Laiks, kad ķenguram pusdienas krīt no gaisa...
2021.10.22.

Jau sen pieņemts, ka Rīgas Zooloģiskajā dārzā vasaras sezona beidzas oktobra vidū, laikā, kad zoodārzs svin savu dzimšanas dienu. Patiesībā gan lielas starpības starp vasaras un ziemas sezonu parasti nav. Ja nu vienīgi kases sāk strādāt līdz plkst. 16.00, nevis plkst. 18.00, kā vasarā. Protams, šogad, sakarā ar sarežģīto epidemioloģisko situāciju, zoodārza vārti ir slēgti un apmeklētāji nevar izbaudīt teju vai skaistāko laiku Rīgas zoodārza kalendārā – rudeni, kad dzīvnieki našķējas ar zeltainām lapām, bet darbinieki sāk skaitīt gada laikā dzimušos mazuļus.

Pirmais rudens vēstnesis Rīgas zoodārzā ir varenais kārpainais bērzs roņu baseina malā, kura akurātās lapas jau visai agri sāk krāsoties sulīgi dzeltenā krāsā. Vēlāk aristokrātiski tumšsārtus toņus zoodārza rudenim piešķir daudzviet priedes apskāvušie mežvīnu vijumi, bet celiņu raupjo asfaltu pārklāj kļavu lapu čaganais paklājs. Visu vasaru savās lapās koki ir rūpīgi krājuši vērtīgas minerālvielas un nu tie, atbilstoši vielu aprites likumiem, tās nobirdina zemē, lai bagātinātu augsni, no kuras nākošajā gadā saknes atkal varēs iegūt vērtīgu vielu “kokteili” jaunu lapu veidošanai. 

Nokritušo lapu barības vērtību lieliski apzinās arī dzīvnieki. Tikko sulīgu kļavlapu rudens vējpūta ieplivina antilopju vai briežu aplokā, tā tiek gardu muti notiesāta. Reizēm dīvaini vērot, cik naski kritušās lapas notiesā arī ķenguri, dzeloņcūkas un pērtiķi! Pat šķietami nesatricināmi flegmatiskās žirafes, pamanījušas smiltīs kārdinošu kļavas lapu, nespēj noturēties pretī kārdinājumam un, klamzīgi priekškājas iepletušas, cenšas aizsnaikstīties līdz noskatītajam gardumam, nedabiski izliecot garo kaklu. Laikam kļūstot vēsākam, dzīvniekiem, kuri daudz laika pavada ārtelpā, neizbēgami pieaug ēstgriba un zoodārza virtuvē tiek pārrēķinātas izsniedzamās barības normas, ņemot vērā katra dzīvnieka prasības. Un maldīgi domāt, ka rudenī dzīvnieki kļūst drūmi un skumst pēc vasaras svelmes. Tieši otrādi – vēsais laiks liek vairāk kustēties, nevis slaistīties paēnā kā vasarā, tāpēc tikai drēgnas lietavas, kas samērcē kažoku, var piespiest ieiet iekštelpās antilopes, lauvas un citus siltummīlošos zvērus.

Rudenī pamazām mainās arī dzīvnieku modes tendences. Lūšu rudo kažociņu pamazām nomaina daudz kuplāks, iepelēks ziemas tērps, bet kamieļi ar katru dienu izskatās arvien brangāki, pateicoties joprojām augošajam siltajam kažokam. Blīvu, iepelēku ziemas vilnu ataudzējuši arī ziemeļbrieži, taču tas bieži vien paliek nepamanīts, pateicoties briežutēva Elmo šokējoši varenajam ragu “mežam”, kas pievērš gan apmeklētāju, gan arī briedeņu uzmanību. Riesta laiks! Decembrī vairāk nekā pusgadu audzētā galvas rota nokritīs un jau februārī atkal parādīsies pūkaini  jaunu ragu aizmetņi. Agrāko greznumu pamazām atgūst arī Rīgas zoodārza “vizītkarte” – pāvi. Pēc skaļās pavasara dižošanās ar krāšņajām astēm, sekoja pazemojošās vasaras beigas, kad mirdzošā rota pakāpeniski izkrita un palika guļot smiltīs. Nu jau atkal, kā tumšzaļā krāsā iemērktas gleznotāja otas, parādās jaunās astes aizmetņi un jau februārī Mežaparku pārskanēs uzpūtīgi pašpārliecinātais “Miauuu!”.

Mūsu gadalaiku mēraukla zoodārzā neder ļoti daudziem dienvidu puslodes faunas pārstāvjiem, kuriem Latvijas septembrī tikko sācies... pavasaris. Tad nu nav brīnums, ka Dienvidamerikas lamām vikunjām un Dienvidāfrikas vainagdzērvēm mazuļi saules gaismu ierauga mūsu vasaras beigās, bet strausu Dienvidamerikas radiniekiem Darvina nandu kāzu dejas sākas septembrī. Attiecībā uz Rīgas zoodārzu tik tiešām vietā ir teiciens “Cāļus skaita rudenī”... Vasarā dzimušie dzīvnieku mazuļi rudenī ir “visinteresantākajā” vecumā, kad pilnā sparā izpaužas pusaudziska draiskulība un pārgalvība. Maija beigās dzimušie lauvēni Teika un Varis jau nebaidās, ka māte varētu viņus paņemt aiz skausta un ienest mītnē. Nu viņu aizraujošākā izklaide ir negaidīts uzbrukums mātei vai tēvam no aizmugures un ieķeršanās astē... Pamēģini nu tādus savaldīt!... Savukārt tikpat vecie lūsēni Demija un Rems augumā drīz pielīdzināsies mātei un nu jau vairs sen tēvs Rubīns no viņu rotaļām nevar paglābties, uzlecot uz mītnes plaukta. Baltpurna briedēni, lamu vikunju pēcnācēji, muskuspīļu, pāvu un citu putnu mazuļi... Būs šoruden ko skaitīt! Ik gadu Rīgas zooloģiskajā dārzā vairojas aptuveni 120 dzīvnieku sugu pārstāvji. Un ik gadu pienāk rudens, ziema – gadalaiki, kas vienlīdz interesanti un skaisti. Un varat būt pārliecināti, ka brīdī, kad Rīgas Zooloģiskais dārzs atkal varēs atvērt vārtus apmeklētājiem, būs īstais laiks nākt ciemos...

< Atpakaļ

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs, elektroniskā pasta adrese: info@rigazoo.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit