Jemenas hameleons ir Āzijas suga, tā dabiskais izplatības areāls ir Arābijas pussalas dienvidrietumos – Jemenā un Saūda Arābijā. Šajā kopumā tuksnesīgās Arābijas pussalas daļā ir salīdzinoši visbagātākā augu valsts.
Jemenas hameleonu skaits pašlaik ir stabils. Daudzviet areālā suga sastopama lielā blīvumā.
ASV savvaļā izveidojušās dažas introdukcijas izcelsmes Jemenas hameleonu populācijas, izbēgot ievestajiem mājās turētajiem hameleoniem. Suga savvaļā iedzīvojušies Floridā, bet pēdējā laikā brīvi dzīvojoši Jemenas hameleoni parādījušies arī Havaju salās.
Aizsardzība
■ Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.
Dzīves vide
Jemenas hameleoni izplatīti sausās plakankalnēs, kalnu nogāzēs un upju ielejās 1200–2000 m augstumā virs jūras līmeņa. Suga spēj pielāgoties dažādiem apstākļiem, bet vislabprātāk dzīvo 24–35⁰C siltumā.
Jemenas hameleoni sastopami kalnu un ieleju mežos. Var teikt, ka Jemenas hameleoniem nav īpašu prasību pēc kāda noteikta biotopa, turklāt tie spēj pielāgoties cilvēka pārveidotai videi un dzīvot cilvēka tiešā tuvumā. Tos var atrast ne vien mežos un parkos, bet arī koku alejās pie ceļiem ar dzīvu satiksmi un dārzos. Tie labprāt dzīvo akāciju zaros, krūmos un pat kultūraugos.
Dzīvesveids un pielāgojumi
Jemenas hameleoni ir koku apdzīvotāji. Tie uzturas gan augstu kokos, gan krūmos netālu virs zemes.
Uzskats, ka hameleoni spēj mainīt krāsu, atbilst patiesībai. Krāsas maiņa notiek arī atbilstoši hameleonu noskaņojumam – stresa situācijās tie var kļūt tumšāki.
Briesmu situācijā vai tiekot pēkšņi sabiedēti, Jemenas hameleoni reaģē, saritinoties kamoliņā un izliekoties beigtiem, turklāt to krāsa kļūst tumšāka. Šādi saritinājušies tie pavada labu laiku arī pēc tam, kad briesmu vairs nav, līdz beidzot atritinās un atsāk pārvietoties.
Jemenas hameleoni vislabprātāk dzīvo kā vientuļnieki. Tie var būt agresīvi cits pret citu. Tēviņi ir ļoti teritoriāli. Ārpus vairošanās sezonas mātītes savā starpā var sadzīvot diezgan labi. Pretējā dzimuma dzīvnieki cits citu pacieš tikai vairošanās sezonā.
Barība un barošanās
Jemenas hameleoni pārtiek no kukaiņiem, kurus, tāpat kā citu sugu hameleoni, nomedī, no attāluma izšaujot savu garo, lipīgo mēli.
Jemenas hameleoni ir izvēlīgi, un viena veida medījumi tiem patīk labāk nekā citi. Šķiet, ka tie īpaši iecienījuši zaļas krāsas kukaiņus.
Jemenas hameleons ir viena no tikai dažām hameleonu sugām, kam garšo arī augi. Jemenas hameleoni ir pielāgojušies sausajā sezonā ēst augu lapas, tā iegūstot organismam nepieciešamo ūdeni.
Vairošanās un dzīves cikls
Jemenas hameleoni var vairoties līdz 3 reizēm gadā. Jemenas hameleoni pieder tiem hameleoniem, kas dēj olas (dažas citas hameleonu sugas ir oldzīvdējēji – mātes ķermenī attīstās olas, bet mazuļus dzemdē).
18 stundas pēc veiksmīgas pārošanās Jemenas mātītes maina savu parasto gaišzaļo krāsu, kļūstot melngani zaļas ar ziliem un dzelteniem plankumiņiem. Dēšana notiek 20–30 dienas pēc pārošanās. Dējumā parasti ir 35–85 olas.
Jaunie Jemenas hameleoni dzimumgatavību sasniedz, kad sasnieguši 20–30 cm garumu – 4–5 mēnešu vecumā.
Mātītes parasti dzīvo 5 gadus, bet tēviņi – līdz 8 gadiem.
Kas visvairāk apdraud Jemenas hameleonus?
Dabiskās dzīves vides izpostīšana
Jemenas hameleoni spēj pielāgoties dzīvei cilvēka pārveidotos biotopos, tāpēc var šķist, ka pārmaiņas dzīves vidē populācijai daudz nekaitēs. Tomēr būtiska biotopu izpostīšana var atstāt lielu kaitējumu uz hameleoniem, kuri ir mazkustīgi un nespēj ātri pārvietoties uz jaunu vietu, tāpēc daudzviet veido nelielas, izolētas populācijas. Savas izolētības dēļ tās ir vairāk apdraudētas, izzūdot piemērotai dzīves videi.
Mūsdienās, notiekot straujai ekonomiskajai attīstībai, kādreiz par svētu zemi uzskatītās teritorijās tiek izcirsti meži, izdedzināti krūmāji vai ierīkotas raktuves. Tādas situācijas var apdraudēt izolētu Jemenas populāciju izdzīvošanu.
Bojāeja uz ceļiem
Ceļu infrastruktūras attīstība dažviet ne vien rada izmaiņas hameleonu apdzīvotajos biotopos, bet arī būtiski palielina hameleonu mirstību uz ceļiem sadursmēs ar transportu.
Vietējais tirgus
Hameleonus ķer un dzīvus vai beigtus pārdod vietējos tirgos dažādām vajadzībām. Saūda Arābijā vietējie iedzīvotāji tos labprāt tur kā mājas mīluļus. Diemžēl ir arī daudz vajadzību, kur hameleonu liktenis nav tik labs. Dažādas hameleonu ķermeņu daļas izmanto maģiskos rituālos. Dažviet vietējiem iedzīvotājiem ir ticējums, ka dzīva hameleona iemešana ugunī nes laimi. Tūristi labprāt pērk hameleonu ķermeņa daļas, un tā kā šis pieprasījums pieaug, tirgos pieaug arī hameleonu suvenīru piedāvājums.
Starptautiskais mājas mīluļu tirgus.
Savulaik daudz Jemenas hameleonu ķer eksportam, lai pārdotu turēšanai mājās. 1977.–2001. gadā reģistrēts 18 068 Jemenas hameleonu eksports starptautiskā mājas mīluļu tirgus vajadzībām. Nav ziņu par šo dzīvnieku galvenajām izcelsmes vietām, bet zināms, ka 1992.–2001. gadā vislielākais nebrīvē vairoto Jemenas hameleonu skaits nāca no Čehijas un Slovākijas. 1999.–2002. gadā no Jemenas ik gadus izveda ap 2170 dzīvu Jemenas hameleonu.
Izvešana no Arābijas pēdējos gados samazinās, jo tirgū arvien lielākā skaitā pieejami nebrīvē savairoti hameleoni. Līdz ar to samazinās apdraudējums savvaļas populācijām.
Dažādi fakti
Jemenas hameleoni ir agresīvi, spilgti krāsoti hameleoni. Sugai raksturīgs liels ragveida izaugums virs galvas – "kaska". Tā ir redzama pat mazulim, kas tikko šķīlies, bet sākumā kā vēl ļoti neliels izaugums. Pieaugušam hameleonam "kaska" ir 5 cm augsta.
Pieaugušie tēviņi ir 43–61 cm gari. Mātītes savu maksimālo garumu – 25–36 cm – sasniedz gada vecumā.
Jemenas hameleoniem raksturīgs dzimumu dimorfisms ne vien pēc lieluma, bet arī pēc vairākām citām pazīmēm.
■ Pieauguši tēviņi ir lielāki, ar lielākām "kaskām", toties tie ir tievāki par mātītēm. Tēviņus var atšķirt jau tūlīt pēc šķilšanās pēc piešiem pie to pakaļkājām. Tēviņi kā mazuļi ir pelēki, bet pieaugot kļūst koši un daudzkrāsaini – ar rakstu tirkīza zilā, dzeltenā, oranžā, zaļā un melnā krāsā.
■ Mātītes ir mazākas, ar mazāku galvu un "kasku", bet druknākas. Tām nav piešu. Pieaugušas mātītes ir zaļā krāsā ar dzeltenbrūniem, oranžiem, baltiem un dažreiz arī dzelteniem lāsumiem.
Informācijas avoti
Jones E. 2000. Chamaeleo calyptratus. – Animal Diversity Web. https://animaldiversity.org/accounts/Chamaeleo_calyptratus/. Accessed on 20 September 2022.
Wilms T., Sindaco R., Shobrak M. 2012. Chamaeleo calyptratus. – The IUCN Red List of Threatened Species 2012: e.T176306A1437838. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2012.RLTS.T176306A1437838.en. Accessed on 20 September 2022.
