Mājas jaks

Klasifikācija

■ Chordata – hordaiņu tips
■ Mammalia – zīdītāju klase
■ Artiodactyla – pārnadžu kārta
■ Bovidae – dobradžu dzimta
Bos grunniens – mājas jaks

Izplatība

Pasaulē ir ap 12 miljoniem jaku, bet vairākums no tiem ir mājas jaki. Jaka savvaļas un mājas formas tagad ir tik attālinātas, ka 2003. gadā tās oficiāli nodalītas kā atsevišķas sugas – Bos mutus (savvaļas jaks) un Bos grunniens (mājas jaks).

Mājas jakus tur daudzviet, bet to priekšteči – savvaļas jaki tagad sastopami tikai Tibetā (neliels skaits arī Indijā). Agrāk savvaļas jaku areāls bijis daudz plašāks, vēl līdz 13.–18. gs. aptverot arī Mongoliju, Kazahstānu un Krievijas dienvidus, bet nav precīzi zināms, kurā laikā suga šajās teritorijās izmirusi. Savvaļas jakus uzskata par izmirušiem arī Nepālā un Butānā. Pašlaik pasaulē ir ap 15 000 savvaļas jaku, un to skaits arvien samazinās.

Iespējams, visnozīmīgākais savvaļas jaka apdraudējums ir medības. Tibetas Mežu birojs sugas saglabāšanā pieliek ievērojamas pūles (t.sk. par savvaļas jaka nogalināšanu noteikts naudas sods 600 ASV dolāru apmērā, kas Tibetā ir ārkārtīgi augsta summa), tomēr medības grūti ierobežot, ja nav iespējams nodrošināt motorizētas patruļas. Jaku medības arvien notiek, jo daļai vietējo iedzīvotāju jaki ir vienīgais gaļas avots skarbākajos ziemas mēnešos. Taču jakus medī arī komerciālām vajadzībām. Visvairāk apdraudēti ir jaku tēviņi, jo tie aizklīst tālāk no medniekiem mazāk pieejamajām kalnu piekājēm un grēdām, kurām priekšroku dod mātītes.

Savvaļas jakiem barošanās konkurenci rada mājlopu skaita palielināšanās kalnos.

Sugas saglabāšanā problēmas var sagādāt arī mājas jaka introdukcija, ar ko nodarbojas lauku dzīves entuziasti. Galvenie draudi šādā gadījumā – infekciju (īpaši brucelozes) ienešana savvaļas populācijā un palielināta konkurence uz barību. Nevēlama ir arī savvaļas jaku krustošanās ar mājas jakiem.

Lasiet vairāk!

Vai ir tiesa, ka

■ Jaki ir govju dzimtas pārstāvji, kas nemāk maut?
■ Jakiem ir ļoti liela sirds un liela tilpuma plaušas?
■ Budistu svētkos no mājas jaku sviesta veido skulptūras? 

Atpakaļ uz sarakstu

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs, elektroniskā pasta adrese: info@rigazoo.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit