Kumpgalvas cihlīda sastopama Āfrikā un ir Tanganjikas ezera endēms. Sugas areāla valstis ir Burundi, Kongo Demokrātiskā republika, Tanzānija un Zambija.
Suga bagātīgi sastopama viscaur ezerā un pašlaik necieš no būtiska apdraudējuma.
Potenciāli riska faktori ir izmaiņas dzīves vidē un pārmērīga ķeršana tirdzniecībai (glītā, svītrainā cihlīda ir iecienīta akvāriju zivs). Uz vidi nelabvēlīgi atsaucas lielceļa būve Burundi starp Bužumburu un Rumongi garā posmā gar ezera ziemeļrietumu krastu. Darbības sekas ir ūdens piesārņošana, pastiprināta sedimentācija (nogulumu veidošanās ezerā), mežu izciršana un iespējami krasta nobrukumi.
Dzīves vide
Kumpgalvas cihlīda ir saldūdens zivs, kas sastopama Tanganjikas ezera piekrastes ūdeņos pie krasta klintīm, kas iesniedzas lielā dziļumā. Uzturas 5–120 m dziļi, ļoti retos gadījumos atsevišķas zivis iemaldās seklākos ūdeņos. Vislielākais kumpgalvas cihlīdu blīvums ir 30–50 m dziļumā.
Dzīvesveids un pielāgojumi
Kumpgalvas cihlīdas uzturas blīvos baros līdz 1000 zivīm barā. Bara kustības pārvietojoties ir sinhronizētas.
Tā kā kumpgalvas cihlīdas uzturas dziļā ūdenī, strauja pacelšanās līdz ūdens virsmai (vai izcelšana no ūdens) var izsaukt zivs bojāeju, līdzīgi kā strauja izniršana ir kaitīga ūdenslīdējiem. Tā iemesls ir tas, ka dziļi zem ūdens ir paaugstināts spiediens, bet uzpeldot tas strauji samazinās – notiek dekompresija. Lai, piemēram, noķertu dzīvu kumpgalvas cihlīdu, tā no ūdens būtu jāizceļ lēnām, vairāku stundu laikā, lai dekompresija būtu pakāpeniska un organisms spētu tai piemēroties.
Vecākās un lielākās zivis uzturas dziļāk ūdenī.
Barība un barošanās
Kumpgalvas cihlīda ir diezgan liela, plēsīga zivs. Visēdāja, bet pamatbarība ir zivis un lieli ūdens bezmugurkaulnieki – jūras gliemji (par to liecina kumpgalvas cihlīdu kuņģos dažkārt atrastās gliemeņu čaulas). Ēd arī vēžveidīgos (garneles), kukaiņus, pavedienaļģes, fitoplanktonu un detrītu (dažādu organismu paliekas).
Vairošanās un dzīves cikls
Mātītes iznērš 22–25 ikrus un turpmāk nēsā tos mutē, kur tie attīstās (kumpgalvas cihlīdas ir t.s. ikru iznēsātājas). Mutē nēsā arī mazuļus, līdz tie sasniedz ap 25 mm garumu. Mutē dzīvojot, ar sīkām mātes barības drusciņām sāk baroties jau vēl mazi mazuļi, kam pat vēl ir dzeltenuma maiss (kāpuri).
Citas ikru iznēsātājas sugas pārvietojas uz sekliem ūdeņiem, lai mazuļus no mutes izlaistu ar skābekli bagātākā ūdenī. Kumpgalvas cihlīdas mazuļus izlaiž ap 20 m dziļumā. Priekšrocība ir lielāka drošība, jo šādā dziļumā ir mazāk plēsoņu, kas mazuļus apdraudētu. Jādomā, ka kumpgalvas cihlīdu mazuļiem ir mazākas prasības pēc skābekļa nekā citām sugām.
Brīvi peldošie sīkie mazuļi pievienojas pieaugušo zivju bariem. Jaunās cihlīdas dzimumgatavību sasniedz, kad izaugušas ap 20–22 cm garas.
Izmantošana
Kumpgalvas cihlīdas Tanganjikas ezerā zvejo, tās lielā daudzumā nonāk vietējos tirgos un vietējo iedzīvotāju pārtikā. Cihlīdas arī ķer dzīvas akvārija zivju tirgum. Tās ir skaisti un viegli kopjami mājas akvārija iemītnieki.
Dažādi fakti
Kumpgalvas cihlīdas var sasniegt 35 cm garumu un ir vienas no lielākajām zemūdens klinšu apdzīvotājām.
Kā liecina nosaukums, kumpgalvas cihlīdām uz pieres ir paugurs, turklāt jo vecāka zivs, jo lielāks.
Informācijas avoti
Bigirimana C. 2006. Cyphotilapia frontosa. – The IUCN Red List of Threatened Species 2006: e.T60486A12362957. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2006.RLTS.T60486A12362957.en. Accessed on 15 December 2021.
Froese R., Pauly D., eds. 2021. Cyphotilapia frontosa. – FishBase. https://www.fishbase.de/summary/Cyphotilapia-frontosa.html. Accessed on 15 December 2021.
Takahama K. 2001. Cyphotilapia frontosa. – Animal Diversity Web. https://animaldiversity.org/accounts/Cyphotilapia_frontosa/. Accessed on 15 December 2021.
