Klasifikācija
■ Chordata – hordaiņu tips
■ Mammalia – zīdītāju klase
■ Artiodactyla – pārnadžu kārta
■ Camelidae – kamieļu dzimta
■ Vicugna pacos – alpaka
Alpaka ir viena no domesticētajām lamu formām.
Izplatība
Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka alpakas domesticētas pirms 4000–6000 gadu Peru, apmēram vienlaikus ar mājas lamu domestikāciju. Alpaku izcelsme bijusi debašu objekts. Ainu neskaidru darījis tas, ka vēl kopš spāņu iebrukuma mājas lamas un alpakas savā starpā krustojušās. Sākotnēji uzskatīja, ka tāpat kā mājas lamai, arī alpakas sencis ir gvanaka. 2001. gadā ģenētiskajos pētījumos tika noskaidrots, ka alpaku senči ir otra savvaļas lamu suga – vikunjas.
Mājas lamu izmanto nastu nešanai, savukārt alpakas selekcionē vilnas dēļ, kas ir smalkāka nekā visiem citiem dzīvniekiem. Savulaik inku valdnieku apģērbs tika darināts no alpaku vilnas. Mūsdienās mājas lamas nomaina mehanizētie transporta līdzekļi, bet alpaku vilnas vērtība tikai palielinās.
Alpaku tagadējais areāls ir Andu centrālā un dienvidu daļa no Peru līdz Argentīnai, līdz 4800 m virs jūras līmeņa. Arheoloģiskie atradumi liek domāt, ka alpakas agrāk bijušas izplatītas plašāk. Kopš spāņu iekarotāju ierašanās Dienvidamerikā alpaku populācijas ievērojami samazinājušās, to vietā nākot no Eiropas ievestajām aitām un kazām.
Pašlaik pasaulē ir ap 3,5 miljoniem alpaku, t.sk. 87% Peru un 9,5% – Bolīvijā. 20. gs. 80. gados alpakas sāka eksportēt uz citām valstīm – ASV, Austrāliju, Jaunzēlandi, Nīderlandi, tomēr 99% alpaku arvien mīt Dienvidamerikā.
Lasiet vairāk!
Vai ir tiesa, ka
■ Alpakas savas teritorijas robežas iezīmē ar spiru kaudzēm?
■ Alpakas no nelabvēļiem atkaujas, tiem uzspļaujot?
■ Alpaku tēviņiem ir garāki zobi nekā mātītēm?
Dzīves vide un pielāgojumi
Alpakas ir atkarīgas no cilvēka. Tās tur Altiplano plakankalnē Andos, skarbā kalnu klimatā, kur gaisa temperatūra naktī ir 0ºC, dienā – 16ºC, nokrišņu daudzums gadā 400–700 mm. Šādos apstākļos valdošā veģetācija ir zāle.
Barība un barošanās
Atšķirībā no mājas lamām, alpakas pārtiek praktiski tikai no zāles.
Sabiedriskā uzvedība
Alpakas ir sabiedriski dzīvnieki, kas labprāt dzīvo baros, kuros nereti ir arī mājas lamas, kazas un aitas. Alpakas ir poligāmas. Alpakas nereti tur harēmos, kopā ar dominējošo tēviņu turot 5–10 mātītes.
Vairošanās un dzīves cikls
Alpakas dzemdē pa mazulim ik gadus. Vairošanās var notikt cauru gadu. Alpakām var notikt t.s. inducētā ovulācija – olnīcas izdala olšūnu 24 stundas pēc pārošanās. Grūsnība ilgst 8–11 mēnešus. Tikko piedzimis mazulis sver 8–9 kg un ar mātes pienu barojas līdz 6–8 mēnešu vecumam.
Dzimumgatavību mātītes sasniedz 12–15 mēnešu, tēviņi – 30–36 mēnešu vecumā.
Alpaku dzīves ilgums var sasniegt 20 gadus.
Dažādi fakti
Alpakas ir mazākais no domesticētajiem kamieļu dzimtas pārstāvjiem. Pieaugušas alpakas svars ir 55–65 kg.
Pieaugušajiem tēviņiem priekšzobi attīstās par "cīņas zobiem". Citādi dzimumu dimorfisms alpakām ir minimāls.
Tāpat kā citas lamas, arī alpakas savas teritorijas robežas iezīmē ar komunālajām spiru kaudzēm.
Alpaku dabiskie ienaidnieki: mājas suņi, Andu lapsas, pumas, Andu kondori. Alpaku audzētājiem ārpus alpaku sākotnējā areāla kaitē arī koijoti un vilki. Uzbrukumiem vairāk pakļauti jauni, slimi un veci dzīvnieki, jo alpakas pret plēsoņām enerģiski aizstāvas, spārdoties un uzspļaujot sava kuņģa saturu.
Visas lamas var krustoties savā starpā, radot auglīgus pēcnācējus. Mājas lamas un alpakas hibrīdus sauc "huarizo".
Alpaku gaļā ir augstāks olbaltumvielu un zemāks tauku saturs nekā liellopu un aitas gaļā. Salīdzinot ar medījumiem un cūkgaļu, no lamu gaļas nav iespējams inficēties ar trihinellām vai lenteņiem. Par spīti šīm teicamajām īpašībām, alpakas gaļai neviens neaudzē.
Galvenā alpaku produkcija ir vilna. Alpakas tiek cirptas reizi gadā, un to vilna ir 50 cm gara un vissmalkākā pasaulē. Alpaku vilna spēj uzsūkt līdz 15% mitruma, strukturāli neizmainoties. Alpakas vilna piedevām ir siltāka un izturīgāka par aitas vilnu.
Alpakām ir divas šķirnes – "Huacaya" un "Suri", no kurām pirmā ir biežāk sastopama. "Huacaya" ķermenis, kājas un kakls ir klāti ar cirtainu vilnu, bet galva un kājas – ar īsu. "Suri" alpakām vilna ir zīdaināka, aug ātrāk un nav cirtaina.
