Feneklapsa sastopama Ziemeļāfrikas tuksnešos un pustuksnešos – Alžīrijā, Čadā, Ēģiptē, Lībijā, Mali, Mauritānijā, Marokā, Nigērā, Sudānā, Tunisijā. Vēl arvien nav pilnīgi precīzu ziņu par populācijas lielumu, tomēr, tā kā suga ir salīdzinoši plaši sastopama un nav zināmi būtiski apdraudējuma faktori, feneklapsa vairs nav iekļauta pasaules apdraudēto sugu sarakstos. Tiesa, ir zināms, ka vietējie iedzīvotāji feneklapsas ķer slazdos rādīšanai un pārdošanai tūristiem.
Aizsardzība
■ Feneklapsai izveidota Eiropas ex situ programma (EEP – EAZA Ex-situ Programme), to koordinē Vroclavas zoodārzs Polijā.
■ Feneklapsa iekļauta Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku starptautiskā tirdzniecība.
Dzīves vide un pielāgojumi
Feneklapsas ir pielāgojušās dzīvei tuksnesī un sastopamas praktiski tikai sausos, smilšainos rajonos. Ideāla feneklapsu dzīves vieta ir stabilas (neklejojošas) smilšu kāpas, kurās ērti iekārtot alas. Svarīgi, lai būtu arī tuksneša zālaugi vai krūmājs, jo feneklapsas šos augus izmanto savu alu izklāšanai un nosegšanai.
Feneklapsas barības meklējumos dodas naktī, bet dienu pavada alās, kuras parasti izrok zem tuksneša krūmiem, kuru saknes palīdz stiprināt alu sistēmas sienas. Dzemdību midzeni izklāj ar augiem. Nereti alas izvēršas sarežģītākās tuneļu sistēmās ar vairākām drošības izejām. Gadās arī, ka vienā alu sistēmā dzīvo vairākas feneklapsu ģimenes. Pat, ja sadzīvošana ir komunāla, kaimiņi medīt tomēr dodas vienatnē.
Feneklapsu areāla ziemeļu daļā nokrišņu daudzums ir mazāks par 100 mm gadā, dienvidu daļā sasniedz 300 mm gadā. Feneklapsas dzīvei tuksnesī pielāgojušās tādā mērā, ka tām pat nav vajadzības pēc dzeramā ūdens. Ja organismam nepieciešams šķidrums, to uzņem, ieēdot tuksneša augus. Milzīgās feneklapsu ausis (to gliemežnīcas sasniedz 15 cm garumu) noder gan medījuma sadzirdēšanai, gan ķermeņa atvēsināšanai (izdalot karstumu). Feneklapsu smilškrāsas kažociņš gan ļauj saplūst ar tuksneša smilšu fonu, gan atstaro saules starus dienā un saglabā siltumu naktī. Feneklapsu pēdas no karstajām tuksneša smiltīm pasargā bieza vilna.
Barība un barošanās
Feneklapsa ir visēdājs. Medībās dodas naktī un barību lielākoties iegūst rokot. Feneklapsas smiltīs rokas tik ātri, ka mēdz teikt, ka tās "iegrimst smiltīs". Pārtiek no grauzējiem, ķirzakām, kukaiņiem, putniem un to olām. Svarīga barības daļa ir tuksneša augi, ar kuriem arī uzņem organismam nepieciešamo šķidrumu – zālaugi, saknes, augļi un ogas. Feneklapsas veido arī barības rezervju krājumus.
Medībās ļoti nozīmīgas ir lielās ausis, kas ļauj tumsā saklausīt grauzēju skraidīšanu alās un lielu kukaiņu – vaboļu un siseņu – pārvietošanos pa smiltīm. Nakts redzi uzlabo atstarojošā tīklene (kāda raksturīga visiem īstajiem nakts dzīvniekiem). Feneklapsas ir ļoti rotaļīgas un neparasti veiklas tik trauslam zvēriņam. Pieaugusi feneklapsa var stāvus palekties 0,7 m augstumā un 1,2 m tālumā.
Sabiedriskā uzvedība
Feneklapsas ir sabiedriskas un dzīvo kopā ģimeņu grupās, kurās var būt līdz 10 dzīvniekiem. Šajās radnieciskajās grupās ir vismaz viens vairojošais pāris, lapsēnu metiens un varbūt arī daži šo mazuļu vecākie brāļi un māsas. Teritoriju iezīmē ar urīnu un fekālijām. Feneklapsas ir monogāmas un veido pāri uz mūžu.
Vairošanās un dzīves cikls
Vairošanās sezona parasti sākas janvārī un turpinās līdz martam. Pēc 50–53 dienu grūsnības mātīte laiž pasaulē 1–6, visbiežāk 3 mazuļus. Tikko piedzimuši lapsēni sver 30–50 g. Mazuļu aprūpē piedalās abi vecāki – tēviņš piegādā barību un rūpējas par mazuļu drošību. Pēc 2 nedēļām lapsēniem atveras acis, 4 nedēļu vecumā tie sāk rotaļāties pa alu, un vēl pēc nedēļas rotaļas jau notiek ārpusē pie alas ieejas. Mazuļi 1–3 mēnešus barojas ar mātes pienu. Mātīte parasti dzemdē reizi gadā, iespējams arī divreiz, bet savvaļā tā notiek reti. Mazuļi patstāvīgu dzīvi sāk 6–9 mēnešu vecumā. Šajā laikā sasniegta arī dzimumgatavība.
Feneklapsas savvaļā dzīvo līdz 10 gadiem, nebrīvē var nodzīvot 12–14 gadus.
Dažādi fakti
Feneklapsa ir mazākais suņu dzimtas pārstāvis.
Feneklapsas nosaukums nāk no arābu vārda "fenek", ar kuru apzīmē dažādus kažokzvērus.
