Karaliskā fazāna dabiskais izplatības areāls ir Āzijā, suga ir endēms Ķīnas centrālajā daļā.
Savulaik karaliskais fazāns savā areālā bija ļoti parasta suga. Mūsdienās populācija ir samazinājusies, areāls – sarucis un sadrumstalots. Galvenais apdraudējums ir mežu izciršana centrālās Ķīnas kalnos, kā rezultātā samazinās un fragmentējas karaliskā fazāna dzīves vide. Mežu izciršana arvien turpinās, un turpinās arī savvaļas karalisko fazānu skaita samazināšanās.
Sugas nākotne nešķiet neglābjami drūma vienīgi tāpēc, ka karaliskais fazāns ir izplatīta suga putnu kolekcijās. Tas daudzviet arī introducēts, tomēr ne vienmēr savvaļā izveidojas pašuzturošas populācijas.
Aizsardzība
■ 1988. gadā iekļauts Pasaules Sarkanajā grāmatā, 1994. gadā atzīts par jutīgu sugu (VU – Vulnerable).
■ Iekļauts Vašingtonas konvencijas (CITES) II pielikumā kā suga, kuras pastāvēšana var kļūt apdraudēta, ja netiks stingri kontrolēta šo dzīvnieku un to daļu un izstrādājumu starptautiskā tirdzniecība.
Dzīves vide
Karaliskais fazāns sastopams kalnu mežos 200–2600 m augstumā virs jūras līmeņa. Tas apdzīvo dažādus mežus, turklāt tā areālā ir gan mērenās joslas meži (Ķīnas ziemeļaustrumos), gan subtropu meži (Ķīnas dienvidos).
Vislabprātāk apdzīvo platlapju, īpaši – ozolu mežus ar blīvu lapotni, bet skraju pamežu. Sastopami arī jauktos un skujkoku mežos (piemēram, vecās baltegļu audzēs) un krūmājos. Barības meklējumos viesojas arī lauksaimniecības zemēs mežmalas tuvumā.
Barība un barošanās
Pārtiek no augiem – sēklām, zīlēm, augļiem, pumpuriem, gumiem un bumbuļiem. Ēd arī kukaiņus un to kāpurus.
Pētījumi Tuoda rezervātā Guidžou rāda, ka karaliskie fazāni barībā visvairāk izmanto dažādu augu augļus un sēklas, piemēram, ozolzīles un krūmu – pirakantu, mežrožu un klinteņu – ogas.
Barību meklē uz zemes, zemi kašņā un rakņā.
Vairošanās un dzīves cikls
Karalisko fazānu tēviņa riesta demonstrējumu pavada diezgan skaļa spārnu dūkšana.
Olu dēšana notiek aprīļa vidū–jūlija vidū (Tuoda rezervātā Guidžou; savukārt tālāk ziemeļos – Dong Zhai rezervātā Henaņā – dēšana parasti sākas maijā).
Karaliskie fazāni ligzdo mežā uz zemes – pamežā vai garā zālē. Ligzda ir sekla iedobīte zemē, to izklāj ar priežu skujām, lapām un zāli. Dējumā ir 6–9 olas. Perēšana aizņem 24–25 dienas. Mātīte perē un cāļus vadā viena.
Karalisko fazānu mazuļi ir ligzdbēgļi tāpat kā citiem vistveidīgajiem. Tikko šķīlušies cāļi ir klāti ar dūnu, virspusē lielākoties tumšbrūni, apakšpusē gaiši bēši.
Migrācijas
Karaliskais fazāns ir nometnieks.
Karaliskā fazāna aizsardzība
Karaliskais fazāns ir viena no visvairāk apdraudētajām Ķīnas fazānu sugām. Visnozīmīgākais negatīvais faktors, kas izsauc strauju skaita samazināšanos, ir mežu izciršana, bet kaitē arī medības. Karaliskos fazānus medī izmantošanai pārtikai un ievāc arī tā olas.
Savulaik karaliskos fazānus medīja arī, lai iegūtu krāšņās, garās astes spalvas, kas Pekinas operā bija nepieciešami kostīmu izgreznojumam, bet mūsdienās to vietā izmanto mākslīgās spalvas.
XX gs. 80. gadu sākumā, kad bija acīmredzams, ka savvaļas populācija samazinās, vairāki ķīniešu ornitologi no Pekinas dabas muzeja un Ķīnas Akadēmijas sāka sugas pētījumus, t.sk. populācijas monitoringu (salīdzinošas skaita uzskaites).
Savvaļas karalisko fazānu skaits bija samazinājies līdz 5000 putniem un turpināja kristies. Suga vēl bija sastopama Ķīnas Aņhui, Gaņsu, Guidžou, Henaņas, Hubei, Hunaņas, Juņnaņas, Šaaņsji, un Sičuaņas provincēs. Toties Hebei un Šaņsji provincēs, kā arī Cjiņlina kalnu ziemeļos Šaaņsji provincē karaliskie fazāni vairs nebija redzēti vairāk kā desmitgadi. Turklāt visur areālā suga bija kļuvusi reta, atsevišķas populācijās vairs nebija vairāk kā pa 20–50 putniem.
Karaliskā fazāna aizsardzības labā visvairāk paveica ķīniešu ornitologs Wu Zhi-kang, kurš ar savu pētījumu rezultātiem pamatoja, ka Tuoda mežs Guidžou provincē ir ļoti nozīmīga teritorija sugas saglabāšanai. 1992. gada maijā šajā teritorijā karaliskā fazāna aizsardzībai izveidoja Tuoda rezervātu.
Karaliskā fazāna aizsardzībai Ķīnā izveidoti kopumā divi rezervāti – otrs ir Dong Zhai rezervāts Henaņā.
Introdukcija
Krāšņais karaliskais fazāns ir iecienīts zoodārzos un privātajās putnu kolekcijās. Karaliskie fazāni arī introducēti daudzviet ārpus dabiskā areāla, tostarp Eiropā un Havaju salās. Tomēr šīs introdukcijas izcelsmes populācijas lielākoties nav pašuzturošas. Lielbritānijā un Francijā introducētie karaliskie fazāni no savvaļas jau izzuduši. Pašuzturoša introdukcijas izcelsmes populācija izveidojusies Čehijā.
Dažādi fakti
Raksturīgs izteikts dzimumu dimorfisms – karalisko fazānu tēviņš ir starp viskrāšņākajiem putniem pasaulē, bet mātīte ir daudz neuzkrītošāka.
Pieauguša karalisko fazānu tēviņa aste ir viena no visgarākajām putna astēm.
Karaliskie fazāni ir palieli fazāni. Vidējais svars – tēviņam 1529 g, mātītei – 949 g. Garums (ieskaitot asti): tēviņam ap 210 cm (t.sk. aste 100–160 cm), mātītei ap 75 cm (t.sk. aste 36–45 cm).
Karaliskais fazāns kopā ar pārējiem garastainajiem fazāniem iekļauts ģintī Syrmaticus. Tās zinātniskais nosaukums atvasināts no latīņu valodas vārda syrmia, kas apzīmē tērpu ar trēnu ("šlepi") – dekoratīvu mugurpuses pagarinājumu, kas velkas pa zemi.
Informācijas avoti
BirdLife International 2018. Syrmaticus reevesii. – The IUCN Red List of Threatened Species 2018: e.T22679346A131873938. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2018-2.RLTS.T22679346A131873938.en. Accessed on 2 June 2022.
McGowan P.J.K. 1994. Family Phasianidae (Pheasants and Partridges). – Del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J. (eds). Handbook of the Birds of the World, Volume 2: New World Vultures to Guineafowl. Barcelona: Lynx Edicions. Pp. 434–553.
