Tropu mēnesis - sadarbība
2021.02.22.

Attālinātā Tropu mēneša ceturtā nedēļa veltīta tiem dzīvniekiem, kuri ar visām dzīves grūtībām tiek galā pateicoties savstarpējai sapratnei un disciplīnai milzu kolektīvā.

Pirmdiena - sadarbībā ir spēks

Mums, cilvēkiem, labpatīk domāt, ka visuvarens ir mūsu katra unikālais prāts. Tomēr dzīvnieku pasaulē ir piemēri tam, ka teju neiespējamo var paveikt, ja piemīt unikāls kolektīvais prāts un savstarpējā sapratne.

Milzīgajā, krūmu zaros iebūvētajā audējskudru kolonijā mīt simtiem tūkstoši skudru un šajā mājsaimniecībā visas skudras ir radinieces, jo tām ir tikai viena māte. Tikko kāds sadomā izpostīt netīras marles kokonam līdzīgo pūzni, skudras, ne mirkli nedomājot par savu drošību, metas to pašaizliedzīgi aizstāvēt ar aso žokļu palīdzību. Bet sabojātā pūžņa atjaunošanā tiek iesaistīti pat bērni – skudru kāpuri, jo pūznis būvēts sastiprinot augu daļiņas ar gaisā ātri sacietējošiem kāpuru izdalījumiem. Audējskudru mazulis – kāpurs tiek satverts žokļos un ar to, kā ar dzijas kamolu, tiek uzaustas pūžņa sienas un jumts. Strādā visi!

Savukārt lapgriežskudru kolektīvā vērojama ne tikai lieliska darba organizācija, bet arī unikāla darba dalīšana, un dažādu darbu darītājas atšķiras arī pēc ķermeņa struktūras un izmēriem. Tā veiksmīgi var nodrošināt pūžņa izveidi, jaunās paaudzes aprūpi un barības – sēņu ražošanu. Vidējā izmēra darba skudras griež un piegādā pūznī lapu gabaliņus, mazākas skudras tos sasmalcina, sajauc ar siekalām un ekskrementiem, veidojot masu sēņu augšanai, vismazākās - uzrauga sēņu augšanu un pārstrādā tās katram pūžņa iemītniekam piemērotā barībā. Pie tam, uz skudrām dzīvo īpašas baktērijas, kas izstrādā antibiotikas, kuras pasargā sēņu dārzus no kaitīgām sēnēm un baktērijām. Bez higiēnas prasību ievērošanas skudru lielpilsēta aizietu bojā. Savukārt pret svešiniekiem pūzni pasargā augumā prāvākās darba skudras – sargkareivji ar milzīgiem žokļiem. Visas lapgriežskudru valsts centrs ir milzīgā, divus centimetrus garā skudra – māte, kura no līdzpaņemtā sēņu micēlija uzsāka sūklim līdzīgā pūžņa būvēšanu, un nu laiž pasaulē arvien jaunas strādnieces.

Jā, no skudrām ir ko pamācīties! Un pasaules zooloģiskie dārzi to arī dara – visi kopā, ka skudras pūznī apvienojas centienos saglabāt izzūdošās dzīvnieku sugas. Šobrīd atzīts, ka pasaulē ir vismaz 35 000 augu un dzīvnieku sugu, kurām draud izzušana. Līdzās nacionālajiem parkiem un rezervātiem, tieši zooloģiskajiem dārziem ir ārkārtīgi svarīga loma izzūdošo sugu saglabāšanā. Tā, Rīgas zooloģiskais dārzs piedalās ap 70 apdraudēto sugu saglabāšanas programmās un nebrīves populāciju uzturēšanā. Tikai kopā mēs varam! Kā skudras, kas katra pašaizliedzīgi veic to, kas tai pa spēkam!

 

Otrdiena - kā viens vesels...

Lapgriežskudras (Atta cephalotes) - skatām fotogaleriju

Dienvidamerikas tropu mežā 1000-1500 m2 lielā platībā 3-6 metrus zem zemes aktīvi rosās “superorganisms” – vairāki miljoni lapgriežskudru, kuru dzīve balstās uz kolonijas augsto sociālās organizācijas līmenis ar darbu dalīšanu. Unikālajā mājoklī labvēlīgos siltumnīcas apstākļos lapgriežskudras audzē īpašu pelējuma sēni ar kuru barojas visa kolonija.

Aktīva socializēšanās rada risku pūznī ienest dažādus kaitīgus organismus, kas varētu kaitēt sēņu dārziem, nereti pat iznīcinot visu koloniju (bads un slimības nav brāļi). Lai mazinātu šādu risku, lapgriežskudras savās mājās uztur īpašas baktērijas, kuras ražo antibiotikas un kavē dažādu slimību ierosinātāju attīstību.  

Pienācīga atkritumu apsaimniekošana ir svarīga ne tikai cilvēku pasaulē, bet arī lapgriežskudru pūznī, jo atkritumu uzkrāšanās rada sanitāru risku. Visdziļāk pūznī atrodas atkritumu izgāztuves, kur izmet pārstrādāto lapu masu, mirušās skudras un citus atkritumus. 

Pateicoties ventilācijas sistēmai pūznī visu laiku ir svaigs gaiss.

To, cik sarežģīta megapole atrodas zem zemes, kurā dzīvo miljoniem iemītnieku, skatām šajā infografikā!

 

Trešdiena - dažādas profesijas

Katrā skudru saimē valda noteikta kārtība, ko nodrošina dažādu pūznī mītošo profesiju pārstāvji. Turklāt cik dažādas sugas, tik arī kārtības variantu. Atta ģints lapgriežskudru saimē (tāda ir mums) ir viena māte, ko sauc arī par skudru karalieni (citai lapgriežskudru ģintij Acromyrmex saimē ir vairākas mātes). Tā ir krietni lielāka par visām pārējām darba skudrām – tās izmērs ap 2,5 cm. Ja pašā saimes veidošanas sākumā viņa viena pati dara visus darbus un izaudzē pirmo jauno darba skudru paaudzi, tad pēc tam viņas galvenie uzdevumi ir tikai dēt olas. Lai arī māti sauc par karalieni, nekāda īsti karalienes dzīve un apartamenti tai nav. Būvējot ligzdu, darba skudras māti iemūrē vienā kambarī un tā viņa arī tur pavada savus apmēram 15-18 gadus. Kamēr māte ir dzīva un dēj olas, tikmēr saimē valda labklājība, jo regulāri atjaunojas darba skudru daudzums. Ja māte aiziet bojā, tad saimē iestājas panīkums un tā pamazām aiziet bojā. Plašajā skudru pasaulē, kurā eksistē vairāk nekā 15000 sugu, ir arī savādāki saimes attīstības modeļi, kad vienā pūznī var būt vairākas mātes, citām jaunās ielaužas esošajās saimēs utt.

Pūznis ir jāapsargā, tādēļ ir nepieciešami sargi jeb kareivji. Tās ir liela auguma darba skudras ar masīviem žokļiem. Mūsu lapgriežskudru saimes sargu izmērs ir apmēram 17 mm. Brīvajā laikā sargi palīdz dažādu smagumu pārvietošanā.

Apmēram 6 mm garas ir tās skudras, kas ikdienā dodas lapu griešanas darbos pūžņa apkārtnē. Katra skudra ar žokļiem nograuž lielāku vai mazāku lapas gabaliņu un pa savām takām nes to uz māju. Dienā kārtīga lapgriežskudru saime nogriež tik daudz zaļās masas, cik apēd viena govs. Pūznī kravu tās nodod citām darba skudrām, kas rosās pa mājām. Bez tam atgriežoties, tās cītīgi notīra arī sevi, lai neievazātu milzīgajā pazemes mītnē kādus nevēlamus mikroorganismus.

Pūžņa iekšienē strādā vēl sīkākas, tikai 2-3 mm lielas skudras jeb dārznieki, kas atnestās lapas rūpīgi notīra, sasmalcina sīkos gabaliņos, sanes tos atbilstošās kamerās un sasēj sēņu sporas. Izrādās, ka vienīgā lapgrieškudru barība ir sēnes, nevis lapas. Kad sēņu raža ir novākta, tad lapas no kameras tiek pārvietotas pūžņa dziļākajās kamerās jeb atkritumu šahtās. Sēņu audzēšanas kamera tiek iztīrīta, lai var ievietot jaunu porciju zaļumu.

Apmēram tikpat sīkas (2 mm) ir aukles. Tās rūpējas par izdētajām olām un izšķiltajiem kāpuriem – baro un aprūpē tos.

Visas darba skudras ir mātītes, taču kur ir tēviņi? Tēviņi, tāpat kā jaunās un vairoties spējīgās mātītes izšķiļas tikai noteiktā periodā, kad sugai ir kāzu laiks. Šie kukaiņi ir ar spārniem, un tie izlido no pūžņa, lai pārotos. Pēc kāzu laika tēviņi aiziet bojā, savukārt mātītes sāk veidot jaunu saimi un iekopt jaunu pūzni.

Kā skudras tiek pie šīs īpašās sēnes? Izlidojot apaugļoties, mātīte paņem līdzi sēņu sporas īpašā kabatiņā.

Un tagad uzdevums: ar līnijām savelc, ko katras profesijas skudras dara pūznī! Darbalapa šeit!

 

Piektdiena - sadarbība ne tikai starp dzīvniekiem

Lai apdraudēto dzīvnieku sugu glābšana un atkalatjaunošana dabā noritētu sekmīgi, kopīgi jāsadarbojas arī mums – pasaules zooloģiskajiem dārziem.

Rīgas zooloģiskais dārzs ir dalībnieks aptuveni 50 apdraudēto sugu Eiropas programmās (EEP) un no šīm vairākas sugas, bez zoodārzu iesaistīšanās, visticamākais, jau būtu izmirušas pilnībā. Tāds bēdīgs piemērs ir Darela savvaļas dzīvnieku saglabāšanas tresta simbols - nelidojošais putns dodo.

Par dabas līdzsvara trauslumu un ievainojamību vislabāk liecina četru Rīgas zoodārzā nonākušo sugu likteņi. Visas šīs sugas savvaļā  ir, vai bija izplatītas ļoti mazā teritorijā un visas nonākušas visapdraudētāko sugu skaitā citzemju dzīvnieku ievešanas dēļ. Šobrīd visu šo sugu eksistence atkarīga no pasaules zoodārzu vēlmes un iespējām sadarboties.

Piemēram, kalnu svilpējvarde sastopama vien Monserratas un Dominikas salās Karību salu grupā. Vēl nesen gandrīz  kilogramu smago varžu kājiņas bija iecienīts Dominikas nacionālais ēdiens, bet šobrīd salā  uzskaitīts vien aptuveni simts šo abinieku.

Bažas par sugas izdzīvošanu bija jau 1997. gadā, kad pēc vulkāna izvirduma puse Monserratas salas kļuva varžu dzīvei nepiemērota. Ievedot salās lielos Dienvidamerikas jūras krupjus, tur nonāca arī sēnīšu izraisīta slimība hitridiomikoze, pret kuru kalnu svilpējvardes, atšķirībā no krupjiem, bija ļoti uzņēmīgas un Dominikā 2002. gadā, bet Monserratā vēl pēc septiņiem gadiem, suga bija gandrīz izmirusi.

Pirmais kalnu svilpējvardes glābt steidza Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests, 1997. gadā izveidojot vairošanas grupu zoodārzā. Šobrīd projektā iesaistījušies arī Česteras, Londonas un Nordenas zoodārzi, kā arī sugas vairošanas un izpētes centri izveidoti to dzimtajās salās.

Kalnu svilpējvaržu vairošanās ir ļoti sarežģīta, jo šie abinieki pašu izraktās alās veido putu ligzdas, kuras vecāki apsargā, savukārt kurkuļus mātītes ilgi baro ar neapaugļotiem ikriem.

Jau vairākus gadus nebrīvē izaudzētās svilpējvardes tiek atlaistas dabiskajā vidē uz salām. Ar raidītāju palīdzību tiek pētīta to dzīve un vienlaikus cenšas ierobežot hitridiomikozes izplatību. Arī Rīgas zoodārzā izvietota šīs sugas rezerve. Cīņa nav galā, bet cerība dzīva!

Savukārt  prāvās vaboles – Fregates dižmelnuļi savvaļā sastopami vien uz nelielās Fregates salas Seišelu salu grupā Indijas okeānā un sugai liktenīga izrādījās nejauša  pelēko žurku ievazāšana. Sugas saglabāšanai izveidota Eiropas apdraudēto sugu programma, kurā Rīgas zoodārzs iesaistījās 2002. gadā, veiksmīgi pētot un vairojot kritiski apdraudētās vaboles, kuras, starp citu, katra tiek iezīmēta ar īpašu marķējumu.

Līdzīgs – skumjš stāsts ir stāstāms arī par veselu gliemežu dzimtu – partulgliemeži izplatīti vienīgi nelielajās Franču Polinēzijas saliņās, kur, ar mērķi apkarot kaitēkļus, tika ievesti plēsīgie vilkgliemeži. Nu vairākas partulu sugas ir izzudušas, citas – kritiski apdraudētas un to eksistence atkarīga no zoodārzu sadarbības Eiropas apdraudēto sugu programmas ietvaros. Tā, pirms dažiem gadiem, liela grupa Rīgas zooloģiskajā dārzā izaugušo mainīgo partulu ar Londonas zoodārza atbalstu atgriezās dzimtajās salās.

Kaut sīkās zivtiņas, vairāku sugu šķeltspures nav salu apdzīvotājas, tās sastopamas pavisam nelielā teritorijā dažu upīšu baseinos Meksikā, un nu jau minamas kritiski apdraudēto sugu skaitā, jo zaudējušas cīņu ar zivkopju vēlmi audzēt ievesto sugu zivis. Nu arī četru sugu šķeltspures Rīgas zoodārzu sauc par savām mājām.

Cerams, ka par pagaidu mājām, jo zoodārzu mērķis ir atgriezt šīs un daudzas citas izzūdošās sugas to dabiskajā dzīves vidē. Un to var panākt tikai sadarbojoties. Kopā varam!

Videosižeta un tekstu veidošanā izmantojām Londonas zooloģijas biedrības un Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta publicēto informāciju.

 

***

Tā kā šogad februārī Tropu mājas durvis, visticamāk, paliks slēgtas un apmeklētāji varēs vērot vien tos zoodārza dzīvniekus, kas mīt ārpus telpām, visu februāri aicinām paviesoties zoodārza mājaslapā vai sekot Rīgas zooloģiskajam dārzam Facebook kontā kur varēs uzzināt daudzus interesantus faktus par to, kā tropu dzīvnieki piemērojušies izdzīvošanai visai skarbajā tropu vidē.

Attālināti paviesoties Zoodārza Tropu mājā - skatīt galeriju!

Dzīvosim veseli un drošībā!

< Atpakaļ

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs, elektroniskā pasta adrese: info@rigazoo.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit