Sarkankakla zoss

Vašingtonas konvencijas II pielikums

Pasaules Sarkanā grāmata: jutīga suga (Vulnerable)

Sarkankakla zosis ligzdo Sibīrijas tundrā, lielākā daļa – Taimiras pussalā Krievijā. Galvenā sugas ziemošanas teritorija ir Melnās jūras piekrastē Bulgārijā, Rumānijā un Ukrainā.

Populācija samazinās. Krievijā un Kazahstānā kopumā ik gadus nomedī līdz pat 40% no gredzenotajām sarkankakla zosīm, tāpat sarkankakla zosis nelikumīgi krīt par upuri medniekiem Bulgārijā un Rumānijā, kur atļautas baltpieres zosu medības. Paplašinoties naftas un gāzes ieguvei, samazinās agrāk netraucētās ligzdošanas vietas Sibīrijā. Zemes privatizācijas, apbūves un tūrisma infrastruktūras attīstības dēļ samazinās arī ziemošanas teritorijas pie Melnās jūras. Bulgārijā un Rumānijā ierosināta vairāku tūkstošu vēja turbīnu būve blakus putniem nozīmīgajiem mitrājiem.

Sarkankakla zosis pavasara un rudens migrāciju laikā nereti ieklīst arī citviet Eiropā. Atsevišķas sarkankakla zosis ik gadus novēro arī Latvijā, visbiežāk migrējošo baltpieres un baltvaigu zosu baros.

Aizsardzība

■ 1988. gadā iekļauta Pasaules Sarkanajā grāmatā, 2015. gadā atzīta par jutīgu sugu (VU – Vulnerable).
■ Iekļauta Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.
■ Iekļauta Bonnas konvencijas I un II pielikumā kā migrējošā suga, kuras saglabāšanai jāveic konkrēti aizsardzības pasākumi (I pielikums) un kurai ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss un kuras saglabāšanu varētu veicināt starptautiskā sadarbība, noslēdzot līgumus tās aizsardzībai (II pielikums).
■ Iekļauta Bernes konvencijas II pielikumā kā īpaši aizsargājama dzīvnieku suga, šīs sugas un tās dzīves vides aizsardzība jānodrošina konvencijas dalībvalstu nacionālajos normatīvajos aktos.
■ Iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (jeb Putnu direktīvas) I pielikumā kā suga, kurai jāpiemēro īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi (jāveido īpaši aizsargājamās teritorijas), lai nodrošinātu tās izdzīvošanu un vairošanos tās izplatības areālā.
Īpaši aizsargājama suga Latvijā (LR MK 2000. gada 14. novembra noteikumi Nr. 396).

Atpakaļ uz sarakstu

Šīs tīmekļa vietnes pārzinis ir Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs, elektroniskā pasta adrese: info@rigazoo.lv.

Informējam, ka šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Uzkrātās sīkdatnes var būt pieejamas arī mūsu pārbaudītiem un uzticamiem sadarbības partneriem (trešajām pusēm). Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes, taču Jums jāņem vērā, ka, ja atspējosiet noteikti nepieciešamās sīkdatnes, tīmekļa vietne nevarēs darboties pilnvērtīgi. Papildus informācija šeit