Tropu mēnesis - distancēšanās
2021.02.08.

Rīgas zooloģiskā dārza neklātienes “Tropu mēneša” – februāra otrā nedēļa veltīta tam, kā tropu dzīvnieki ievēro DISTANCĒŠANĀS noteikumus.

Distances ieturēšana ar svešiniekiem dzīvnieku pasaulē ir ikdienišķa dzīves nepieciešamība, jo, ja neievērosi distanci, būs jācīnās, vai arī tiksi apēsts.

Pirmdiena - iepazīstinām ar distancēšanos

  • Ja par īsteniem savējiem pieņemts uzskatīt tikai vienas mājsaimniecības locekļus, tad nīgrajām vientuļniecēm čūskām, mūžīgajam vecpuisim Ogoves pundurkrokodilam, vai apaļīgajai un rijīgajai ragvardei ir visvieglāk, jo šie, un vēl daudzi citi dzīvnieki, dzīvo noslēpumainā vientulībā. Savukārt Filipīnu mākoņžurkas un Madagaskaras milzukāmji veido stabilu ģimeni, kurā tēvs un māte līdzās piecieš vienīgi mazuļus. Turpretī pundurkalitriksu saime ir kā krustvecākiem “apaugusi” daudzbērnu ģimene, kurā vecākie bērni un radinieki dzīvo kopā ņudzīgā saimē. Vēl grūtāk izprast mājsaimniecības jēdzienu skudrām, jo milzu pilsētā pūznī tūkstošiem skudru ir viena māte. Visi viena liela ģimene!
  • Lai nu kā, bet 2 metru distances ievērošanā daudzi tropu dzīvnieki ir īsti profesionāļi. Sīkais Senegalas galago 2 metru augstumā uzlec bez ieskrējiena. Un arī siseņiem tas pa spēkam. Pat šķietami lempīgā kalnu svilpējvarde, nepieciešamības gadījumā, vienmēr gatava divmetru lēcienam.
  • Lai aizlēktu vēl tālāk, piemēram, mazajam planētājkuskusam starp priekš un pakaļkājām ir ādas kroka un aste izpletusies kā izpletnis. Tad nu sīkais zvērēns spēj planēt starp kokiem par 40 metru attālumā. Un pat vardes iemācījušas planēt – Javas planētājvarde, pateicoties peldplēvei starp īpaši garajiem pirkstiem, planē desmitiem metru tālu no koka uz koku.
  • Tomēr, lai nodibinātu jaunu mājsaimniecību, tropu dzīvnieki iemanījušies sazināties attālināti. Pat neizmantojot internetu. Zīdītājdzīvnieku vidū īpaši populāra ir apmainīšanās ar smaržu vēstulēm, kuras tiek dāsni atstātas uz zariem, akmeņiem un citās zīmīgās vietās, tā apliecinot īpašumtiesības uz attiecīgo teritoriju. Savukārt pievakarē zoodārza tropu māju pieskandina abinieku daudzveidīgās balsis, uzrunājot partneri un brīdinot konkurentus Arī circeņu kolonijā visu laiku valda intensīvi skaņu sakari, katram trinot spārnu maliņas un  sisinot, cik nu kurš spēj.
  • Sods par distances neievērošanu dzīvnieku pasaulē ir visai bargs – maza neuzmanība vai aizsnaušanās, un tu jau esi iekļuvis kāda cita dzīvnieka ēdienkartē…

 

Otrdiena - Kāda ir tava izdzīvošanas stratēģija?

Katra dzīvnieku suga izvēlas savu atšķirīgu izdzīvošanas stratēģiju:

  •  Vieni ir vientuļnieki, lai neviena nemanīti varētu dzīvot noteiktā apvidū. Daļa no tiem ir plēsēji, kas apsaimnieko lielas platības. Dzīvojot barā tie patērētu daudz medījumu nelielā teritorijā un ātri vien tur barības krājumi apsīktu.  Savukārt esot izkliedētiem, šāda liga nepienāktu.
  • Otri ir izvēlējušies dzīvotpa pāriem – tēviņš un mātīte un viņu nepieaugušie mazuļi. Līdz ko jaunā paaudze izaugusi, tā dodas projām savās gaitās.
  • Trešie mēdz dzīvot kopā ar bērniem, kuri arī pieauguši paliek pie vecākiem un veido kopēju nelielu barujeb mājsaimi. Jaunā paaudze piedalās bara funkciju nodrošināšanā, tostarp, pamanot briesmas, brīdina pārējos, palīdz audzināt jaunākos brāļus un māsas.
  • Ceturtie dzīvo lielās kolonijās, kur vienā mājsaimniecībā ir pat daudzi tūkstoši iemītnieku. Tā teikt , sanāk vai visa pilsēta. Taču arī viņi savā starpā ir radinieki, jo kolonijas īpatņu rašanos nodrošina viena (dažās sugās nedaudzas) mātītes.Tātad visi viņu pēcnācēji veido koloniju, kas kopā strādā kā vienots organisms.

Šodien piedāvājam testu, kas varētu palīdzēt noskaidrot, kāda veida izdzīvošanas stratēģija labāk patiktu Jums!

   Tests šeit!

 

Trešdiena - izdzīvot, tas nozīmē tālu lēkt

Dzīvnieku pasaulē ātras kājas var nozīmēt atšķirību starp pusdienošanu un kļūšanu par pusdienām. Lēcējpeles, lēcējzirnekļi, lēcējzivis... ne viena vien suga paļaujas un savām lēkšanas spējām. 

Vai zini, cik tālu var aizlēkt Austrumu pundurkalitrikss? Vai zini, cik tālu vari aizlēkt Tu? Pasaulē tālākais lēciens cilvēkam ir 8,83 metri - šis attālums pārsniedza rekorda uzstādītāja garumu piecas reizes. Bet vai tas ir pat tuvu Tropu mājas iemītnieku spējām?

Skatām mūsu Tropu mājas labāko lēcēju foto galeriju!

Senegālas galago (Galago senegalensis)

Senegālas galago ir izcili lēcēji - uzskata, ka apmēram 40% muskuļu ķermenī ir veltīti tieši lēkšanai! Galvenais spēks slēpjas ceļgalos un potītēs. Lecot 2,25 metrus tālu, tie šķietami bez piepūles spēj aizlēkt 6 reizes tālāk par savu garumu. Spēcīgās kājas darbojas tandēmā ar garo asti, kas palīdz ideāli piezemēties gan uz zemes, gan pieķerties blakus esošam zaram. Tas palīdz pat noķert kukaiņus lidojumā! Plašāk par Senegālas galago šeit!

Mājas circenis (Acheta domesticus)

Daudzu tropu mājas iemītnieku iemīļotākā barība ir circeņi. Taču viss nav tik vienkārši, jo šie kukaiņi ir jānoķer. Un te nu circeņi nebaidās likt lietā savas spēcīgās kājas, kuras spēj veikt lēcienu, kas pat 12 reizes pārsniedz ķermeņa izmēru. Ja mednieks kļūdās un aizķer circeni aiz kājas, pusdienas vēl dabūtas - kāju circenis nomet un turpina bēgšanu!

Kalnu svilpējvarde (Leptodactylus fallax)

Kalnus svilpējvardes spēcīgās kājas ļauj aizlēkt 10 reizes tālāk par savu ķermeņa garumu - gandrīz divus metrus augstu un vairāk nekā divus metrus tālu. Diemžēl, lielie kāju muskuļi ir arī garšīgi - svilpējvardes kājiņas bija Dominikas nacionālais ēdiens! Tagad svilpējvaržu populācija ir ārkārtīgi samazinājusies, tādēļ iedzīvotājiem nācies meklēt jaunu nacionālo ēdienu.

Austrumu pundurkalitrikss (Cebuella pygmaea niveiventris)

Par spīti tam, ka pundurkalitrikss ir vismazākais mūsdienu pērtiķis (pieaudzis sver 107–141 g.) tā lēciens  pārspēj vidusmēra cilvēku - 5 metri, kas ir 25 reizes tālāk par pašu garumu! Ievērojamais lēciens iespējams pateicoties garajām pakaļkājām, bet līdzsvaru piezemējoties palīdz saglabāt par ķermeni krietni garākā aste. Pundurkalitrikss veiksmīgi noturas pie zara ar saviem garajiem,  smailajiem  nagiem. Plašāk par pundurkalitriksiem šeit!

Tvērējastes žurkķengurs (Bettongia penicillata)

Dzīvnieka nosaukums nemelo - žurkķengurs pārvietojas īsiem lēcieniem, gluži kā ķengurs. Vajadzības gadījumā žurkķengurs var veikt iespaidīgu 2,5 metrus tālu lēcienu - 7 reizes tālāk par savu garumu. Savstarpējos strīdos garās kājas tiek liktas lietā citādi - apguļoties uz sāna un sperot. Plašāk par tvērējastes žurkķenguru lasiet šeit!

Bet tagad pietiks lūkoties ekrānā - jāpavingro! 

Izmēri sava lēciena attālumu un salīdzini to ar Tropu mājas iemītniekiem - meklē atbildes tikko lasītajos aprakstos par Tropu mājas iemītniekiem! Taču nav gluži godīgi salīdzināt cilvēka sasniegto ar maza kukaiņa iespēto - circenis tomēr ir tikai nepilnus divus centimetrus garš. Tāpēc izmantojam formulu, kas ļauj salīdzināt, kāds būtu Tava lēciena attālums, ja Tu būtu kāds no lecīgajiem Tropu mājas iemītniekiem!

Formula: (ĶG X RT)+ ĶG = LA, kur

ĶG – Tavs ķermeņa garums (metros, piem. 1,6 m 1,93 m),

RT - cik reizes tālāk par savu ķermeņa garumu spēj aizlēkt Tropu mājas iemītnieks,

LA – Lēciena attālums (metros).

 

Ceturtdiena - izdzīvot, varbūt planēt?!

Lai sekmīgi varētu lēkāt vai planēt no zara uz zaru, ir nepieciešama viena ļoti būtiska lieta – pareiza galvas forma un acu novietojums galvā. Salīdzināsim!

Nagainais dzīvnieks - briedis. Galvas formu un acu izvietojumu var skatīt šajos fotoattēlos.  Acis izvietotas galvas sānos, tādēļ katra acs redz savu ķermeņa pusi un galvas priekšpusē ir tikai neliels lauks, kuru redz abas acis. 

Savukārt plēsējiem un pērtiķiem (arī citu grupu pārstāvjiem) acis ir izvietotas galvas priekšpusē. To var redzēt šajos fotoattēlos

Tādēļ šiem dzīvniekiem ir plašs redzes lauks, kurā redz ar abām acīm.

Nagaino dzīvnieku redzes lauks

Plēsīgo dzīvnieku redzes lauks

(līdzīgs tas ir arī pērtiķiem, un citiem precīzo darbību veicējiem)

Redzes lauku, kuru skata viena acs, sauc par monokulāro redzes lauku (ilustratīvajos attēlos iezīmēts ar bēšo krāsu) un tajā dzīvnieks spēj fiksēt visus kustīgos objektus, taču nevar noteikt attālumu līdz tam. Būtiskākais, lai dzīvnieks spētu laikus pamanīt jebko aizdomīgu, kas varētu apdraudēt viņu.

Savukārt abām acīm vienlaikus saskatāmo platību sauc par binokulāro redzes lauku (ilustratīvajos attēlos iezīmēts ar dzelteno krāsu). Šajā laukumā dzīvnieks spēj novērtēt attālumu līdz objektam. Šāda spēja lieti noder dažādu precīzo darbu veicējus – medniekus, rokdarbniekus, lēcējus, planētājus un lidoņus.

Skatām mūsu Tropu mājas labāko planētāju foto galeriju!

Mazais planētājkuskuss (Petaurus breviceps)

Mazie planētājkuskusi briesmu brīdī bēg planējot. Tas iespējams pateicoties plānai ādas krokai, kas savieno priekškājas ar pakaļkājām visa ķermeņa garumā. Šāds manevrs var būt pat 45 m tāls.
Pateicoties plašam binokulārās redzes laukam, planētājkuskuss precīzi izvērtē attālumu līdz mērķim. Asi nagi ļauj noturēties pie koka piezemēšanās brīdī un aste gluži kā papildus ķepa palīdz pieķerties pie zara. Par mazo planētājkuskusu plašāk šeit!

Pundurplanētājkuskuss (Acrobates pygmaeus)

Pundurplanētājkuskuss ir mazākais zīdītājs, kas spēj planēt. Gluži kā mazais planētājkuskuss, tas bēg planējot pat 25-28 m tālu. Tam ir unikāla, plakana un putna spalvai līdzīga aste, kas planējuma laikā kalpo kā stūre. Par pundurplanētājkuskusu plašāk šeit!

Zarkukainis (Phasma gigas)

Šai zarkukaiņu sugai planēt ar saviem spārniem spēj tikai mātītes, jo tās ir pārāk smagas lai lidotu kā tēviņi. Šāds distancēšanās veids tiek izmantots tikai ārkārtas situācijā, jo koku lapotnē planējošu kukaini ir vieglāk pamanīt. 

Planētājvardes

Planētājvardes lidojumu var pielīdzināt izpletņa lēcienam. Plēves starp garajiem kāju pirkstiem un papildus ādas josla gar sāniem palīdz samazināt krišanas ātrumu. Šādā veidā varde var veikt līdz pat 15 m garu lēcienu, kas varētu būtu nāvējošs citam planētgribētājam.

Planēšana vardēm ir ne tikai distancēšanās līdzeklis, bet arī enerģiju taupošs pārvietošanās veids, jo nolekt uz zemāku zaru ir ērtāk nekā veikt garu ceļojumu pa koka stumbru.

Lēciena laikā varde izmanto binokulāro redzi, lai nepieciešamības gadījumā mainītu trajektoriju. Savukārt piezemēšanās brīdī noder planētājvardes elastīgais skelets kas ļauj piezemēties bez kaulu laušanas un īpaši lipīgie pirkstu spilventiņi, kas notur abinieku uz vēlamā galamērķa

Praktiskais darbs planierismā

Cik tālu var aizplanēt tavs pašgatavotais planieris? 

Šī instrukcija palīdzēs tādu izgatavot!

 

Piektdiena - kā uzrakstīt vēstuli!

Lai informētu citus par saviem nodomiem, var izmantot dažādus kanālus – piezvanīt, uzrakstīt e-pasta vēstuli vai paust domu Facebook. Dzīvnieku pasaulē šādas tehnoloģijas neizmanto, tomēr sazināšanās savā starpā ir ļoti intensīva.

Viņi izmanto, piemēram, skaņas. Diemžēl šis informācijas kanāls darbojas īslaicīgi – skaņa ir un tūlīt tās vairs nav – tādēļ ziņa ir visus laiku jāatkārto. Tāpēc arī tropi, kur ir ļoti daudz ziņotāju, ir skaļi gan dienā, gan naktī.

Otrs virziens ir modes skate, kur katrs var izrādīt savu kažoka vai spalvu rotu, tā informējot apkārtējos par saviem nodomiem. Tomēr aplausus modeļi var saņemt tikai no tuvākajiem līdzgaitniekiem, jo biezajā lapotnē tālu saskatīt nevar.

Visbeidzot lietā var likt smaržas. Šis informācijas kanāls ir visnoturīgākais (apmēram kā mājaslapa – informācija ievietota un to var lasīt ikviens, kurš tajā nonācis). Patiešām dzīvnieku atstātās smaržu vēstules var lasīt vēl ilgu laiku pēc to uzrakstīšanas. Tās informē apkārtējos par teritorijas saimniekiem:

  • kādi ir to fiziskie parametri un vai vērts iesaistīties karstās diskusijās par īpašumtiesību maiņu;
  • kāds ir šo dzīvnieku noskaņojums – vai mātītēm ir vēlme dibināt attiecības nopietnos nolūkos;
  • kur ir pareizais ceļš uz mājām. Piemēram, skudras, dodoties jaunu ceļu meklējumos, ik pa laikam piespiež ķermeni pie zemes. Šajā brīdī kukainis tajā vietā atstāj savu aromātu, kas ļauj tam pēc tam atrast ceļu uz mājām, kā arī citām pūžņa biedrenēm viegli sameklēt jaunatklātos labumus.

Kā notiek vēstuļu rakstīšana?

Viss sākas jau organisma iekšienē, kad informācija par dzīvnieka parametriem ķīmisku vielu veidā nonāk smaržu dziedzeros. Un tad šis sekrēts tiek izspiests/izšļākts un izvietots kādās labi pamanāmās vietās – pasta kastēs. Tie var būt kādi izciļņi, celmi taku malās, izteiksmīgi zari, zāles kumšķi utt. Vienvārdsakot, pasta kastes var atrasties gandrīz jebkur, jo katrai sugai nozīmīgas vietas var būt atšķirīgas. Senegālas galago mēdz apčurāt savas ķepas, lai katrs pieskāriens kādai virsmai attiecīgi smaržotu un vēstītu par viņu. Sava porcija tiek arī bara mātītēm…

Smaržu dziedzeru saturs tiek pievienots urīnam, un tad piestāšana katru reizi pie pasta kastes ir arī vēstules uzrakstīšana. Tāpat ekskrementi tiek bagātināti ar informāciju.  Daudziem dzīvniekiem smaržu dziedzeri atrodas uz ķermeņa (pie acīm, uz pieres, uz muguras, uz kājām) un tad katra paberzēšanās veicina ziņas ierakstīšanu vides mājaslapā. Šajos gadījumos no dziedzeriem tiek izdalīts tīrs aromātisks sekrēts.

Izmantojot smaržas, dzīvnieki informē cits citu par sevi un tādā veidā vai nu izvairās viens no otra, vai arī cenšas satikties. 

Šajā attēlā varam redzēt, kā mūsu Tropu mājas pundurmangusts raksta vēstuli.

 

***

Tā kā šogad februārī Tropu mājas durvis, visticamāk, paliks slēgtas un apmeklētāji varēs vērot vien tos zoodārza dzīvniekus, kas mīt ārpus telpām, visu februāri aicinām paviesoties zoodārza mājaslapā vai sekot Rīgas zooloģiskajam dārzam Facebook kontā kur varēs uzzināt daudzus interesantus faktus par to, kā tropu dzīvnieki piemērojušies izdzīvošanai visai skarbajā tropu vidē.

Attālināti paviesoties Zoodārza Tropu mājā - skatīt galeriju!

Dzīvosim veseli un drošībā!

< Atpakaļ

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs, elektroniskā pasta adrese: info@rigazoo.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit