Urālpūce izplatīta Eiropā un Āzijā. Populācija pašlaik ir stabila, bet Eiropā skaits pieaug. Urālpūci visvairāk apdraud meža apsaimniekošanas prakse, kuras rezultātā tiek aizvākti dobumainie un nolauztie koki, pūcēm zaudējot ligzdošanas vietas. Sugai pa labu nākuši mākslīgo ligzdu kastu izlikšanas projekti vietās, kur veikta šāda mežu kopšana.

Aizsardzība

■ Iekļauta Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.
■ Iekļauta Bernes konvencijas II pielikumā kā īpaši aizsargājama dzīvnieku suga Eiropā, šīs sugas un tās dzīves vides aizsardzība jānodrošina konvencijas dalībvalstu nacionālajos normatīvajos aktos.
■ Iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (jeb Putnu direktīvas) I pielikumā kā suga, kurai jāpiemēro īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi (jāveido īpaši aizsargājamās teritorijas), lai nodrošinātu tās izdzīvošanu un vairošanos tās izplatības areālā.
■ Īpaši aizsargājama suga Latvijā (LR MK 2000. gada 14. novembra noteikumi Nr. 396).

■ EAZA Plēsīgo putnu ekspertu grupa (Raptor Taxon Advisory Group) 2020. gadā rekomendēja urālpūcei veidot EAZA ex-situ programmu – EEP.