Zvaigžņu bruņrupucis ir Āzijas suga, kuras areāls mūsdienās sadalīts trīs nošķirtās daļās:
Šīs nošķirtās populācijas neuzskata par patstāvīgām pasugām, tomēr starp tām pastāv krāsojuma un izmēru variācijas.
Zvaigžņu bruņrupuču skaits dabā turpina samazināties. Galvenais faktors – nelikumīga ķeršana starptautiskajam gaļas un mājas mīluļu tirgum.
Aizsardzība
■ 2000. gadā iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā, 2016. gadā atzīts par jutīgu sugu (VU – Vulnerable).
■ Sugai izveidota Eiropas ex situ programma (EEP – EAZA Ex-situ Programme).
■ Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) I pielikumā kā suga, kurai draud izmiršana un kuru tieši vai netieši apdraud starptautiskā tirdzniecība.
Dzīves vide
Zvaigžņu bruņrupucis savā plašajā areālā apdzīvo dažādus biotopus sausos apvidos – sausus zemieņu mežus, dzeloņkrūmu mežus, okeāna piekrastes krūmājus, stepi un pustuksnesi, bet arī mitrus lapkoku mežus. Bieži dzīvo arī cilvēka pārveidotā vidē – laukos, plantācijās un dzīvžogos.
Suga labi pielāgojusies dzīvei apvidos ar sezonāli mainīgu klimatu. Daudzas populācijas dzīvo rajonos, kuros ir musonu (lietus) sezona un ilgstošs sausuma un karstuma periods.
Zvaigžņu bruņrupuči lielākoties sastopami zemienēs ne augstāk par 200 m virs jūras līmeņa, bet atsevišķos gadījumos reģistrēti 450 m un pat 900 m augstumā virs jūras līmeņa.
Ekoloģijas pētījumos Gudžarātas štatā Indijas rietumos reģistrēts zvaigžņu bruņrupuču blīvums 4–12,5 dzīvnieku uz hektāru.
Dzīvesveids un pielāgojumi
Sausajā sezonā zvaigžņu bruņrupuči ir aktīvi galvenokārt rīta agrumā un vēlā pēcpusdienā. Pārējo laiku tie pavada paslēpušies augos un citā aizsegā. Lietus sezonā aktivitāte ievērojami palielinās, un bruņurupučus var novērot pārvietojamies un barojamies gandrīz visu dienu.
Sausuma un karstuma periodā, kad sāk trūkt barības, zvaigžņu bruņrupuči kļūst neaktīvi un nebarojas. Neaktivitātes periods raksturīgs arī aukstākajos ziemas mēnešos Indijas ziemeļrietumu un Pakistānas zvaigžņu bruņurupuču populācijā.
Tāpat kā citus bruņrupučus, no plēsoņām pasargā stingrās bruņas kā arī ieradums lielu daļu laika pavadīt paslēptuvēs. Aizsegu pamet vienīgi, lai barotos, kā arī vairošanās sezonā.
Zvaigžņu bruņrupuču skaistās bruņas ar uzkrītošo, spilgto rakstu īsti uzkrītošas ir tikai, kad bruņrupuci tur rokās. Kad bruņrupucis slēpjas garā zālē, raksts "izjūk", saplūst ar fona rakstu un nomaskē bruņrupuča apveidus.
Pieaugušie zvaigžņu bruņrupuči reti cieš no plēsoņām, bet daudzi dzīvnieki ēd to olas un mazuļus. Tomēr vislielākos mazuļu un pieaugušo bruņrupuču zudumus sagādā cilvēks, sistemātiski ievācot tos no dabas.
Barība un barošanās
Zvaigžņu bruņrupuči ir augēdāji. To pamatbarība ir dažādi zālaugi, augļi un ziedi. Tomēr dažreiz papildus ēd arī dzīvnieku izcelsmes barību – kukaiņus, maitu un pat ekskrementus. (Nereti ēd sausus suņu mēslus. Ir vietējo iedzīvotāju ziņojumi, ka zvaigžņu bruņrupuči ciematos novēroti suņu mēslu meklējumos ielu malās.)
Barojoties ar augļiem, zvaigžņu bruņrupuči kalpo kā dažādu augu sēklu izplatītāji.
Zvaigžņu bruņrupuči dažreiz meklē barību dārzos un lauksaimniecības zemēs, ķeroties klāt ražai. Lai arī tie nesagādā būtiskus lauksaimniecības ražas zaudējumus, nereti cilvēki tos nogalina kā kaitniekus. Visbiežāk gan fermeri tos vienkārši aiznes mazliet tālāk no sava lauka vai dārza.
Vairošanās un dzīves cikls
Vairošanās sezona sakrīt ar musonu sezonu attiecīgajā ģeogrāfiskajā vietā – piemēram, maijā–jūnijā Indijas ziemeļrietumos, martā–jūnijā un oktobrī–janvārī Indijas dienvidaustrumos. Parasti mātītēm ir 1–2 dējumi gadā, pats augstākais – 9 (nebrīvē?).
Tēviņi cīnās savā starpā, cenšoties apvelt sāncensi uz muguras. Tomēr aplidošana notiek daudz klusāk un mierīgāk nekā daudzām citām bruņrupuču sugām – tikpat kā nenovēro grūstīšanos un košanu. Jāņem vērā arī, ka zvaigžņu bruņrupučiem mātītes ir izteikti lielākas par tēviņiem.
Apmēram 60–90 dienas pēc pārošanās, visbiežāk pievakarē, mātīte kļūst nemierīga, sāk klaiņot, pētīt apkārtni un ošņāt zemi. Atradusi piemērotu vietu ligzdai, tā ar pakaļkājām izrok bedrīti, turklāt nereti urinē, lai cieto zemi darītu mīkstāku. Izdējusi 2–10 olas (retos gadījumos līdz 24), mātīte ligzdas bedrīti aizrok un ar vēdera bruņām nolīdzina. Olas ligzdā attīstās bez vecāku palīdzības.
Zvaigžņu bruņrupuču olas parasti ir ovālas (dažreiz – gandrīz apaļas), to čaula ir stingra, bet diezgan poraina un trausla. Olas sver 12–21 gramus un ir 35–52 mm garas. Lielākās mātītes dēj lielākas olas. Tikko izdētas olas ir caurspīdīgas un sārtā krāsā, bet 2–3 nedēļu laikā to krāsa mainās uz kaļķa baltu.
Olu attīstības ilgums atkarīgs no vides temperatūras (un, iespējams, arī mitruma). Olu attīstība visbiežāk aizņem 90–170 dienas, bet var būt arī 47–180 dienas ilga.
Vides temperatūra olu attīstības laikā nosaka arī mazuļu dzimumu. Pie zemākas temperatūras – 28–30⁰C – šķiļas galvenokārt tēviņi, bet siltākos apstākļos – 31–32⁰C – galvenokārt mātītes.
Tikko šķīlušies mazuļi sver 24–45 g un ir ap 35 mm gari. Zvaigžņu bruņrupuču mazuļiem sākumā nav sugai tik raksturīgā skaistā, zvaigžņotā raksta. To muguras bruņas parasti ir melnas vai brūnas, un uz katras bruņu plātnītes ir dzeltens vai oranžs, taisnstūrveida plankums. Dzīves pirmajos mēnešos bruņrupucēni strauji aug.
Zvaigžņu bruņrupuču vairošanās sekmes ievērojami samazina plēsoņas. Olas un mazuļus labprāt ēd dažādi šakāļi, lapsas, mangusti, vanagi, grifi, varāni, čūskas un citi dzīvnieki.
Mātītes savvaļā dzimumgatavību sasniedz 6–12 gadu vecumā, tēviņi – 6–8 gadu vecumā. Nebrīvē vairošanās vecumu sasniedz daudz agrāk, pat 3 gadu vecumā.
Kas visvairāk apdraud zvaigžņu bruņrupučus?
Apdraudējuma faktori:
■ dzīves vides izpostīšana;
■ bojā eja sadursmēs ar automašīnām un lauksaimniecības iekārtām;
■ bruņrupuču gaļas un olu izmantošana pārtikā;
■ ķeršana turēšanai mājās;
■ ķeršana vietējam gaļas un ķīniešu tautas medicīnas tirgum;
■ ķeršana starptautiskajam mājas mīluļu tirgum;
■ dabiski faktori – plēsoņas un dabas katastrofas (plūdi).
Dzīves vides izpostīšana
Par nelaimi nelielajiem bruņrupučiem, pēdējā laikā Indijas subkontinentā notiek masveidīga mežu, krūmāju un stepju pārvēršana lauksaimniecības platībās – augļu dārzos un aramzemēs. To vēl veicina iedzīvotāju skaita palielināšanās. Rezultātā milzu platības bruņrupučiem piemērotu dabisko biotopu tagad ir pilnībā izpostītas, turklāt tas arvien turpinās. Lai arī zvaigžņu bruņrupuči spēj zināmā mērā pielāgoties cilvēka pārveidotai videi, biotopu izpostīšanas apjoms un tempi nevar negatīvi neatsaukties uz sugas savvaļas populāciju nākotnē, pastiprinot kaitējumu, ko rada ievākšana no dabas nesamērīgos apjomos.
Sadursmes ar automašīnām un lauksaimniecības iekārtām
Pieaugot cilvēka populācijai, uz ceļiem pieaug dzīvnieku sadursmes ar automašīnām, bet strauji apgūstot jaunas platības lauksaimniecībai, parādījies jauns drauds. Pēc Šrilankas vietējo iedzīvotāju ziņām, daudz zvaigžņu bruņrupuču tiek sagriezti gabalos, izmantojot jaunas, paštaisītas krūmu griešanas iekārtas. Šrilankā veicot pētījumu, no 105 pētītajiem zvaigžņu bruņrupučiem 62 (59%) tika konstatētas dažāda smaguma traumas, no kurām 29 dzīvniekiem (28%) tās nepašaubāmi bija lauksaimniecības mašīnu un iekārtu radītas. Bojāeja lauksaimniecības iekārtās sugai kļuvusi par galveno apdraudošo faktoru Šrilankā.
Bruņrupuču gaļas un olu izmantošana pārtikā
Indijas vietējie iedzīvotāji zvaigžņu bruņrupučus un to olas izmantoja pārtikā jau pirms gadu tūkstošiem. Senāk tas notika lielā apjomā, bet mūsdienās to dara lielākoties tikai nabadzīgi lauku iedzīvotāji un ciltis. Pieaugot vidējiem ienākumiem Indijā, paredzams, ka bruņrupuču ēšana tikai samazināsies.
Interesanti, ka savukārt Šrilankā zvaigžņu bruņrupuči pārtikā tikpat kā nav izmantoti, jo šeit valda uzskats, ka to gaļa ir indīga.
Ķeršana turēšanai mājās
Indijā vietējie iedzīvotāji labprāt tur zvaigžņu bruņrupučus savās mājās, jo ir ticējums, kas tas nes veiksmi un bagātību. Vēl vairāk, daudzās indiešu kopienās tic, ka zvaigžņu bruņrupucis ir hinduisma dieva Višnu reinkarnācija. 2015. gadā pētnieki trīs tempļos Gudžarātas štatā Indijā uzskaitīja kopumā 22 zvaigžņu bruņrupučus.
Savukārt Šrilankā zvaigžņu bruņrupučiem kļūšana par mājas mīluļiem nedraud nemaz. Daļa iedzīvotāju, tostarp tamili, uzskata, ka zvaigžņu bruņrupucis – tieši otrādi – nes nelaimi un pat šī dzīvnieka iemaldīšanās mājas dārzā draud ar ļaunu likteni mājas iemītniekiem. Savukārt singāļu valodā (singāļi ir lielākā tauta Šrilankā) viens no zvaigžņu bruņrupuča nosaukumiem ir "Hooniyam ibba" (aptuvenā tulkojumā – "raganu bruņrupucis").
Ķeršana vietējam gaļas un ķīniešu tautas medicīnas tirgum
1972. gadā pieņemtais Indijas dzīvnieku aizsardzības likums aizliedza zvaigžņu bruņrupuci turēt un tirgot, tomēr likuma ievērošanu bija grūti kontrolēt. Vēl 70. gadu beigās Kolkatas Jaunajā Tirgū gadā pārdeva ap 10 tūkstošiem zvaigžņu bruņrupuču. Kad tirdzniecības ierobežojumi kļuva jūtamāki, sāka strauji attīstīties eksports uz kaimiņvalstīm.
Zvaigžņu bruņrupučus daudz pārdod gan gaļai, gan arī izmantošanai ķīniešu tautas medicīnā, kurā tos uzskata par vērtīgu ingredientu – enerģijas avotu. Tie arvien pieejami gaļas un tautas medicīnas veikaliņu piedāvājumā Malaizijā un Ķīnā.
Ķeršana starptautiskajam mājas mīluļu tirgum
Mūsdienās galvenais sugas apdraudējuma faktors ir organizēta nelegāla ķeršana starptautiskajam mājas mīluļu tirgum. Ārzemēs pieprasījums pēc zvaigžņu bruņrupučiem arvien pieaug. Šai ziņā zvaigžņu bruņrupucim ļoti kaitē, kas tas ir skaists, turklāt nelielo izmēru dēļ ērti turams mājās. Zvaigžņu bruņrupuči ir arī ļoti piemēroti kontrabandai, jo ir izturīgi un vismaz 15 dienas spēj izdzīvot bez barības.
Ik gadus Indijas zvaigžņu bruņrupuču populācija zaudē desmitiem tūkstošu dzīvnieku, no kuriem lielākā daļa tiek noķerta jūlijā–augustā. Mājas mīluļu eksportā izmanto galvenokārt vidēja lieluma bruņrupučus, kuriem bruņas nepārsniedz 10 cm garumu.
Bruņrupučus noķer mednieki, kas tos tālāk pārdod starpniekiem, kuri savukārt tos pārdod kontrabandistiem. Bruņrupuču nelegāla izvešana no valsts parasti notiek ar kuģi, jo drošības dienestu darbs lidostās stipri apgrūtina kravu nogādāšanu lidmašīnās. Kontrabandisti bruņrupučus izved no valsts, visbiežāk tos nogādājot Bangkokā (Taizemē) vai Malaizijā (bet arī Singapūrā un citās Dienvidaustrumāzijas un Austrumāzijas valstis). Bruņrupuču tālākais ceļš ved uz dažādiem tirgiem un pie dīleriem Eiropā un Ziemeļamerikā. Zvaigžņu bruņrupuča pārdošanas cena šajā fāzē ir sasniegusi 150 ASV dolāru.
Eksports no Indijas un Šrilankas jau daudzus gadus tiek kontrolēts, taču arvien pastāv nelegālā tirdzniecība.
Zvaigžņu bruņrupucis bija vislielākā skaitā konfiscētā nelegāli ievesto bruņrupuču suga Taizemē 2008.–2013. gadā, kad tika pārtvertas kopumā 15 kravas ar 5966 dzīvniekiem. Zvaigžņu bruņrupucis ir arī visbiežāk piedāvātā bruņrupučus suga bēdīgi slavenajā Čatučakas tirgū Bangkokā. Tagad piedāvājums tirgū samazinājies, toties tā vietā nācis piedāvājums internetā. Līdzīgi notiek Malaizijā un Singapūrā, bet suga arvien ir brīvā piedāvājumā Indonēzijas, Honkongas, kontinentālās Ķīnas un citos Āzijas valstu tirgos.
2014. gadā tikai vienā nelielā rajonā Āndhra Pradēšas štatā Indijas dienvidaustrumos (16 ciematos) gada laikā ievāca vairāk nekā 55 000 zvaigžņu bruņrupuču – lielākoties jaunus dzīvniekus. Šis skaitlis 3–6 reizes pārsniedza tobrīd vērtēto sugas nelegāla eksporta apjomu – līdz tam uzskatīja, ka visā sugas areālā ik gadus noķer un nelegāli izved 10–20 tūkstošus zvaigžņu bruņrupuču.
2017. gada 17. jūnijā plkst. 19.30 Šrilankas flotes virsnieki uz kuģa 5 jūras jūdžu attālumā no Kalpitijas ostas atklāja septiņus maisus, kuros bija iepakoti 2089 zvaigžņu bruņrupuči. Tos konfiscēja un 18. jūnijā nogādāja Kolombo Šrilankas muitas dienestam, kas savukārt dzīvniekus 19. jūnijā nodeva Nacionālajam zoodārzu departamentam. Bruņrupuči bija sliktā stāvoklī – stresā, atūdeņoti, badā novārguši, turklāt daudziem bija augšējo elpošanas ceļu infekcijas un acu iekaisumi. Dažu mēnešu laikā lielākā daļa šo konfiscēto bruņrupuču nomira. Drīz pēc tam Kalpitijas policija uzgāja vēl apmēram 1000 zvaigžņu bruņrupuču kravu, kuru arī nogādāja zoodārzu departamentam. Šos gadījumus min kā piemēru pašreizējiem kontrabandas mērogiem un sekām. Tie arī radīja bažas, ka parādījies jauns dzīvnieku kontrabandas ceļš – caur Šrilanku uz dzīvnieku tirgiem Āzijā, Eiropā un ASV.
1975. gadā zvaigžņu bruņrupuci kopā ar visām sauszemes bruņrupuču dzimtas (Testudinidae) sugām iekļāva CITES II pielikumā. Acīmredzot ar to nebija pietiekami atbilstošai eksporta kontrolei, un 2019. gadā zvaigžņu bruņrupuci pārcēla uz I pielikumu, kurš prasa komerciālās starptautiskās tirdzniecības pilnīgu aizliegumu.
Liels pieprasījums pēc zvaigžņu bruņrupučiem ir arī ASV un Eiropā, bet laimīgā kārtā šeit sugu jau daudz vairo kolekcijās, un pārdošanā pieejams daudz nebrīvē vairotu bruņrupucīšu.
Dažādi fakti
Zvaigžņu bruņrupučiem ir izteikts dzimumu dimorfisms izmēros – pieaugušas mātītes ir vidēji 32 cm garas, bet tēviņi garumā sasniedz tikai 26 cm, bet visbiežāk ir 15–20 cm gari. (Šie salīdzinošie mērījumi ir bruņu garums taisnā līnijā.)
Ir reģistrēti lielākie zināmie zvaigžņu bruņrupuči, visi no tiem ir mātītes:
■ Šrilankas Dienvidu provincē Hambantotas tūristu viesnīcā turēts zvaigžņu bruņrupucis (1997) – garums 38 cm, svars – 6,6 kg;
■ neprecizētā vietā Indijā (1971) – garums 38 cm, svars 7,0 kg;
■ Indijas Gudžarātas štatā Sayaji Baug zoodārzā Vadodarā (2011) – garums 41 cm, svars 8,96 cm;
■ Indijas Gudžarātas štata Radžkotas distriktā (1987) – muguras bruņu mērījums pa izliekumu 42,9 cm;
■ Šrilankas Dienvidu provincē Lunugamwehera nacionālajā parkā – muguras bruņu mērījums pa izliekumu 57,5 cm, svars – 14 cm. Šis ir vislielākais zināmais zvaigžņu bruņrupucis pasaulē.
Tēviņi un mātes atšķiras ne vien izmēros. Pieaugušiem tēviņiem ir garāka un resnāka aste, kā arī nedaudz ieliektas vēdera bruņas (tas atvieglo pārošanos). Mātītēm ir īsāka aste un vēdera bruņas bez ieliekuma. Atšķiras arī vēdera bruņu aizmugurējo plātnīšu pāra forma .
Informācijas avoti
Bouchard K. 2009. Geochelone elegans. – Animal Diversity Web. https://animaldiversity.org/accounts/Geochelone_elegans/. Accessed 14 September 2022.
Choudhury B.C., de Silva A., Shepherd C. 2020. Geochelone elegans. – The IUCN Red List of Threatened Species 2020: e.T39430A123815345. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2020-2.RLTS.T39430A123815345.en. Accessed on 14 September 2022.
