Meža zosis ligzdo Eiropas ziemeļos un centrālajā daļā, kā arī Āzijā. Skaits pieaug. Meža zosis visvairāk apdraud medības, saindēšanās ar svina šāviņiem un vajāšana ražas postījumu dēļ. Ligzdošanas vietas samazina mitrāju nosusināšana un pārvēršana lauksaimniecības zemēs, piesārņojums ar naftu, kūdras ieguve, pļavu nenoganīšana un tāpēc aizaugšana ar krūmiem, niedru dedzināšana un pļaušana.

Meža zoss sekmīgi reintroducēta agrākajās ligzdošanas teritorijās Austrijā, Beļģijā, Īrijā, Nīderlandē, Vācijā.

Latvijā meža zoss ir samērā reta ligzdotāja, populācija palielinās.

Aizsardzība

■ Iekļauta Bonnas konvencijas II pielikumā kā migrējošā suga, kurai ir nelabvēlīgs aizsardzības statuss un kuras saglabāšanu varētu veicināt starptautiskā sadarbība, noslēdzot līgumus tās aizsardzībai.
■ Iekļauta Bernes konvencijas III pielikumā kā aizsargājama dzīvnieku suga, kura ir komerciāli izmantojama, bet kuras izmantošanas nosacījumi (medību termiņi, ieguves apjomi u.c.) jānosaka konvencijas dalībvalstu nacionālajos normatīvajos aktos.
■ Iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (jeb Putnu direktīvas) II pielikumā kā suga, kura ir komerciāli izmantojama, bet kuras izmantošanas nosacījumus (medību termiņus, ieguves apjomus u.c.) jāregulē ar likumu, lai nodrošinātu tās izdzīvošanu un vairošanos tās izplatības areālā.
■ Ierobežoti izmantojama īpaši aizsargājamā suga Latvijā (LR MK 2000. gada 14. novembra noteikumi Nr. 396).