatu indīgums var būt ļoti daudzveidīgs - no halucinogēniem līdz neirotoksīniem.

Zeltainā indesvarde Phyllobates terribilis

Zeltainā indesvarde ir viens no pasaulē indīgākajiem dzīvniekiem - ar vienu vardi pietiek lai noindētu 10 pieaugušus cilvēkus! Kolumbijā ciltis vardi izmanto bultu saindēšanai. Indesvarde savu indi uzkrāj līdzīgi kā dendrobati un kolekcijā nav indīgas, bet ja reiz varde ir ieguvusi indīgumu, tā ir bīstama vēl gadiem ilgi.

Zarkukainis Peruphasma schultei

Peru tumšais skaistulis izceļas citu zarkukaiņu vidū. Īpašs ir ne tikai samtaini melnais ķermeņa krāsojums un dzeltenās acis, bet arī tā aizsardzības mehānismi. Kad zarkukainis jūtas apdraudēts, tas apžilbina uzbrucēju ar sarkanas krāsas spārniem. Brīdinājums vietā, jo no dziedzeriem pie galvas Peru zarkukainis var izšļākt kairinošu šķidrumu ar nepatīkamu smaku. 

Es jau neko, bet ja neliksi mani mierā, tad dabūsi!

Tomēr neskati vīru pēc cepures!  Arī izveicīgiem slēpšanās meistariem vajadzīgs plāns B, tādēļ vairāki dzīvnieki var izrādīties aprīkoti ar ķīmiskiem aizsardzības līdzekļiem, par to nevienu iepriekš nebrīdinot. Un tad uzbrucēju sagaida pēkšņs pārsteigums.

Putnuzirneklis

Putnuzirnekļu “pūkainībai” ir vairākas funkcijas - sariņi palīdz sajust apkārtnē notiekošo, notvert barību un pat saost, bet ja draud briesmas, tad “spalvas iet pa gaisu”! Aizsargājoties vairākums putnuzirnekļu sāk spārdīties - tie ar pakaļkājām sāk kasīt vēdera augšpusi. Sariņi ir smalki un viegli, tādēļ aizlido uzbrucēja virzienā. Tā ir neaizmirstama pieredze - nieze un kairinājums, kas vēl dienām ilgi atgādina, ka pusdienas jāmeklē citur!

Mazais resnais loris Nycticebus pygmaeus

Mazajiem resnajiem loriem elkoņu iekšpusē ir dziedzeri, kas izdala smirdīgu vielu, kas sajaukumā ar lora siekalām ir indīga. Mātes šo toksīnu arī ielaiza mazuļu vilnā, kad atstāj tos, pašas dodamās barības meklējumos. Toksīns nav nāvējošs cilvēkam, tomēr izraisa sāpīgu satūkumu un var izraisīt vispārēju šoku. Ja smirdīgā viela ienaidnieku neatvaira, loris nereti krīt nost no zara un saveļas kamolā. Plašāk par mazo resno lori šeit!

Savukārt praktiskai darbošanai noderēs krāsojamā darba lapa! Ieteicams krāsot ar guašas krāsām, jo tām akurāt ir līdzīga smarža kādu izdala šis tūkstoškājis. Nebaidieties, jo krāsu ražošanai neizmanto tūkstoškājus un guašas krāsa nav indīga. Daudzu dzīvnieku izdalītās nepatīkamās vielas ir vairāku vielu kokteilis, kas savā starpā sajaucoties rada citiem bīstamus savienojumus.

 

Piektdiena - izlikšanās

Apģērbu veikalā modeles cenšas parādīt tērpu labākajā gaismā - pērc, tev izskatīsies tikpat labi, kā man! Izrādās arī čūskas spēj atdarināt modeļus. Galvenais ir izlikties, ka esi bīstams. Tā kā plēsēji ir dzīves gaitā iepazinuši dažādus neēdamas dzīvās radības, tad turpmākajos barības meklējumos tie cenšas izvairīties no pagātnē pieļautajām kļūdām. Ja kāds ir sastapies ar skorpionu, tad nekādā gadījumā necentīsies apēst skorpionam līdzīgus objektus. Vai, ja bijušas problēmas ar bitēm vai lapsenēm, tad arī pilnīgi nekaitīgai ziedumušai, kas ir līdzīgi krāsota, noteikti metīs līkumu. It sevišķi vēl tad, ja kukainis vēl dūks līdzīgi kā bīstamais dzīvnieks.

Sinaloa pienačūska Lampropeltis triangulum sinaloae

Sinaloa pienačūska apdzīvo Meksikas pustuksnešus - to pašu teritoriju, ko indīgās koraļčūskas. Koraļčūskas vietējie plēsēji jau pazīst un zina, ka sarkani/balti/melni strīpaino aiztikt nedrīkst! Pienačūska šo piesardzību izmanto savā labā - čūska ir pilnīgi nekaitīga, bet plēsējs to nezin. Kaut arī krāsu salikums ir nedaudz savādāks nekā bīstamajam rāpulim, tomēr ātrumā neviens uzbrucējs nepaspēj to aptvert, un patiesībā arī nevēlas izpētīt. Labāk izvairīties nekā kļūdīties!

Savukārt nosaukums “pienačūska” ir pārpratums. Šos rāpuļus cilvēki visbiežāk ievēroja govju kūtīs un samazinoties izslaukumam tika izdarīts kļūdains secinājums - čūskas nāk izzīst pienu! Patiesībā to klātbūtne ir saistīta ar grauzējiem, kas čūskām ļoti garšo. Tādējādi pienačūskas sniedz būtisku palīdzību vietējiem iedzīvotājiem - tās izķer grauzējus, nevis dzer pienu.

Atrodi atšķirības starp pienačūsku un koraļčūsku!

 

***

Tā kā šogad februārī Tropu mājas durvis, visticamāk, paliks slēgtas un apmeklētāji varēs vērot vien tos zoodārza dzīvniekus, kas mīt ārpus telpām, visu februāri aicinām paviesoties zoodārza mājaslapā vai sekot Rīgas zooloģiskajam dārzam Facebook kontā kur varēs uzzināt daudzus interesantus faktus par to, kā tropu dzīvnieki piemērojušies izdzīvošanai visai skarbajā tropu vidē.

Attālināti paviesoties Zoodārza Tropu mājā - skatīt galeriju!

Dzīvosim veseli un drošībā!

< Atpakaļ

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs, elektroniskā pasta adrese: info@rigazoo.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit